20 gadi kopš eiro valūtas izveides. Atskats vēsturē un ieskats nākotnē

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Tieši pirms 20 gadiem, 2002. gada 1. janvārī, 12 Eiropas Savienības (ES) valstis atvadījās no savām nacionālajām valūtām un sāka lietot eiro. Mēs Latvijā eiro ieviesām desmit gadus pēc iestāšanās ES – 2014. gadā. Tagad jau skolas gaitas uzsāk tie bērni, kas Latvijas nacionālo valūtu nekad nav izmantojuši un arī to nevarēs izdarīt. Kādi bija eiro pirmsākumi un kā tam līdz šim gājis?

20 gadi kopš eiro valūtas izveides: Atskats vēsturē un ieskats nākotnē
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Atzīmējot šo notikumu, līdz 9. janvārim izgaismos Eiropas Centrālās bankas ēku Vācijas pilsētā Frankfurtē, turklāt uz tās katru vakaru turpmāko nedēļu būs redzami dažādi vēstījumi par eiro 15 eirozonas valodās.

Pārbaudi savas zināšanas par Eiropas vienoto valūtu!

Pārbaudi savas zināšanas par Eiropas vienoto valūtu!

TESTS. 20 gadu kopš eiro parādīšanās apgrozībā.

Eiro ieviešana

2001. gada 31. decembrī, kad līdz eiro ieviešanai bija atlikusi nepilna diena, cilvēki pat atlika došanos uz Jaungada ballītēm, lai stāvētu rindā pie bankomātiem un izņemtu pirmās eiro banknotes. Starp citu, neierobežotā daudzumā veco valūtu joprojām var apmainīt pret eiro daudzās valstīs, tostarp Vācijā, Austrijā, Īrijā un trīs Baltijas valstīs.

Kā daudzi toreiz baidījās, eiro maiņa izraisīja sporādiskus cenu kāpumus visā Eiropā. Sākot ar Spānijas autobusu biļetēm, kas pieauga par 33%, līdz precēm Somijas tirgū. Sākotnējā eiforija tomēr nedaudz krita, jo parādījās, piemēram, skaidras naudas trūkums, garas rindas bankās, pasta nodaļās un nodevu punktos. Eiro idejas aktīvākajiem virzītājiem šī valūta bija ne tikai lēciens ticībā ciešākai Eiropas vienotībai, bet arī radīja sāncensību ar ASV un tās spēcīgo dolāru.

Tiesa, 20 gadus vēlāk nav šaubu par to, ka eiro dolāru nav pārspējusi.

Aptuveni 60% no centrālajās bankās novietotajām ārvalstu valūtas rezervēm ir dolāros, bet eiro valūta veido aptuveni 20%.

Nevarētu teikt, ka eiro valūtai ideāli klātos pašā Eiropā, proti, to nebūt nemīl visas Eiropas Savienības dalībvalstis; astoņas no tām eirozonai nav pievienojušās. Viena ir Bulgārija, kas eirozonai varētu pievienoties 2024. gadā, taču bloka nabadzīgākajā valstī iedzīvotāju domas šajā jautājumā dalās. Daudzi bulgāri baidās no cenu pieauguma, jo viņi joprojām atceras 90. gados piedzīvoto ekonomisko krīzi, kad bankrotēja 14 bankas un inflācija pieauga līdz vairāk nekā 30%. Tiesa, jaunā valdība ir solījusi spert "visus soļus, kas nepieciešami, lai pievienotos eirozonai". Viegli nebūs, jo plašās korupcijas dēļ valsts varētu saskarties arī ar politiskās gribas trūkumu no citām bloka dalībvalstīm.

Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena videovēstījumā sacīja, ka eiro ir veidojis sadarbības un godīgas konkurences tiltus vienotajā tirgū, kas pateicoties tam 20 gadu laikā ir uzplaucis.

"Mūsu kopējā valūta eiro veido tiltus starp eiropiešiem un paver durvis pasaulei. Varbūt arī jūs atceraties to sajūtu, kad pirmo reizi rokās turējāt eiro banknotes. Es redzēju tiltu vienā un durvis otrā pusē. Tilts un durvis. Abi ir simboli Eiropai un mūsu Savienībai. Eiro veido sadarbības un godīgas konkurences tiltus mūsu vienotajā tirgū – tirgū, kas šajos 20 gados ir uzplaucis kā nekad agrāk. Un eiro atver durvis pasaulei. Mēs esam lielākais spēlētājs pasaules tirdzniecībā, gandrīz puse no šīs tirdzniecības notiek eiro," norādīja Leiena.

Savukārt Eiropas Centrālās bankas prezidente Kristīne Lagarda apliecināja, ka turpinās smagi strādāt, lai nodrošinātu cenu stabilitāti.

Jaunais dizains

"Eiro visā pasaulē ir kļuvis par stabilitātes bākuguni . Pateicoties jums, simtiem miljoniem eiropiešu, kuri tam uzticējās, deva spēku, pārliecību un izmanto to katru dienu. Kā Eiropas Centrālās bankas prezidente es apsolu, ka mēs smagi strādāsim, lai saglabātu cenu stabilitāti. Un es arī apsolu, ka mēs atjaunosim banknošu izskatu un sniegsim tām arī digitālo dimensiju," teica Lagarda.

Lagardas apsolītais darbs pie jaunu eiro banknošu dizaina jau sācies.

Eiropas Centrālā banka to plāno izstrādāt līdz 2024. gadam, šajā procesā sadarbojoties ar Eiropas iedzīvotājiem. Interesanti, ka Eiropas Centrālā banka 2019. gadā pārtrauca purpursarkano 500 eiro banknošu ražošanu, apgalvojot, ka cilvēki tās ikdienā lieto reti un tās izmantošana veicina krāpšanu.

Tomēr joprojām var norēķināties ar 500 eiro banknotēm, kas izdotas laikā no 2002. līdz 2019. gadam, un novembrī šādu banknošu apgrozībā joprojām bija nepilni 400 miljoni. Drīzu galu varētu piedzīvot arī viena un divu centu monētas, jo eirozonas dalībvalstis sūdzas, ka tās ir apgrūtinošas un tās ražot ir dārgi. Eiropas Centrālā banka arī sākusi pilotprojektu iespējamajai digitālā eiro izstrādei. Tiesa, šādu eiro mēs savos digitālajos maciņos sagaidītu ne ātrāk kā 2026. gadā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti