Ražotājus mudina izmantot Latvijā pārstrādājamu iepakojumu

Eiropas Savienībā joprojām pieaug izlietotā iepakojuma daudzums, jo tas netiek pietiekami atgriezts apritē. Būtiskākie pārstrādājama iepakojuma ieviešanas izaicinājumi uzņēmumiem ir ne tikai izmaksas, tehnoloģijas pieejamība un materiāla izturība, bet arī sabiedrības izglītošana un pirktspēja. Savukārt kustības "Zero Waste Latvija" eksperti secina, ka jāstiprina arī komunikācija starp ražotājiem un atkritumu apsaimniekotājiem par to, kādus iepakojumu materiālus iespējams pārstrādāt tieši Latvijā.

Ražotājus mudina izmantot Latvijā pārstrādājamu iepakojumu
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Tikai aptuveni 10% no Eiropas Savienībā radītā iepakojuma materiāla atgriežas apritē. Tā, atklājot konferenci par videi draudzīgu iepakojumu, norādīja korporatīvās sociālās atbildības biedrība "CSR Latvia". Apritīgs iepakojums var būt gan no stikla, papīra, kartona, gan dažādām plastmasām un metāla.

Banku augstskolas asociētā profesore Natālija Cudečka-Puriņa vērtēja, ka par aprites ekonomiku Eiropas Savienībā un arī Latvijā runāts jau desmit gadus, taču joprojām dažādu preču iepakojums lielākoties ražots no neatjaunojamiem resursiem.

"Eiropas kontekstā mēs saražojam diezgan daudz iepakojuma katru gadu. Latvijā radīto atkritumu daudzums ir aptuveni 450 kilogrami uz iedzīvotāju. Un, ja mēs paskatāmies uz primāro resursu izmantošanu, tad tas, ko mēs redzam Eiropas līmenī, ka 40% no izmantotās plastmasas un 50% no izmantotā papīra ir paredzēti tieši iepakojumam. Protams, mums ir jādomā, kādā veidā pārstrādāt vairāk tos materiālus. Ja mēs neko nedarām šodien, tad jau pēc 7 gadiem Eiropā iepakojuma apjoms palielināsies par teju 20%," norādīja Cudečka-Puriņa.

Konferencē ar savu pieredzi pārstrādājama materiāla meklējumos dalījās vairāki pārtikas un dzērienu ražotāji. Piemēram, "Narvesen" pārstāve Nataļja Arbeitere iezīmēja, ka uzņēmumam izdevies pāriet uz pilnībā pārstrādājamiem līdzi ņemšanas kafijas krūžu vāciņiem. Tie izgatavoti no cukurniedru izspaidu šķiedras, kas ir cukura ražošanas blakusprodukts. Vienlaikus pārstrādājama materiāla meklēšana pašai karsto dzērienu krūzei joprojām ir izaicinājums, jo ar savām krūzēm karstos dzērienus pērk vien 10% uzņēmuma klientu.

"Mēs dodam atlaidi, ja klients atnāk ar savu krūzi, un mums tā atlaide neatmaksājas. Bet mēs redzam, ka cilvēki mainās. Salīdzinot pērno gadu ar 2021. gadu, tas klientu skaits, kas nāk ar savu krūzi, ir pieaudzis uz pusi. Bet, protams, ja ņemam visu kafijas pārdošanas apjomu, tad tas īpatsvars joprojām ir mazs, un mums noteikti ir, kur augt," sacīja Arbeitere.

Uzņēmuma "Skrīveru saldumi" pārstāve Kristīne Murjāne atzina, ka līdzās pārstrādājamāka iepakojuma ieviešanai uzņēmums pēdējos gados arī meklējis iespējas mazināt kopējo atkritumu apjomu. Nereti saldumu nozarē patiešām viena konfekte iepakota vairākos iepakojumos.

"Diezgan muļķīgi, ka mums bija iepakojums iepakojumā. Mūsu marcipāna lielais un mazais iepakojums ir pārstrādājams tagad. Bet neskatoties uz to, ka tas ir pārstrādājams, – kāpēc mums ražot vairāk plastmasas? Protams, tagad mums tā paciņa būs mazāka, bet marcipāns vairs nebūs "iekš divām mājiņām"," pastāstīja Murjāne.

"Rēzeknes Gaļas kombināta" pārstāve Dina Freiberga secināja, ka būtiskākie apritīga iepakojuma ieviešanas izaicinājumi uzņēmumam ir ne tikai iepakojuma izmaksas, pieejamība, izturība, bet arī sabiedrības izglītošana un pirktspēja.

"Šobrīd mūsu kopējā sortimentā ap 50% iepakojuma ir no pārstrādājama materiāla. Tas ir mūsu izaicinājums, un mēs iesim uz priekšu un skatīsimies, ko mēs vēl varam darīt tajā jomā.

Šobrīd pircējs diemžēl neizdara izvēli par labu pārstrādājamam trauciņam.

Faktori, kas to ietekmē, ir gan pandēmija, gan ģeopolitiskā situācija. Tas visu sabremzēja. Tirgus pieprasījums ir, bet cena ir cena," norādīja Freiberga.

Diskusijā eksperti gan secināja, ka daļu teorētiski pārstrādājamo iepakojumu materiālu tieši Latvijā nemaz pārstrādāt nevar. Atšķirojot tos izmanto enerģijas ieguvei.

Uz to norādīja "Zero Waste Latvija" pārstāve Laura Martinsone: "Te es saskatu to lielāko izaicinājumu tam, ka arī atkritumu apsaimniekotājiem vajadzētu skaļi pateikt, kuros Latvijas reģionos kādu iepakojumu var pārstrādāt. Tā, lai arī ražotājam būtu skaidrs, kādu iepakojuma materiālu izvēlēties.

Protams, arī pašam ražotājam, pieņemot kaut kādu jaunu iepakojumu, jāsazinās ar atkritumu apsaimniekotājiem un jāsaprot, vai tas ir apritīgs iepakojums."

Saskaņā ar Eiropas Komisijas pērn rudenī ierosināto regulu par iepakojuma standartiem dalībvalstīm līdz 2030. gadam jāsamazina izlietotā iepakojuma daudzums par 5%. Līdz 2025. gada beigām būtu jāpārstrādā 65% no visiem iepakojuma atkritumiem. Priekšlikumu vēl tuvākā gada laikā apspriedīs dalībvalstis un nozares, kam mērķi nākotnē būs jāievieš.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti