Pārtikas preču mazumtirdzniecība pieauga par 3,5%. Nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, samazinājās par 1,9%, autodegvielas – palielinājās par 6,4%.
2020. gada decembrī, salīdzinot ar 2019. gada decembri, pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās mazumtirdzniecības apgrozījums samazinājās par 4,4%.
Pārtikas preču mazumtirdzniecība pieauga par 3,4%. Nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, samazinājās par 13,1%, autodegvielas – palielinājās par 6,1%.
Salīdzinot ar 2019. gada decembri, būtiskākais apgrozījuma kāpums bija farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā (par 8,1%) un mājsaimniecības elektroierīču mazumtirdzniecībā (par 2%).
Ievērojams apgrozījuma kritums bija apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu mazumtirdzniecībā (par 40,2%), mazumtirdzniecībā stendos un tirgos (par 28,5%) un kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecībā (par 23,6%).
Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā kalendāra dienu ietekmi, samazinājās par 4,3%.
2020. gada decembrī, salīdzinot ar novembri, pēc sezonāli koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums samazinājās par 5,7 %. Pārtikas preču mazumtirdzniecība samazinājās par 0,4 %. Nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, samazinājās par 10,8 %, autodegvielas mazumtirdzniecība samazinājās par 3,8 %.
Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, būtiskākais apgrozījuma pieaugums bija farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā (par 4,1%) un mazumtirdzniecībā pa pastu vai interneta veikalos (par 2,7%). Vislielākais apgrozījuma kritums bija kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecībā (par 24,1%), mājsaimniecības elektroierīču mazumtirdzniecībā (par 21,2%) un apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu mazumtirdzniecībā (par 19,4%).
2020. gada decembrī, salīdzinot ar novembri, mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā sezonalitāti, pieauga par 10,1%.
FM: Pērn reģistrēta zemākā mazumtirdzniecības izaugsme pēdējo desmit gadu laikā
Finanšu ministrija norādīja, ka mazumtirdzniecības apgrozījuma kritumu tiešā veidā noteica ar Covid-19 slimības izplatības kontroli ieviestie pasākumi, kas ierobežoja tirdzniecības centru darbību brīvdienās un svētku dienās, savukārt, sākot ar 21. decembri, iedzīvotāji klātienē varēja iegādāties vien ierobežotu preču klāstu.
Tādējādi gada nogalē, kad tradicionāli, tuvojoties gadumijas svētkiem, iedzīvotāju iepirkšanās aktivitāte ir visaugstākā, pērn tā tika būtiski ierobežota ieviesto drošības pasākumu dēļ.
Mazumtirdzniecības apjomu samazinājums decembrī jau bija sagaidāms, un tas pasliktināja visa 2020. gada rezultātus, tomēr gadā kopumā mazumtirdzniecībā joprojām tika reģistrēts pieaugums.
Eiropas Komisijas apkopotais patērētāju un uzņēmēju sentimenta indekss liecina, ka Latvijas mazumtirdzniecībā šā gada janvārī noskaņojums pasliktinājies trešo mēnesi pēc kārtas. Īpaši strauju lejupslīdi uzrādījis novērtējuma par sagaidāmo pasūtījumu apjomu raksturojošais rādītājs.
Savukārt Latvijas patērētāju noskaņojuma rādītājs janvārī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, nepasliktinājās, bet saglabājās līdzīgi zemā līmenī kā 2020. gada nogalē, krietni atpaliekot no pirmspandēmijas vidējā līmeņa.
Patērētāju aptaujas liecina, ka ir mazinājusies iedzīvotāju vēlme pēc lielāku pirkumu veikšanas, kas varētu būt saistīts arī ar valdības noteiktajiem ierobežojumiem tirdzniecības nozarē, kas liedz iegādāties preces, kas nav pirmās nepieciešamības preču sarakstā. Tāpat iedzīvotāji pauž bažas par savas darba vietas stabilitāti, kā arī patērētāju vērtējums par savu finansiālo situāciju turpmāko divpadsmit mēnešu laikā ir zemākajā līmenī kopš 2019. gada beigām. Turklāt patērētāji nesagaida būtiskus ekonomiskās situācijas uzlabojumus valstī kopumā.
Ņemot vērā patērētāju noskaņojuma raksturojošos rādītājus, Covid-19 izplatības dinamiku un noteiktos ekonomiskās darbības ierobežojumus, arī janvārī patērētāji norādīja gan uz pašreizējo, gan plānoto uzkrājumu kāpumu. Mājsaimniecību noguldījumu apjoms uzrādīja pieaugumu visa pērnā gada laikā, un, kā liecina Latvijas Bankas dati, novembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada novembri, Latvijas komercbanku piesaistītie mājsaimniecību noguldījumi pieauga par 12,2%, sasniedzot 8,12 miljardus eiro.
Lai gan ilgtermiņa noguldījumi (vairāk par 2 gadiem) un noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu ir samazinājušies, kopējo noguldījumu pieaugumu noteica iedzīvotāju finansiālo līdzekļu atlikumu bankas kontā uz dienas beigām kāpums, kas veido izteikti lielāko daļu jeb 85% no visiem mājsaimniecību noguldījumiem, un tie gada laikā palielinājušies par 23%. Tas norāda uz iedzīvotāju rīcībā esošo līdzekļu pieaugumu, ko varētu novirzīt patēriņam. Taču, ņemot vērā Covid-19 krīzes ietekmē radušos piesardzību, nedrošību par savu finansiālo situāciju nākotnē, kā arī noteikumus, kuri ierobežo iepirkšanos, iedzīvotāji savus brīvos finanšu līdzekļus uzkrāj.
Tā kā pērnā gada nogalē ārkārtējā situācija valstī tika pagarināta līdz šā gada 7. februārim, saglabājot jau iepriekš noteiktos tirdzniecības ierobežojumus, sagaidāms, ka arī šā gada sākumā mazumtirdzniecībā būs vērojams apjomu sarukums, prognozē Finanšu ministrija.
KONTEKSTS:
2020. gada novembrī, salīdzinot ar 2019. gada novembri, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 1,4 %, oktobrī – par 6,4%, septembrī, salīdzinot ar 2019. gada septembri, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 5,9%. Augustā apgrozījums, salīdzinot ar 2019. gada augustu, pieauga par 4,4%. Jūlijā, salīdzinot ar pagājušā gada jūliju, tas pieauga par 3,8%, jūnijā mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 4,6%. Savukārt maijā un aprīlī mazumtirdzniecības apgrozījums gada griezumā samazinājās attiecīgi par 0,6% un 9%, kas skaidrojams ar Covid-19 izraisīto krīzi un noteiktajiem pasākumiem infekcijas izplatības ierobežošanai.
2019. gadā, salīdzinot ar 2018. gadu, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 2,3%.
