2020.gada budžetu Saeimā cer pieņemt līdz 18.novembrim

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Pirmdien, 14. oktobrī, valsts budžeta projekts 2020. gadam nonāca izskatīšanai Saeimā, kur to cer pieņemt līdz 18. novembrim. Izteiktu prioritāšu šajā budžeta projektā neesot, bet liels uzsvars likts uz sociālās labklājības pasākumiem.

Valsts budžetu cer pieņemt līdz valsts svētkiem
00:00 / 03:44
Lejuplādēt

Sekojot tradīcijai, finanšu ministrs Jānis Reirs  (“Jaunā Vienotība”) kopā ar padomniekiem pirmdienas rītā uz Saeimu nogādāja budžeta portfeli. Viņš sacīja, ka budžeta ir necerēti "smags" – 10 miljardi eiro. Ministrs cer, ka Saeimā tas tiks izskatīts raiti.

Arī Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība) pauda cerību, ka budžets Saeimā virzīsies raiti un parlaments šogad to spēs pieņemt līdz 18. novembrim, lai valsts svētkus varētu sagaidīt ar padarīta darba sajūtu.

Saeimā darbu pie budžeta sāks Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas, kuras priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (“Attīstībai/Par!”) informēja, ka 22., 23. un 24. oktobrī iecerēts skatīt pavadošos likumprojektus, tad 30. oktobrī budžetu pieņemt pirmajā lasījumā, bet 13.-14. novembrī - galīgajā lasījumā.

Politiķi atzina, ka budžeta veidošana piecu partiju koalīcijā nav viegla. Ministrs parlamenta kolēģiem kopā ar kopā ar simbolisko portfeli iesniedza dokumentus zibatmiņas formātā, un tā šogad bija noformēta kā Ņūtona svārsta modelis ar piecām kustīgām bumbiņām. Tās simbolizējot piecas valdošās koalīcijas partijas. “Ņūtona svārsts parāda impulsa un enerģijas nezūdamības likumu. Katrs no mūsu sadarbības partnera impulsiem rada atspoguļojumu budžeta enerģijā,” sacīja Reirs, prognozējot, ka parlamentā gaidāmas spraigas diskusijas.

Lielākā prioritāte - sociālā labklājība

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece
00:00 / 00:41
Lejuplādēt

Mūrniece apliecināja, ka “partijām vienoties par budžetu nekad nav vienkārši”. „Šis budžets ir īpašs ar to, ka pie tā strādājušas piecas koalīcijas partijas. Tas nozīmē, ka katrai no partijām bija jādomā arī par kompromisu. Līdz ar to nevarētu teikt, ka šajā budžetā ir kāda spilgta prioritāte kā, piemēram, 2018. gadā aizsardzības budžets, 2019. gadā – veselības budžets. Šobrīd varētu teikt, ka lielākā prioritāte ir sociālā labklājība," sacīja Mūrniece.

Viņa arī uzsvēra plānoto atbalstu pirmā mājokļa iegādei ģimenēm, kā arī būtiskāks finansējums korupcijas apkarotājiem. Savukārt finanšu ministrs uzsvēra ieguldījumu pensiju palielināšanai un lielākām algām mediķiem, pedagogiem, kultūras jomā, iekšlietu un tieslietu sistēmā strādājošajiem.

„Faktiski lielākā daļa no budžeta pieauguma, kas ir 610 miljoni eiro, tiek novirzīti vai nu sociālajai jomai vai algu pielikumam,” teica Reirs. Ministrs solīja, ka nākamajā gadā virsplāna ieņēmumus, piemēram, ar tiesas lēmumu atsavinātus noziedzīgi iegūtus līdzekļus primāri novirzīs valsts reformu īstenošanai – pedagogu algu paaugstināšanai izglītības reformas ietvaros, mediķu algām un administratīvi teritoriālās reformas pasākumiem.

Budžeta komisijas vadītājs neprognozēja, vai Saeimā budžeta plānu sagaida būtiskas korekcijas: „Es neesmu gaišreģis, bet varu pateikt, ka jebkurš valsts budžets ir valdības redzējums par to, kādi ir fakti un realitāte. Valdībai ar tiem bijis jāstrādā, un es ceru, ka šie fakti un realitāte atspoguļosies gan budžetā, gan arī valdības deklarācijā.”

Cits skats uz budžetu ir Saeimas opozīcijā esošās Saskaņas frakcijas deputātam Vjačeslavam Dombrovskim. Viņš intervijā Latvijas Radio izteicās, ka nākamā gada budžeta izstrāde viņam atgādina dižķibeles laikus. Šādu budžeta projektu „Saskaņa” neatbalstīšot.

Savukārt Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) padome saistībā ar budžetu otrdien lems par protesta akcijām, jo to neapmierina veselības nozarei plānotais finansējums, kas procentos no iekšzemes kopprodukta būšot mazāks nekā šogad.

KONTEKSTS:

Budžeta portfeļa nešana no Finanšu ministrijas uz Saeimu ir tradīcija, kas tika aizsākta 1997. gadā. Šogad portfelis tiks nests jau 22. reizi. Reirs portfeli nesa jau ceturto reizi. Viņš pievienojas ministriem, kuri portfeli nesuši visbiežāk, – arī Oskars Spurdziņš un Andris Vilks šo tradīciju pildījuši katrs četras reizes.

Ministru kabinets 11. oktobrī akceptēja 2020. gada valsts budžeta projektu. Tagad lemšana par budžetu ir Saeimas deputātu rokās.

Valsts kopējā budžeta ieņēmumi nākamgad plānoti 9,894 miljardu eiro, izdevumi – 10,002 miljardu eiro apmērā. Budžeta deficīts plānots 0,3% no iekšzemes kopprodukta, ekonomikas izaugsme – 2,8%.

Nodokļu izmaiņas nav paredzētas, bet tiks paaugstināts diferencētais neapliekamais minimums. Prioritātēm atvēlēti nepilni 174 miljoni eiro, no tiem visvairāk mediķu algu celšanai no 1. janvāra. Tad pieaugs arī pedagogu algas, bet to turpmākam pieaugumam no 1. septembra naudas nav. Atbilstoši likumam budžeta papildu finansējumam darba samaksas pieaugumam nozarē 2020.gadā bija jāpārsniedz 100 miljonus eiro, taču tā vietā ir paredzēti aptuveni 43 miljoni eiro.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti