Rīgas mērs Mārtiņš Staķis LTV raidījumā "Rīta panorāmā" skaidroja, ka regulējuma pieņemšana bija neizbēgama. Izvēlētā krāsa esot saderīga ar Rīgas jauno dizainu.
"Mēs esam UNESCO mantojums. Un, piemēram, kad uzstādījām ūdens brīvkrānus, tad mums bija ļoti lielas diskusijas par to, kādā krāsā tiem būtu jābūt, kādā drīkstētu. Beigās vienojāmies, ka tie drīkst būt arī zaļi, ka visam nav jābūt melnam. UNESCO mantojums un centrs uzliek atbildību šajā jautājumā – pārāk neaizrauties ar krāsām," teica Staķis.
Jautāts, vai UNESCO vadlīnijās ir rakstīts, ka tirdziņu nojumēm ir jābūt tieši pelēkā krāsā, Rīgas mērs teica: "Nē, bet, ja mēs pateiktu, ka visas teltis būs rozā Vērmanes parkā, kurš ir UNESCO, tad tur būtu lieli iebildumi," teica Staķis. Viņš pieļāva, ka teltis varētu būt arī sūnu zaļas. "Iespējams, bet pelēkais kopā ar Rīgas dizainu izskatās patiešām lieliski".
Prasības par konkrētas krāsas nojumēm būs tirdziņos, kas notiek Vērmanes dārzā, Esplanādē un citviet.
Iepriekš prasīja baltas teltis
Iepriekš gan bija noteikums izmantot baltas teltis. Rīgas domes Komunikācijas pārvaldē ziņu aģentūrai LETA skaidroja, ka baltas teltis un nojumes esot bijis pagaidu risinājums ārkārtas situācijas un Covid-19 pandēmijas laikā. Taču ilgtermiņā šāds formāts neesot atbilstošs UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļautā Rīgas vēsturiskā centra un Mežaparka teritorijām, it īpaši Vērmanes dārza iespējām un vizuālajam tēlam, skaidro pašvaldībā.
2020. gadā, uzsākot organizēt amatnieku tirdziņu Vērmanes dārzā, abi tirdzniecībā iesaistītie komersanti tika informēti, ka tirdziņi ir pagaidu risinājums uzņēmēju atbalstam Covid-19 ierobežojumu laikā un vienkāršotais risinājums ar baltām teltīm netiks atbalstīts ilglaicīgi, ņemot vērā ekskluzīvo Vērmanes dārza novietojumu Rīgas vēsturiskajā centrā.
2022. gadā tika izveidota darba grupa, kurā piedalījās vairāku Rīgas domes departamentu pārstāvji, tostarp no Pilsētas arhitektu biroja. Vienprātīgi tika nolemts, ka baltās teltis ir jānomaina pret Rīgas vēsturiskā centra teritorijai stilistiski atbilstoša dizaina un parku celiņu platumiem atbilstoša izmēra aprīkojumu.
Ņemot vērā Vērmanes dārza ekskluzīvo atrašanās vietu, visiem labiekārtojuma elementiem šajā teritorijā, tostarp laternām, soliņiem, informācijas zīmēm, atkritumu tvertnēm u.c., arī visiem pilsētvidē novietojamiem elementiem, pie kuriem pieskaitāms pastāvīgi un regulāri rīkotu tirdziņu ielu tirdzniecības vietu aprīkojums, esot jābūt Rīgas vēsturiskā centra teritorijai stilistiski atbilstoša dizaina un parku celiņu platumiem atbilstošā izmērā. Tādējādi tie labi iederētos Rīgas pilsētvidē un vēsturiskā parka ainavā un harmoniski to papildinātu, pauž domē.
Pārskatīs dalības maksu
Tikmēr Saeimas Uzņēmējdarbības attīstības apakškomisijā deputāti pievērsa uzmanību dalības maksai Dziesmu un deju svētku tautas lietišķās mākslas, mūsdienu dizaina priekšmetu un amata prasmju demonstrējumu gadatirgus dalībniekiem. Mājražotāji un amatnieki dalības maksu vērtēja kā nesamērīgu. Piemēram, nedēļu ilga dalība gadatirgū Vērmanes dārzā šogad izmaksās 968 eiro, kas ir vairāk nekā iepriekš.
Nacionālā kultūras centra pārstāvji skaidroja, ka cenas ir noteiktas, pamatojoties uz iepriekšējā gadatirgus dalības maksu un ņemot vērā inflāciju un vispārējo izmaksu pieaugumu. Dalības maksu veido uzkopšanas, atkritumu izvešanas, zālāju atjaunošanas, apsardzes, norises vietas vizuālā noformējuma, kultūras programmas nodrošināšanas, amatu meistaru demonstrējumu, kā arī elektrības, reklāmas, mārketinga un citi izdevumi.
Deputāti sprieda, ka daļa no dalības maksas komponentēm pēc būtības nav ar tirdzniecību saistīti izdevumi un maksas aprēķina princips nav īsti skaidrs. Tāpat deputāti pauda bažas, ka, nosakot pārmērīgi augstu dalības maksu, tiks ierobežotas amatnieku un mājražotāju iespējas piedalīties gadatirgū.
Nacionālajā kultūras centrā gan informēja, ka dalības maksa nesedz pat pusi no visām pasākuma izmaksām, taču
apņēmās nedēļas laikā pārskatīt noteikto gadatirgus dalības maksu.
