Maskava sadarbojas ar Irānu un Ziemeļkoreju, lai apietu rietumvalstu sankcijas un slepus iegūtu ieročus un munīciju – ar to vajadzētu pilnībā pietikt, lai Krievijas finanšu sistēma tiktu iekļauta melnajā sarakstā. Tādu nostāju pagājušajā nedēļā notikušajās EP debatēs pauda vairāki deputāti.

Tomēr par finanšu pakalpojumiem un stabilitāti atbildīgā Eiropas Savienības (ES) komisāre Mareida Makginesa nesteidzas šo viedokli atbalstīt. Viņa deputātiem saka, ka parasti ES cenšas saskaņot savu melno sarakstu ar starptautisko Finanšu darījumu darba grupu. Bet šoreiz tas ir sarežģīti Brazīlijas, Ķīnas un Indijas jeb BRICS valstu iebildumu dēļ.

"Mēs nesagaidām, ka Finanšu darījumu darba grupa tuvākajā laikā varētu vienoties par Krievijas iekļaušanu šajā sarakstā. Lēmumi šajā darba grupā tiek pieņemti pēc vienprātības principa, un tās sastāvā šobrīd ir vairākas BRICS valstis. Mēs esam domājuši par iespēju izveidot savu sarakstu, kā to pieļauj Eiropas Savienības likumi.

Es gribētu arī piebilst, ka Krievijas gadījumā daudzi finanšu pārskaitījumi jau ir aizliegti vai ir ļoti ierobežoti mūsu sankciju dēļ," norādīja Makginesa.

Komisāre Makginesa sacīja, ka ierobežojumi visefektīvāk darbojas tad, kad tie starptautiski tiek koordinēti. Tomēr deputāti uzstāj, ka ES melnajam sarakstam nevajadzētu vienkārši kopēt Finanšu darījumu darba grupas sarakstu un pieprasa, lai komisija sagatavotu vajadzīgo priekšlikumu.

To, ka Eiropai būtu vairāk jādomā ar savu galvu, deputāti ne reizi vien atkārtoja, arī spriežot par turpmāko ASV palīdzību Ukrainai.

ES augstais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels sacīja, ka jaunā ASV prezidenta Donalda Trampa rīcībai būs tālejošas sekas. Borels uzskata, ka Eiropai varētu nākties atgriezties pie iesaldēto Krievijas aktīvu konfiskācijas.

"Militārajā jomā ASV nodrošina aptuveni 25% vairāk nekā mēs. Līdz ar to ASV palīdzības aizstāšana prasītu ievērojamu finansiālo un industriālo piepūli. Tas liktu mums pārdomāt jautājumus, ko esam jau apsprieduši, tostarp par to, ko darīt ar iesaldētajiem Krievijas līdzekļiem. Mēs esam nolēmuši izmantot peļņu no tiem, lai palīdzētu Ukrainas aizsardzības industrijai, bet ar to būs par maz. Mums nāksies runāt par ļoti sarežģītu jautājumu, par ko mēs jau esam sprieduši, bet kuru neesam spējuši atrisināt: ko darīt ne tikai ar peļņu, bet arī ar pašiem līdzekļiem," norādīja Borels.

Aizejošais augstais pārstāvis ārlietās skumji ironizēja, ka arī 2017. gadā, kad Tramps uzsāka savu pirmo termiņu, daudzi Eiropā teica līdzīgus vārdus. Bet Vācijas tēriņi aizsardzībai šajos gados pieauga tikai no 1,15 līdz 1,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP). To būtu grūti nodēvēt par nopietnu atbildības uzņemšanos par savu nākotni.

Līdzīgi izteicās arī franču sociāldemokrāts Rafaels Gliksmans: "Vai mēs esam gatavi dubultot vai trīskāršot mūsu palīdzību Ukrainai? Vai mēs esam gatavi paši nodrošināt Eiropas pilsoņu drošību, ņemot vērā, ka Vācijas drošības dienesta vadītājs runā par iespējamo Krievijas uzbrukumu Eiropas Savienībai vai NATO pirms 2029. gada? Būsim godīgi: mēs neesam tam gatavi. Mēs neesam gatavi, jo neesam izdarījuši to, kas mums bija jādara.

Ja Ziemeļkoreja vien ir varējusi piegādāt Krievijai 9 miljonus munīcijas vienību, tad visa Eiropa ar grūtībām nodrošina Ukrainai trešdaļu no šī apjoma trīs gadu laikā.

Tagad ir izšķirīgs brīdis un mūsu rokās ir panākt, lai Eiropa iznāktu no šīs krīzes spējīga nodrošināt savu drošību."

Turpretī eiroskeptiķi cer, ka Trampa nākšana pie varas paātrinās miera sarunas un kara izbeigšanos. Daudzi no viņiem debatēs iebilda arī Krievijas finanšu sistēmas iekļaušanai melnajā sarakstā, saucot to par ideoloģisku soli.