PTAC pārbaudījis septiņus dažādu ražotāju logus – kopumā 13 paraugus. "Jāatzīst, ka tikai viens no šiem septiņiem bija atbilstošs, tātad sešiem logiem neatbilda reālās ekspluatācijas īpašības tām, kas bija deklarētas," stāstīja PTAC eksperte Kristīne Kamerāde.
PTAC pārbaudījuši logu siltuma un vēja izolāciju. "Neatbilstības bija ļoti dažādas, piemēram, deklarē siltumcaurlaidības koeficientu 0,9, tad testēšanā tas bija 1,4. Novirze ir bijusi arī par 0,1 vērtību," atzina PTAC eksperte.
Tātad dārgi pirktais siltums tiek aizpūsts prom pa logiem. Un šī nav jauna problēma. PTAC logus vērtē jau vairākus gadus. Un būtiski labāk nekļūst.
"Neatbilstību īpatsvars saglabājas augsts – kopsummā no 20 testētajiem paraugiem 16 ir neatbilstoši," klāstīja PTAC eksperte.
Turklāt ne vienmēr neatbilstošie logi pēc tam, kad pārbaudēs pieķerti, pazūd no Latvijas tirgus.
"Tirgū tiek piedāvāti logi, kam iepriekšējos gados jau ekspertīzē ir konstatētas neatbilstības. Tie paši logi, tikai izmēri atšķiras. Viens ražotājs mums iekrita 2, 3 gadus, un, pārbaudot tos pašus raksturlielumus, neatbilstības ir identiskas. Tātad ražošanas procesā joprojām ir problēmas," stāstīja PTAC eksperte.
Un pamata neesot arī logu pārdevēju bieži piesauktajiem argumentiem, ka logi nepareizi vesti vai uzstādīti un tādēļ nestrādā tā, kā vajadzētu.
Kamerāde skaidroja – ir jārēķinās, ka logus neuzstādīs tikai augstas raudzes profesionāļi.
"Arguments, ka netika noregulēts atbilstoši, neiztur kritiku. Logus iebūvē ne tikai būvspeciālisti. Logu montāžu veic principā jebkādi speciālisti. Privātpersonas iegādājas šos logus, un tiem ir jāatbilst jau deklarētajām īpašībām, izlaižot no ražotnes ārā," sacīja Kamerāde.
Daudzi ražotāji gan ir apņēmušies šos un citus pārkāpumus novērst. Arī PTAC ir apņēmies turpināt pārbaudes. "To mēs šogad skatīsimies, kā iet ar šīm apņemšanām, un, protams, turpināsim šogad testēt logus," piebilda centra pārstāve.
