Ziemāju vidējā ražība ir lielākā Latvijas vēsturē
CSP skaidroja, ka iepriekšējā gada ziema bija labvēlīga ziemāju kultūru pārziemošanai un vasara – ražas novākšanai, kas 2020. gadā būtiski ietekmēja ziemāju vidējās ražības no viena hektāra pieaugumu līdz 55,3 centneriem, kas ir augstākā ziemāju ražība Latvijas vēsturē. Ziemāju graudu kopraža sasniedza 2,4 miljonus tonnu jeb 9,8% vairāk nekā 2019. gadā, sējumu platībām pieaugot tikai par 2,9 tūkstošiem hektāru jeb 0,7%.
Pagājušajā gadā iegūta lielākā ziemas kviešu kopraža – 2,2 miljoni tonnu jeb 62,2% no visas graudu kopražas.
To vidējā ražība no viena hektāra sasniedza 56,9 centnerus, kas ir lielākā ziemas kviešu ražība Latvijas vēsturē. Zemgales reģionā ziemas kviešu ražība sasniedza pat 64,0 centnerus no viena hektāra (2019. gadā 55,2 centneri), un to kopraža sasniedza 894,7 tūkstošus tonnu jeb 41,1% no ziemas kviešu kopražas valstī (39,3% 2019. gadā).
Ar graudaugiem 2020. gadā apsēti 753,7 tūkstoši hektāru, kas ir par 11,4 tūkstošiem hektāru jeb 1,5% vairāk nekā iepriekšējā gadā, un tā ir lielākā graudaugu platība Latvijas lauksaimniecībā, atzīmēja CSP.
Iepirkts par 22% vairāk graudu, cena kāpusi par 3%
Pērn kopumā iepirktu 3 miljoni tonnu graudu – par 536,1 tūkstošiem tonnu jeb 22% vairāk nekā gadu iepriekš, un tas ir lielākais iepirkto graudu apjoms. Par 3,4% pieaugusi arī graudu vidējā iepirkuma cena – no 158,24 eiro par tonnu 2019. gadā līdz 163,59 eiro – 2020. gadā.
Pagājušajā gadā 83% iepirkto graudu apjoma veidoja kvieši (2019. gadā – 81,4 %), no kuriem 80,2% bija pārtikas kvalitātes (2019. gadā – 85,5 %).
Samazinājies arī pārtikas rudzu īpatsvars visā rudzu iepirktajā apjomā no 82,9% 2019. gadā līdz 74,9% 2020. gadā.
Graudu eksports turpina pieaugt. 2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, par 21,4% palielinājies kviešu eksporta apjoms, par 54,2% – auzu eksports, bet rudzu eksporta apjoms pieaudzis par 1,4%.
Pērn lielākais graudu eksports bija uz Nigēriju, Saūda Arābiju, Alžīriju, Maroku un Turciju.
