CSP secināja, ka iedzīvotāju ienākumi pieauga straujāk nekā 2019. gadā, kad bija 6,8% kāpums.
Visaugstākie ienākumi Rīgā, viszemākie – Latgalē
Visaugstākie ienākumi bija Rīgā, kur tie sasniedza 751 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Pierīgā tie sasniedza 718 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, Zemgalē – 557 eiro un Kurzemē – 527 eiro.
Viszemākie ienākumi bija Vidzemē (518 eiro mēnesī) un Latgalē (445 eiro mēnesī). Pilsētās ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli sasniedza 657 eiro mēnesī un laukos – 573 eiro mēnesī.
Ienākumu kritums mājsaimniecībās ar vienu pieaugušo un bērniem
Mājsaimniecībām ar vienu pieaugušo un bērniem līdz 17 gadiem ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli samazinājās par 8,9% – no 483 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī 2019. gadā līdz 440 eiro 2020. gadā. Pāriem ar trīs un vairāk bērniem ienākumi gada laikā samazinājās par 0,3%. Visstraujāk ienākumi pieauga pāriem bez bērniem un pāriem ar vienu bērnu, attiecīgi par 13,7% un 10,6%.
Ienākumu kāpums no pabalstiem straujāks nekā no algas
Saņemto sociālo transfertu2 (pensiju, pabalstu u.c. budžeta maksājumu) summas pieauga ievērojami straujāk nekā ienākumi no algota darba. Ienākumi no sociālajiem transfertiem uz vienu mājsaimniecības locekli pieauga par 14,1% – no 133 eiro mēnesī 2019. gadā līdz 152 eiro mēnesī 2020. gadā. Savukārt mājsaimniecību ienākumi no algota darba uz vienu mājsaimniecības locekli palielinājās tikai par 6,0% – no 412 līdz 436 eiro mēnesī.
Ienākumu no algota darba īpatsvars mājsaimniecību rīcībā esošajos ienākumos veidoja 69,2% un sociālo transfertu īpatsvars – 24,1%.
Trūcīgākajās mājsaimniecībās vidējie ienākumi uz cilvēku bija 214 eiro mēnesī
2020. gadā vistrūcīgākajās mājsaimniecībās (pirmajā kvintiļu grupā3) ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli bija 214 eiro mēnesī, turpretim visturīgākajās mājsaimniecībās (piektajā kvintiļu grupā) – 1408 eiro mēnesī. Mājsaimniecībās ar vidējiem ienākumiem tie svārstījās no 367 eiro mēnesī (otrajā kvintiļu grupā) līdz 721 eiro mēnesī (ceturtajā kvintiļu grupā).
Ienākumu nevienlīdzība pieaug straujāk
Straujāk pieaugot turīgāko (5. kvintiļu grupas) mājsaimniecību ienākumiem, palielinās arī ienākumu nevienlīdzība. 2020. gadā visturīgāko iedzīvotāju ienākumi bija 6,6 reizes lielāki nekā vistrūcīgāko iedzīvotāju ienākumi, kas ir par 0,3 vairāk nekā 2019. gadā. Džini koeficients4 pērn bija 35,7%, kas ir par 1,2 procentpunktiem vairāk nekā 2019. gadā.
Sliktāka ienākumu nevienlīdzības situācija Eiropas Savienībā ir tikai Bulgārijā
Salīdzinot ar pārējām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, Latvijā joprojām saglabājās augsta ienākumu nevienlīdzība. Pēc pēdējiem pieejamiem datiem Latvijā bija otra augstākā Džini koeficienta vērtība, salīdzinot ar citām ES valstīm. 2019. gadā augstāks rādītājs bija tikai Bulgārijā (40,0%). Arī kvintiļu attiecības indekss5 bija otrais augstākais ES. Augstāks kvintiļu attiecību indekss 2019. gadā bija tikai Bulgārijā (8,0), savukārt līdzīga situācija bija Rumānijā, kur šis rādītājs bija tāds pats kā Latvijā - 6,6.
1 Rīcībā esošie (neto) ienākumi – naudas ienākumi no algota darba; naudas izteiksmē pārrēķinātais darba ņēmēja natūrā gūtais ienākums, izmantojot firmas vai dienesta auto privātām vajadzībām; ienākumi vai zaudējumi, kas gūti no pašnodarbinātības; saņemtās pensijas un pabalsti; regulāra naudas palīdzība no citām mājsaimniecībām; peļņa no noguldījumu procentiem, dividendēm, akcijām; ienākumi, ko saņēmuši bērni līdz 16 gadiem; ienākumi no īpašuma izīrēšanas; saņemtā summa no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sakarā ar ienākuma nodokļa pārmaksu (par saimnieciskās darbības veikšanu, attaisnotajiem izdevumiem – izglītību, ārstniecību u.tml.).
2 Sociālie transferti – valsts, pašvaldības piešķirtās pensijas un pabalsti, izmaksātie uzturlīdzekļi bērniem, stipendijas, sociālās apdrošināšanas pabalsti un kompensācijas, tai skaitā no citām valstīm.
3 Kvintiļu grupa ir viena piektā daļa (20%) no apsekoto mājsaimniecību skaita, kuras sagrupētas pieaugošā secībā pēc to rīcībā esošā ienākuma uz vienu mājsaimniecības locekli. Zemākā (pirmā) kvintiļu grupa ietver piekto daļu mājsaimniecību ar viszemākajiem ienākumiem, bet augstākā (piektā) – piektdaļu mājsaimniecību ar visaugstākajiem ienākumiem.
4 Džini koeficients raksturo ienākumu nevienlīdzību. Tas variē no 0 līdz 100. Džini koeficients ir 0, ja pastāv absolūta ienākumu vienlīdzība (t.i., visiem iedzīvotājiem ir vienādi ienākumi), bet, jo vairāk tas tuvojas 100, jo lielāka ir ienākumu nevienlīdzība.
5 Kvintiļu attiecību indekss (S80/S20) – attiecība starp ekvivalento rīcībā esošo ienākumu summu, ko saņem 20 % valsts iedzīvotāju ar augstākajiem ekvivalentajiem rīcībā esošajiem ienākumiem (augstākā kvintiļu grupa) pret ekvivalento rīcībā esošo ienākumu summu, ko saņem 20% valsts iedzīvotāju ar zemākajiem ekvivalentajiem rīcībā esošajiem ienākumiem (zemākā kvintiļu grupa).
