Rekordskaitļus cigarešu kontrabandas apkarošanā šogad uzrāda gan Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvalde, gan Valsts robežsardze. Abas iestādes strādā kopā, tāpēc statistiku daļēji veido vieni un tie paši "ķērieni". Lielākais no tiem – Kārsavas robežpunktā vilcienā uzietie 26 miljoni cigarešu.
Līdz ar to šogad Muitas pārvaldes izņemto cigarešu daudzums tuvojas 100 miljoniem, savukārt robežsardzes – pārsniedzis 50 miljonus.
Muitas pārvaldē stāsta – kopš pagājušā gada visi austrumu robežas muitas punkti ir aprīkoti ar skeneriem, kas faktiski darbojas kā kravu rentgens.
"Viņi ir izvietoti pilnīgi visās austrumu robežas gan dzelzceļa stacijās, gan autoceļu punktos. Šie skeneri nenoliedzami ir milzīgs atspaids muitas darbiniekam ikdienas darbā, un pilda arī preventīvu funkciju," stāstīja VID Muitas pārvaldes direktora vietnieks Raimonds Zakuls.
Kontrabandisti cigaretes slēpj, piemēram, automašīnu rezerves riepās, dažādos speciāli ierīkotos slēpņos, kā arī dzelzceļa beramkravās un vagonu rāmju konstrukcijās. Cigarešu slēpšana transportlīdzekļos ir vienīgais veids, kā kontrabandisti var ievest Latvijā pietiekami daudz nelegālās preces, lai gūtu peļņu. Pār "zaļo robežu" cigaretes pārnest ir pārāk sarežģīti. 2018.gadā robežsargi fiksējuši vien 13 šādus gadījumus.
"Pēdas uz robežas paliek, it īpaši ziemas periodā. Robežas josla arī tiek uzturēta. Iespēja, ka ir neatklāti gadījumi, ir ļoti minimāla. Nav izslēgts, ka tādi gadījumi varētu būt, bet tā nav tendence," teica Valsts robežsardzes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes priekšnieks Oskars Mileika.
Tabakas ražotāju pasūtītie pētījumi liecina, ka kontrabandas cigarešu apjoms Latvijā krītas. Pēdējais kompānijas "Nielsen" pētījums, kurā uzskaitīti gandrīz 5000 tukšo cigarešu paciņu lielākajās pilsētās, liecina, ka aptuveni piektā daļa apritē esošo cigarešu ir nelegālas.
Tas starp Eiropas valstīm joprojām ir ļoti liels apjoms. Galvenokārt cigaretes tiek ievestas no Baltkrievijas, kur cigarešu cenu atšķirība ir vislielākā.
"Tie kārdinājumi pilnīgi noteikti ir ļoti lieli. Mēs runājam ne par desmitiem tūkstošu, bet miljoniem eiro, kāda ir peļņa, ja izdodas kādu no būtiskām kravām ievest Eiropas Savienība (ES). Es neredzu, ka nākamgad varētu krasi mainīties šī situācija," atzina Zakuls.
Ienesīgāku biznesu padara akcīzes nodokļa celšana cigaretēm Latvijā. Nākamo reizi to plānots darīt 1. jūlijā, kad nodokļa celšana vienas paciņas cenu paaugstinās vēl par aptuveni 10 centiem. Bažas par kontrabandas pieaugumu Finanšu ministrija (FM) noraida.
"Palielinājums nav ļoti straujš, tas ir samērīgs, tas ir plānots vairāku gadu garumā un zināms nozarei. Ir mēģināts salāgot to arī ar kaimiņvalstu akcīzes pieaugumu, un daudz efektīvāks ir arī kontrabandas apkarošanas darbs," teica finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un Zemnieku savienība).
Akcīzes nodokļa politiku par pārdomātu sauc arī paši cigarešu ražotāji.
Tabakas izstrādājumu ražotāju nacionālā asociācija gan bažījas, ka situāciju varētu pasliktināt šobrīd Saeimā esošie grozījumi likumā, kas varētu aizliegt veikalos cigaretes izvietot redzamās vietās.
"Legālo produktu pieejamības ierobežošana tomēr pastiprina vēlmi iegādāties produktus nelegāli. [..] Līdz ar to šis darbs, kas ir veikts ilgstošā laika posmā gan no tiesībsargājošo institūciju puses, gan arī veidojot šo pārdomāto akcīzes nodokļu politiku, varētu būt vienkārši sagrauts," sprieda asociācijas pārstāve Marita Jansone.
Tā kā Latvija ir ES robežvalsts, iestādes rēķinās, ka kontrabandas cigarešu bizness šeit būs aktuāls arī turpmāk.
