Ja 2021. gadā bija vērojama pozitīva atgūšanās pēc Covid-19 pandēmijas radītajām sekām, tad 2022. gadā valsts fondēto pensiju līdzekļu pārvaldīšanu līdzīgi kā pārējās finanšu sektora jomas ietekmēja ģeopolitiskās situācijas radītie izaicinājumi, izraisot dinamisku finanšu tirgu reakciju, it īpaši attiecībā uz ieguldījumiem valstīs, kas ir iesaistītas vai atrodas ģeogrāfiski tuvu konfliktu reģionam.
To rezultātā 2022. gadā kopējais neto aktīvu apjoms samazinājās par 5,4% jeb 318 miljoniem eiro un ieguldījumu ienesīguma rādītāji kritās, sasniedzot vidēji -14,1%.
Reaģējot uz paaugstināta stresa apstākļiem, valsts fondētās pensiju shēmas pārvaldnieki pārskatīja ieguldījumu portfeļa struktūras un dažkārt bija spiesti izšķirties starp portfeļa vērtības saglabāšanu ilgtermiņā un plānu ieguldītājiem radītajiem zaudējumiem īstermiņā, norādīja Latvijas Bankā.
Kaut arī līdzekļu pārvaldītāju skaits (kopā septiņi pārvaldnieki) 2022. gadā saglabājās nemainīgs, ieguldījumu plānu struktūra turpināja 2021. gadā iesākto pārmaiņu ceļu: ieguldījumu plānu skaits pieauga līdz 29, piedāvājuma klāstam papildinoties ar vienu jaunu aktīvo ieguldījumu plānu ar ieguldījumiem vērtspapīros un tiem pielīdzināmos finanšu instrumentos līdz pat 100%.
Uz dalībnieku izvēli par labu aktīviem ieguldījumu plāniem norāda to pieaugošais īpatsvars uzkrātā kapitāla kopējā apjomā – 2022. gadā tas sasniedza 75%.
Savukārt konservatīvo plānu īpatsvars kopējā aktīvu portfelī samazinājās līdz 17%, arī piedāvāto konservatīvo ieguldījumu plānu skaits samazinājās no sešiem 2021. gadā līdz trim 2022. gadā. Ieguldījumi aktīvajos ieguldījumu plānos kļūst stratēģiski svarīgi, lai ilgtermiņā pārvarētu nelabvēlīgo notikumu ietekmi uz ieguldījumiem, norādīja Latvijas Bankā.
2022. gadā dalībnieku skaits valsts fondēto pensiju shēmā salīdzinājumā ar 2021. gadu straujas izmaiņas nepiedzīvoja un saglabājās 1,3 miljonu robežās. Tas nozīmē, ka jaunpienākušo pensiju 2. līmeņa dalībnieku skaits bija aptuveni tāds pats kā pensijas vecumu sasniegušo dalībnieku skaits.
Savukārt pensiju 2. līmenī veikto iemaksu apjoms 2022. gadā samazinājās par 15% salīdzinājumā ar 2021. gadu, veidojot 1,2 miljardus eiro.
Fondu pārvaldnieku administratīvo izdevumu un ieguldījumu pārvaldīšanas izdevumu attiecība pret neto aktīviem 0,46% apmērā pērn bija būtisks samazinājums pret 2021. gadu (0,54%). Kopumā izdevumu attiecība pret neto aktīviem vairāku gadu griezumā turpina arvien samazināties (salīdzinājumam: 2018. gadā 0,62%), skaidroja Centrālajā bankā.
