2019. gadā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,3%; minimālo algu saņēma 14,4% stradājošo

2019. gadā 61 300 iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma rezultāti. Salīdzinot ar 2018. gadu, bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 11 500 jeb 15,8 %. Pērn bezdarba līmenis Latvijā bija 6,3 %, kas ir par 1,1 procentpunktu zemāks nekā 2018. gadā.

Sievietēm bezdarba līmenis joprojām saglabājas zemāks nekā vīriešiem (attiecīgi 5,4% un 7,2%).

2019. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 3. ceturksni, bezdarba līmenis nav mainījies – tas bija 6%. 4. ceturksnī 57 900 iedzīvotāji bija bezdarbnieki, kas ir par 1000 jeb 1,7% mazāk nekā 3. ceturksnī.

Kopš 2008. gada 3. ceturkšņa bezdarba līmenis Latvijā pārsniedza Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo rādītāju (izņemot 2015. gada 1. ceturksni, kad tas bija vienāds ar ES vidējo rādītāju).

2019. gada 3. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā (6%) bija par 0,1 procentpunktu zemāks nekā vidējais rādītājs ES (6,1%). 4. ceturksnī Latvijā bija augstāks bezdarba līmenis nekā Igaunijā (4,1%), bet zemāks nekā Lietuvā (6,4%).

Ilgstošie bezdarbnieki

Gada laikā ilgstošo bezdarbnieku, kuri nevar atrast darbu 12 mēnešus un ilgāk, skaits saruka par 7000 un 2019. gadā bija 23 300. 2019. gadā par 3,5 procentpunktiem samazinājies arī ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars bezdarbnieku skaitā no 41,7% 2018.gadā līdz 38,2% 2019. gadā.

2019. gada 4. ceturksnī bija 17 900 ilgstošo bezdarbnieku, 3. ceturksnī – 21 800. 4. ceturksnī ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars bezdarbnieku skaitā bija 31,1%. Salīdzinot ar 3. ceturksni, tas ir samazinājies par 5,9 procentpunktiem.

Jauniešu bezdarbs

2019. gadā jauniešu bezdarba līmenis bija 12,4%, kas ir par 0,2 procentpunktiem augstāks nekā pirms gada (2018. gadā – 12,2%). No visiem bezdarbniekiem 7 700 jeb 12,6% bija jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem. Gada laikā jauniešu bezdarbnieku skaits ir samazinājies par  300, bet īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā palielinājies par 1,6 procentpunktiem.

Pagājušā gada 4. ceturksnī jauniešu bezdarba līmenis bija 10,1%, kas ir par 1,2 procentpunktiem zemāks nekā 3. ceturksnī. Jauniešu bezdarbnieku skaits samazinājās par 800 un bija 6 400 jeb 11% no kopējā bezdarbnieku skaita (3. ceturksnī – 7 200 jeb 12,2%).

No 2013. līdz 2016. gadam jauniešu bezdarba līmenis Latvijā bija zemāks nekā ES dalībvalstu vidējais rādītājs, bet 2017. gadā tas bija par 0,1 procentpunktu augstāks nekā vidējais rādītājs ES.

Savukārt 2018. gadā jauniešu bezdarba līmenis Latvijā bija par 3 procentpunktiem zemāks nekā vidēji ES (15,2%). Tomēr Latvijā joprojām saglabājās augstākais jauniešu bezdarba līmenis Baltijas valstīs – 2019. gadā Igaunijā jauniešu bezdarba līmenis bija 11,1%, savukārt Lietuvā – 11,9%. 

2019. gadā 36,3% no visiem jauniešiem bija ekonomiski aktīvi, t.i, bija nodarbināti vai aktīvi meklēja darbu (bezdarbnieki), bet 63,7% jauniešu bija ekonomiski neaktīvi – pārsvarā vēl mācījās un darbu nemeklēja. 4. ceturksnī 37,3% no visiem jauniešiem bija ekonomiski aktīvi, bet 62,7% jauniešu bija ekonomiski neaktīvi.

Ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji

2019. gadā 30,6% jeb 428 200 iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija ekonomiski neaktīvi (tai skaitā 155 100 vecuma grupā no 65 līdz 74 gadiem), t.i. nebija nodarbināti un aktīvi nemeklēja darbu.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 500 jeb 0,1%. 4. ceturksnī 30,5% jeb 425 100 iedzīvotāju 15 līdz 74 gadu vecumā bija ekonomiski neaktīvi. Salīdzinot ar 3. ceturksni, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir palielinājies par 3 800 jeb 0,9%.

