Pērn Finanšu izlūkošanas dienests saņēmis 281 ziņojumu par sankciju apiešanu, bet šogad jau 114. Ziņo banku sektora darbinieki, auditori. Tomēr, Krievijas iebrukumam Ukrainā turpinoties un arvien jaunām sankciju paketēm papildinot sankcionēto preču sarakstus, fokuss, kam pievērsta uzmanība, mainās.
"Šogad ar desmito sankciju kārtu uzsvars ir uz divējādas izmantojamības precēm – preces, ko var izmantot ikdienišķā patēriņā, bet vienlaikus var izmantot arī kara nolūkiem, kādas tehnoloģijas uzbūvēšanai, raķetes uzbūvēšanai," skaidroja Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieka pienākumu izpildītājs Toms Platacis.
Tāpat mainās arī valstis, kur tiek iesaistīti uzņēmumi kā starpnieki. Piemēram, februāra sākumā stājās spēkā embargo pret naftas pārstrādes produktiem un muitnieki ievēroja parādāmies jaunu preču izcelsmes valsti.
Valsts ieņēmuma dienesta Muitas pārvaldes Riska vadības daļas vadītājs Atis Pīlāts atklāja, ka "parādās citas valstis, kur tiek norādīta šī preču izcelsme, piemēram, naftas produkti, – tagad mēs redzam, ka tiek ievesti no Ķīnas."
Kopumā gan aizdomas muitai aizvien biežāk rodas par kravām, kurām kā izcelsmes valstis norādītas Kazahstāna, Armēnija un Kirgizstāna.
Taču preces cenšas ne tikai ievest, bet arī izvest.
"Atver jaunu bankas norēķinu kontu tajā valstī, un tad ļauj veikt šīs finanšu transakcijas, pēc tam jau vēlāk novirzot uz Krieviju vai pretējā virzienā. Lielākoties tiešām tās ir NVS valstis, bet ir arī citas valstis, kas nav noteikušas sankcijas pret Krieviju," atzina Toms Platacis.
Un sankcijas neattiecas tikai pret kravu pārvadājumiem, ietekmi jūt arī privātpersonas.
Gadījumu skaits, "kad tiek mēģināts izvest eiro valūtu vai kādas citas valsts valūtas, pieaug, it īpaši šī gada sākumā", atklāja Atis Pīlāts.
Tomēr, lai gan aizdomas krājas, notiesājoši spriedumi vēl tiek gaidīti. Prokuratūrā līdz februāra beigām bija uzsākts 121 process, bet tikai aptuveni 10 nosūtīti izskatīšanai tiesā.
KONTEKSTS:
Reaģējot uz Krievijas sākto karu pret Ukrainu, valstis piemērojušas sankcijas Krievijas uzņēmumiem, bankām, precēm, nozarēm un personām. Par atbalstu Krievijai sankcijas piemērotas arī Baltkrievijai.
Eiropas Savienība bijusi viena no aktīvākajām sankciju piemērotājām, kopš kara sākuma apstiprinot jau 10 sankciju paketes.
Latvijas Satversmes aizsardzības biroja ziņojumā norādīts, ka viens no Krievijas galvenajiem ārējiem mērķiem pagājušajā gadā bija šķelt Rietumu vienotību, lai mazinātu sankciju ietekmi un vājinātu Rietumu atbalstu Ukrainai.