"Augstsprieguma tīkls" informēja, ka elektroenerģijas ražošanas apjoms 2022. gadā ir pieaudzis atjaunojamo resursu ģenerācijā:
- Daugavas hidroelektrostacijās (HES) saražots par 1,3% vairāk,
- vēja elektrostacijās – par 34,5% vairāk,
- mazajās hidroelektrostacijās saražotā apjoms ir palielinājies par 13,3%
- saules elektrostaciju saražotās elektroenerģijas apjoms pieaudzis par 122% (to devums Latvijas elektroenerģijas kopējā bilancē ir tikai 0,11%).
Savukārt fosilā kurināmā stacijās vērojams ražošanas kritums. Lielajās koģenerācijas stacijās saražotās elektroenerģijas apjoms ir samazinājies par 36,9%, mazo koģenerācijas staciju devumā turpinās pēdējos sešus gadus vērojamā stabilā lejupslīde ar 67,5% kritumu 2022. gadā, ar biomasu saražots par 5,9% mazāk, ar biogāzi – par 9,4% mazāk.
Izmaiņas ražošanas struktūrā saistāmas ar augsto gāzes cenu, kā rezultātā lielās koģenerācijas stacijas no marta līdz augustam darbojās minimālā režīmā, kā arī jaunu vēja un saules elektrostaciju pieslēgšanu tīklam.
2022. gadā gan Latvijā, gan arī Eiropā turpinājās elektroenerģijas cenu kāpums,
katrā vasaras mēnesī sasniedzot jaunu augstāko vēsturisko cenu līmeni.
Cenas samazinājās pēc rekorda augustā, kad vidējā mēneša elektroenerģijas cena sasniedza elektroenerģijas 467,75 eiro par megavatstundu (MWh), bet 17. augustā uz stundu cena sasniedza “NordPool” biržas noteikto maksimālo stundas cenas atzīmi – 4000 eiro par MWh.
2022. gada vidējā elektroenerģijas cena Latvijā sasniedza 226,91 eiro par MWh, kas nozīmē 156% pieaugumu attiecībā pret 2021. gadu. Kraso cenu pieaugumu izraisīja vairāki apstākļi, kam pamatā bija Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītās reakcijas – bažās par energoresursu pietiekamību gaidāmajā ziemā Eiropā vasaras mēnešos dramatiski pieauga gāzes cenas, kas uz gada beigām pakāpeniski samazinājās. Cenas iespaidoja arī Baltijas valstu un Somijas atteikšanās no Krievijas un Baltkrievijas elektroenerģijas importa.
Tāpat cenu pieaugumu veicināja karstais laiks Eiropā, kā rezultātā samazinājās ūdens pieplūde hidroelektrostaciju rezervuāros Skandināvijā un auga energopatēriņš dzesēšanas vajadzībām.
Ņemot vērā Baltijas valstu lēmumu samazināt elektroenerģijas importu no trešajām valstīm ar 2022. gada martu un pilnīgu atteikšanos no Krievijas un Baltkrievijas elektroenerģijas ar 2022. gada maiju Krievijas uzsāktās karadarbības Ukrainā dēļ, gada griezumā imports no šīm valstīm ir krities par 77%, salīdzinot ar 2021. gadu, un bija 1095 GWh apmērā.
Trešo valstu imports uz Baltiju tika aizstāts ar Eiropā saražoto, kopumā tam pieaugot par 20%, importētas 12 716 GWh elektroenerģijas:
- 6 823 GWh no Somijas (pieaugums par 6%),
- 4 947 GWh no Zviedrijas (pieaugums par 43%),
- 946 GWh no Polijas (pieaugums par 38%).
Tostarp no kaimiņvalstīm tika saņemtas 2 311 GWh elektroenerģijas jeb par 30,4% vairāk nekā 2021. gadā, un
tādējādi Latvijas patēriņš ar vietējo ģenerāciju tika nosegts 67,5% apmērā.
Tas nozīmē samazinājumu par 8,52 procentpunktiem, salīdzinot ar 2021. gadu.