2019. gadā 13,8 tūkstoši jeb 3,2% ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju bija zaudējuši cerību atrast darbu (2018. gadā – 13 400 jeb 3,1%). 4. ceturksnī šādu iedzīvotāju bija 13 000 jeb 3,1% (2019. gada 3. ceturksnī – 14 800 jeb 3,5%).

2019. gadā Latvijā bija nodarbināti 65% iedzīvotāju

2019. gadā Latvijā bija nodarbināti 910 tūkstoši jeb 65 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.  Salīdzinot ar 2018. gadu, pērn nodarbinātības līmenis palielinājies par 0,5 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits – par 0,6 tūkstošiem.

Lielākais nodarbināto skaita pieaugums bija būvniecībā, finanšu un apdrošināšanas jomā, valsts pārvaldē un aizsardzībā; obligātajā sociālajā apdrošināšanā, kā arī lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē.

Pagājušajā gadā no kopējā nodarbināto skaita 3,6 tūkstoši iedzīvotāju bija iesaistīti Nodarbinātības valsts aģentūras organizētajos aktīvajos nodarbinātības pasākumos, piemēram, algotos pagaidu sabiedriskajos darbos, saglabājot reģistrētā bezdarbnieka statusu.

Lai gan kopš 2012. gada 4. ceturkšņa nodarbinātības līmenis Latvijā ir pārsniedzis Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu  vidējo līmeni (2019. gada 3. ceturksnī ES – 61,2%), 4. ceturksnī tas bija zemākais starp Baltijas valstīm – Igaunijā nodarbinātības līmenis bija 69,2%, savukārt Lietuvā – 65,7%.

2019. gadā nodarbinātības līmenis jauniešiem 15–24 gadu vecumā bija 31,8%, kas ir par 1,3 procentpunktiem zemāks nekā 2018. gadā. Nodarbināti bija 54,5 tūkstoši jauniešu (2018. gadā – 57,4 tūkstoši). 4. ceturksnī nodarbināto jauniešu skaits, salīdzinot ar 3. ceturksni, palielinājās par 0,7 tūkstošiem jeb 1,2% un bija 57,1 tūkstotis.

Pērn pamatdarbā nodarbinātie nedēļā nostrādāja vidēji 37,9 stundas, kas ir par 0,4 stundām mazāk nekā 2018. gadā. 2019. gada 4. ceturksnī pamatdarbā nodarbinātie nedēļā nostrādāja vidēji 37,8 stundas, kas ir par 0,8 stundām mazāk nekā 3. ceturksnī.

Minimālo algu saņem 14,4%

2019. gadā, salīdzinot ar 2018. gadu, par 4,2 procentpunktiem pieauga darbinieku (darba ņēmēju) īpatsvars ar neto darba samaksu no 700 līdz 1400 eiro (2019. gadā – 29,9 %), bet darbinieku īpatsvars, kuru neto darba samaksa bija virs 1400 eiro, palielinājies par 1,2 procentpunktiem (2019. gadā – 5,3 %). Līdz 25,8 % (kritums par 4,7 procentpunktiem) samazinājies darbinieku īpatsvars, kuru darba samaksa pēc nodokļu nomaksas bija līdz 450 eiro mēnesī.

Minimālo algu  vai mazāk saņēma 116 000 jeb 14,4 % darbinieku, kas ir par 2,5 procentpunktiem mazāk nekā gadu iepriekš. 2019. gadā reģionos visaugstākais mazo algu saņēmēju īpatsvars joprojām vērojams Latgalē, kur 23,6 % darbinieku saņēma minimālo algu vai mazāk.

2019. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 3. ceturksni, darbinieku īpatsvars, kuru darba samaksa pēc nodokļu nomaksas bija līdz 450 eiro mēnesī, palielinājies līdz 23,7% (pieaugums par 0,7 procentpunktiem). Minimālo algu vai mazāk saņēma 115 600 jeb 14,3% darbinieku, kas ir par 1,9 procentpunktiem vairāk nekā 2019. gada 3. ceturksnī.

2019. gadā 2,7% darbinieku atalgojums netika aprēķināts vai izmaksāts, bet 2,3% darba samaksas lielumu nenorādīja.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti