2020. gada valsts budžeta projektu virza apstiprināšanai galīgajā lasījumā

Saeimas Budžeta, finanšu (nodokļu) komisija pirmdien, 11. novembrī, noslēdza darbu ar nākamā gada valsts budžeta projektu un vidēja termiņa budžeta projektu no 2020. līdz 2022. gadam. Trešdien, 13. novembrī, budžeta projektus galīgajā lasījumā skatīs Saeimas ārkārtas sēdē. 

2020. gada valsts budžeta projektu virza apstiprināšanai galīgajā lasījumāJānis Kincis
    Kopumā trīs sēdēs Saeimas Budžeta komisija spējusi diezgan ātrā telpā atbalstīt vai noraidīt vairāk nekā 320 priekšlikumus nākamā gada un turpmāko trīs gadu budžeta likumprojektos. Darbs noritēja pēc formulas virzīt valdības apstiprinātās ieceres un neatbalstīt nevienu opozīcijas ierosinājumu. Budžeta komisija bez ilgām diskusijām atbalstīja pagājušajā nedēļā valdības virzīto plānu par papildus 18 miljonu eiro pārdali mediķu algām. Tomēr Latvijas Ārstu biedrības vadītāja Ilze Aizsilniece aicināja atlikt budžeta projektu, līdz būs atrasti visi 120 miljoni eiro, kas mediķu algu palielinājumam ierakstīti likumā. Deputāti to neatbalstīja. Par šiem notikumiem asi reaģēja Jauno ārstu asociācijas pārstāve Krista Brūna.

     

    "Te viss ir tikai formāli, jūs varat parādīt, kas viss jau ir nolemts un ir vienalga, ko mēs darām. Ja galu galā veselība nav prioritāte un Aizsilnieces kundze sniedza priekšlikumus, no kurienes ņemt vajadzīgo naudu, bet tas vispār netika skatīts, bet budžets tik un tā tiek virzīts, - ar to jūs pasakāt, ka vēlaties, lai mēs streikojam un virzām procesus uz Saeimas atlaišanu, jo te notiekošais ir farss," norādīja Brūna.

    Likumos ierakstīts finansējuma pieaugums arī izglītībai, zinātnei un citām valdībai prioritārajām jomām, uzsvēra "Saskaņas" frakcijas deputāte Evija Papule.

    Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāra vietniece budžeta jautājumos Jolanta Plūme atzina, ka vēl vismaz desmit likumos ierakstītie solījumi valstij izmaksātu apmēram miljardu eiro.

    "Likumdevējs ir noteicis, ka vairākus gadus pēc kārtas finansējums vairākās jomās aug. Šogad, kad būs vēsturiski lielākais budžets, jūs sakāt, ka nav resursu likuma pildīšanai augstākajā izglītībā?" vaicāja Saeimas opozīcijā esošās partijas "Saskaņa" deputāte.

    Tikmēr FM pārstāve atzina: "Mēs esam apkopojuši visus normatīvos aktus, kas prasa papildu finansējumu. Tas ir par miljardu eiro. Mums būs jāatgriežas pie sarunas, ko darīt, jo tuvākajā laikā tādu finansējumu atrast nebūs iespējams. Izdevumu skatīšanas kontekstā mēs esam piedāvājuši izvērtēt un grozīt šos likumus, bet kopīgā summa, kas nepieciešama, ir miljards."

    Liela daļa opozīcijas priekšlikumu paredzēja finansējuma pārdali no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Savukārt pensiju piemaksu atjaunošanai, pensiju piegādei mājās un citiem pasākumiem opozicionāri rosināja pārdalīt līdzekļus no tiem četriem miljoniem eiro, kas paredzēti politisko partiju finansēšanai no valsts budžeta.

    "Es aicinu savus kolēģus no koalīcijas partijām kaut kā ar to jūsu atkarību no sponsoriem cīnīties pašiem, nevis no nodokļu maksātāju naudas," teica Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis ("Saskaņa"), kura mudinājumu komisijas vairākums neatbalstīja.

    Saeimas ārkārtas sēde par budžeta likumprojektiem un iesniegtajiem priekšlikumiem notiks trešdien un vajadzības gadījumā sēdi turpinās arī ceturtdien.

    Nākamgad budžeta izdevumi pirmo reizi Latvijas vēsturē pārsniegs 10 miljardus eiro, tajā paredzēts finansējuma pieaugums izglītības, veselības, iekšlietu un kultūras jomas darbiniekiem, tostarp arī papildu finansējums sabiedriskajiem medijiem un komercmedijiem.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti