Vai tavs pensijas 2. līmeņa uzkrājums aug? Lielai daļai nepareiza izvēle samazina vecumdienu labklājību

Vai Latvijā 2. līmeņa pensiju uzkrājumu ienesīgums ir zems?

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība") oktobrī intervijā TV3, runājot par 2. līmeņa pensiju pārvaldīšanu, pauda – "ja 17 gadu laikā bankas spēj nopelnīt 4%, man šķiet, ka kaut kas tur nav īsti kārtībā".

Ministra birojā portālam LSM.lv skaidroja, ka saskaņā ar Labklājības ministrijas datiem 2023. gadā 18 418 cilvēki pārtrauca dalību pensiju 2. līmenī, jo pieprasījuši vecuma pensiju. Viņu vidējais dalības ilgums pensiju 2. līmeņa sistēmā bija 17,3 gadi un šajā laikā pensijas kapitāls palielinājies tikai par 4%.  

"Pensiju 2. līmeņa ienesīgums Latvijā ir ļoti zems. Runājot par vēlamo kapitāla pieaugumu, tas būtu jāsamēro ar attiecināmām citu valstu pensiju sistēmām un būtu jāvirzās uz vidējo akciju tirgus ienesīgumu, kas ir apmēram 7%–8%," skaidroja ministra birojā.

Piemēram, Zviedrija 2000. gadā ieviesa būtiskas pensiju sistēmas reformas, publisko pensiju sistēmā ieviešot individualizēto uzkrājumu daļu. Zviedrijā ir valsts pārvaldīts 2. līmeņa pensiju fonds. No 2000. līdz 2023. gadam Zviedrijā valsts pārvaldītajā 2. līmeņa pensiju fondā, kur tiek novirzīti 2,5 % no personas atalgojuma, vidējais gada kapitāla pieaugums ir 10,4 %.

Savukārt kaimiņvalstīs, Lietuvā un Igaunijā tieši zemās kapitāla atdeves dēļ valdības pieņēma lēmumu būtiski pārskatīt pensiju 2. līmeņa sistēmu darbību, ļaujot katram pašam lemt par dalību tajā, norādīja ministra birojā.

Vai tiešām pensiju uzkrājuma peļņa ir tik maza? Dažādos Latvijas Bankas, finanšu nozares un publiskajos pārskatos portālā "Manapensija.lv" ir atrodami atšķirīgi skaitļi.

Finanšu nozares asociācijas Kapitāla tirgus komitejas līdzpriekšsēdētājs, bankas "Citadele" galvenais ekonomists Kārlis Purgailis portālam LSM.lv  skaidroja, ka vidējo pensiju 2. līmeņa ienesīgumu 18 400 iedzīvotājiem, kuri pensijā devās 2023. gadā, negatīvi ietekmēja straujais procentu likmju kāpums, kā rezultātā īpaši konservatīvie ieguldījumu plāni cieta zaudējumus.

Latvijas Bankas Apdrošināšanas un pensiju uzraudzības pārvaldes vadītāja Evija Dundure LSM.lv atzina, ka situācija 2022. gadā bija vēsturiski nepieredzēta, kad lielākie zaudējumi bija konservatīvajiem pensiju plāniem, kuri iegulda līdz šim par drošākiem uzskatītajos avotos – obligācijās.  

Purgailis arī norādīja, ka šo 4% atdevi nevar attiecināt uz visiem pensiju 2. līmeņa uzkrājumu rezultātiem.

Piemēram, 2021. gadā pensionējās 20 000 iedzīvotāju, un viņu vidējais uzkrājuma pieaugums 15,5 gadu laikā bija 18,5%.

Protams, visi pensiju ieguldījumu plāni ir pakļauti norisēm finanšu tirgū, ienesīgumu ietekmē ne tikai pārvaldnieka darbības, bet arī dažādi globālie un makroekonomiskie notikumi, piemēram, Eiropas Centrālās bankas lēmumi par procentu likmēm, inflācija, valūtu svārstības, politiskas norises u. c.

Straujās inflācijas periodā pēc 2021. gada centrālās bankas ļoti strauji cēla procentu likmes, un tas konservatīvo ieguldījumu plānu dalībniekiem radīja ievērojamus vērtspapīru pārvērtēšanas zaudējumus, jo, augot procentu likmēm, krasi samazinājās šo vērtspapīru tirgus vērtība.

Bet, piemēram, Latvijas 2. pensiju līmeņa vidējais ienesīgums laika posmā no 2018. līdz 2021. gadam bija 23%, kamēr inflācija bija vien 6,2%, vēstīja Latvijas Banka. Un jau 2023. gadā plānu vidējais ienesīgums atkal pārspēja inflāciju.

Šogad vairākas centrālās bankas, arī Eiropas Centrālā banka sāka procentu likmju samazināšanas ciklu, kas savukārt atstāja pozitīvu ietekmi uz konservatīvo ieguldījumu plānu novērtējumu. Tas spilgti ilustrē cikliskumu.

Zemāks ienesīgums nekā kaimiņvalstīs un konservatīvā valsts politika

No Baltijas valstīm 2. pensiju līmeņa ienesīgums ir augstāks Lietuvā un Igaunijā, kur arī lielāka daļa ir investēta augsta riska pensiju fondos. Jo lielāks investīciju īpatsvars ir akcijās, jo svārstīgāks ir ienesīgums, jo riskantāks ir pensiju fonds.

Zema riska fondiem akciju īpatsvars ir līdz 30%, un pārējie 70% ir investēti parāda vērtspapīros jeb obligācijās. Vidēja riska fondiem akciju īpatsvars ir no 30% līdz 70%, atlikušo daļu veido parāda vērstpapīri. Augsta riska fondiem no 70% līdz visiem 100% var būt investēti akciju tirgos.  

Bet Latvijā līdz 2007. gadam aktīvajiem plāniem bija pieļauts ieguldīt akcijās tikai līdz 30% no līdzekļiem, līdz 2018. gadam – līdz 50%, līdz 2021. gadam – līdz 75%, un tikai pirms trīs gadiem izmaiņas likumā ļāva veidot ieguldījumu plānus ar investīcijām akciju tirgos līdz 100%.

Kad 2001. gadā veidoja Latvijas valsts fondēto sistēmu, obligācijas bija drošāks, lai gan mazāk ienesīgs ieguldījumu veids, un, iespējams, konservatīvā valsts politika tobrīd bija pareiza, bet ar laiku tā sevi vairs neattaisnoja, ierobežojot pensiju pārvaldnieku iespējas gūt labāku rezultātu.

Latvijā aizvien 18% no 2. pensiju līmeņa līdzekļiem ir investēti zema riska pensiju fondos, kam vēsturiski ir bijis zems un pat negatīvs ienesīgums. Igaunijā tie ir tikai 2%, bet Lietuvā – 4% no visiem pensiju otrā līmeņa līdzekļiem.

Neatbilstošie plāni

No katras darba algas pirms nodokļiem 14% novirza pensiju 1. līmenim. Savukārt 6% nonāk pensiju 2. līmenī un šo naudu tālāk apsaimnieko līdzekļu pārvaldnieks kādā no ieguldījumu plāniem.  

Un lielākā daļa – 77% iedzīvotāju – savas vecumdienas plāno nodrošināt tieši ar pensiju 1. un 2. līmeņa uzkrāto un neveido citus uzkrājumus. Bet diemžēl līdz šim daudzi nav izvēlējušies vecumam atbilstošu pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plānu, kas rada risku neuzkrāt cerēto kapitālu, iepriekš atzina Latvijas Banka.

Visus, kuri no jauna pievienojas pensiju 2. līmenim, līdz 2021. gadā automātiski ierotēja konservatīvajos plānos, un tikai no 2022. gada – aktīvajos plānos ar 50% līdzekļu ieguldījumu akcijās, bet no 2023. gadā – plānos ar 100% ieguldījumu akcijās.

Purgailis skaidroja, ka tieši tāpēc liela daļa cilvēku krāj pensiju neatbilstošajā plānā, jo tieši jaunākiem dalībniekiem (līdz aptuveni 45 gadiem) piemērotāks būtu 100% akciju plāni, bet

daudzi nav izmantojuši iespēju pāriet uz agresīvāku investīciju stratēģiju, līdz ar to liedzot sev iespēju ilgtermiņā gūt lielāku atdevi un uzkrājuma pieaugumu.

Piemēram, ja iedzīvotājs no 30 gadu vecuma līdz pensijas vecumam uzkrājumu veidoja konservatīvā plānā, kas neiegulda uzņēmumu akcijās, var izveidoties pat divas reizes mazāks uzkrājums, nekā tas būtu, ja tiktu izvēlēts 100% akciju plāns. Arī vecuma pensijas daļa no pensiju 2. līmeņa šādam iedzīvotājam būs divreiz mazāka, nekā izvēloties piemērotu ieguldījumu plānu, norādīja Purgailis.

Pēc Finanšu nozares asociācijas aplēsēm aptuveni 40% iedzīvotāju šobrīd atrodas vecumam neatbilstošā ieguldījumu plānā. Latvijas Bankas ieskatā – tādu ir pat vēl vairāk.

Latvijas Bankas aplēses liecina, ka 2018. gada aptuveni divas trešdaļas 2. līmeņa pensiju dalībnieku bija aktīvajos plānos ar ieguldījumiem akcijās līdz 50%, bet 2023. gadā pēc izmaiņām likumā – aptuveni 30% bija aktīvajos plānos ar ieguldījumu akcijās 100% un aptuveni 44% – plānos ar ieguldījumu akcijās 50% apmērā.

Taču, ņemot vērā krājēju vecuma struktūru, šobrīd aktīvajos plānos ar 100% ieguldījumiem akcijās būtu jāatrodas pat 80% dalībnieku.

Visbiežāk nepiemērotie uzkrājumu plāni ir cilvēkiem vecumā no 35 līdz 45 gadiem.

Likuma izmaiņas – cerība iekustināt iedzīvotājus

Lai mudinātu iedzīvotājus arī pašus padomāt par piemērotāko pensiju plānu, no šī gada jūlijā spēkā ir izmaiņas Valsts fondēto pensiju likumā, kas ļauj pensiju 2. līmeņa pārvaldniekiem saņemt no valsts ziņas par saviem klientiem un viņu izvēlētajiem plāniem un liek pārvaldniekiem reizi gadā vēstulē uz deklarēto dzīvesvietu vai e-pastā uzrunāt tos, kuri izvēlējušies neatbilstošus plānus, piedāvājot to mainīt.

Turpmāk pārvaldītāji ik gadu aktualizēs datus un atkārtoti informēs neatbilstošus plānus izvēlējušos dalībniekus par iespējām plānu mainīt. Nomainīt plānus varēs tikai pats klients portālā Latvija.lv.

Ieguldījumu plāna atbilstība vecumam nav vienīgais faktors, kas varētu interesēt dalībniekus, tāpēc pārvaldītājiem būs jāsniedz plašāka informācija katram interesentam – par plāna atbilstību vēlamajam riska līmenim, līdzekļu pārvaldīšanas stratēģijai, ieguldījumu valstīm un ieguldīto līdzekļu ilgtspējas rādītājiem.

Tāpat plānots, ka jau šogad informāciju par pensiju uzkrājumu piedāvās Latvijas lielāko banku internetbankās,

un šādu informācijas platformu piedāvājums pakāpeniski paplašināsies.

Pārvaldītājiem tagad arī ir jānoskaidro dalībnieku vajadzības ne retāk kā reizi piecos vai desmit gados. Desmit gadi attiecas uz dalībniekiem, kuri pēc vajadzību noskaidrošanas ir nomainījuši ieguldījumu plānu vai ir izvēlējušies savām vēlmēm atbilstošu plānu, kā arī dalībniekiem, kuri sasnieguši 55 gadu vecumu un ir izvēlējušies vecumam atbilstošu ieguldījumu plānu.    

Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati liecina, ka

kopš likuma izmaiņām trīs mēnešu laikā gandrīz 27 000 iedzīvotāju ir mainījuši savu pensiju 2. līmeņa plānu, un tas ir par aptuveni 30% vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī.

Kā izvēlēties atbilstošāko ieguldījumu plānu?

Latvijā ir 8 pensiju līdzekļu pārvaldnieki, kas piedāvā 33 pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plānus. Pensiju ieguldījumu plāni ir atšķirīgi pēc to stratēģijām – no konservatīviem līdz 100% aktīviem plāniem.

Finanšu nozares asociācija arī skaidroja, ka investīciju teorija saka – jo ilgāks investīciju periods, jo lielāku risku investors var uzņemties. Pensiju 2. līmeņa uzkrājumu kontekstā tas nozīmē –

jo jaunāks iedzīvotājs, jo lielāka akciju īpatsvara ieguldījumu plāns viņam jāizvēlas, nodrošinot sev potenciāli lielāku uzkrājuma pieaugumu.

Finanšu nozares pārstāvis Kārlis Purgailis pauda, ka nav noteikta precīza vecuma robeža, bet aptuveni līdz 45 gadu vecumam var izvēlēties 100% akciju plānus, pēc tam izvēli izdarot par labu ieguldījumu plāniem ar mazāku akciju īpatsvaru.

Purgailis norādīja, ka iedzīvotājiem, kam līdz pensionēšanās vecumam atlikuši aptuveni 5 gadi, vislabāk būtu izvēlēties konservatīvu ieguldījumu plānu, kas neiegulda uzņēmumu akcijās.

Šādi plāni ir pakļauti mazākām vērtības svārstībām, kā rezultātā iedzīvotājs var izvairīties no uzkrājuma apjoma krituma tieši pirms pensionēšanās nelabvēlīgas akciju tirgus situācijas dēļ. 

Bet Latvijas Bankas projekta "Naudas skola" ieteikumi ir:

• Jaunākiem dalībniekiem, kuriem līdz pensijai ir vairāk nekā 20 gadu, ir ieteicams izvēlēties aktīvākus, augsta riska plānus. Tajos līdz 100 % naudas iegulda akcijās, kas īstermiņā var piedzīvot ievērojamas svārstības, taču ilgtermiņā tas var nodrošināt lielāku ienesīgumu.
• Vidēja riska ieguldījumu plāni ir piemēroti tiem, kuriem līdz pensijai ir vairāk nekā 10 un mazāk nekā 20 gadu. Šajos plānos līdz 50 % naudas iegulda akcijās. Īstermiņā šie plāni var piedzīvot svārstības, bet ilgtermiņā tie var nodrošināt vidēju ienesīgumu.
• Vecākiem dalībniekiem, kuriem līdz pensijai ir mazāk nekā 9 gadi, ieteicams izvēlēties zema riska ieguldījumu plānus, kuros 75% naudas iegulda obligācijās, lai nodrošinātu jau uzkrāto līdzekļu saglabāšanu. Šajos plānos sagaidāmas nelielas uzkrājuma svārstības un mazāks pieaugums ilgtermiņā.

Ir svarīgi atcerēties, ka, finanšu tirgiem svārstoties, viens un tas pats ieguldījumu plāns dažādos laikos var sniegt atšķirīgus rezultātus. Tas nozīmē, ka būs gan kāpumi, gan kritumi, un tas var mainīt aktuālo uzkrājuma apjomu. Tomēr īstermiņa svārstībām nebūtu jāietekmē ilgtermiņa lēmumi, skaidroja Latvijas Banka.

Ikvienam ir iespēja iepazīties ar informāciju par visu pensiju līdzekļu pārvaldītāju piedāvātajiem ieguldījumu plāniem un to rezultātiem tīmekļvietnē Manapensija.lv. Un te svarīgi ir ne tikai ieguldījumu plānu līdzšinējie ienesīguma rādītāji, kas nākotnē netiek garantēti, bet arī dalībniekiem domātie ieguldījumu plānu informācijas dokumenti, kas sniedz plašāku informāciju par ieguldījumu plānam raksturīgākajām iezīmēm.