Poligonā "Ķīvītes" netālu no Grobiņas darbs pie rūpnīcas celtniecības rit raiti – pērn novembrī būvlaukumā slējās tikai abi cilindra formas bioreaktori, šobrīd starp tiem uzbūvēta un pilnībā aprīkota tehnoloģiskā ēka, kā arī sākta atkritumu šķirošanas nojumes metāla konstrukciju izbūve.
"Inženiertīkli jau ir šobrīd pievilkti uz visām vajadzīgajām vietām, un šobrīd tiek darīti darbi iekšā ēkās. Šobrīd ir jau samontēti divi biorektori un tiek uzstādītas iekārtas tehnoloģiskajā ēkā biomasas procesa pārstrādes nodrošināšanai," pastāstīja SIA "MRK Serviss" būvdarbu vadītājs Nauris Eglītis.
Atkritumi rūpnīcā tiek ievietoti un divus mēnešus glabāti biomasas pārstrādes tuneļos.
Vispirms mēneša laikā no atkritumiem noskalo bioloģiski noārdāmās vielas, un pēc tam mēneša garumā tos žāvē. Rezultātā tiek iegūti inerti atkritumi, kurus bez turpmāka to sadalīšanās riska var apglabāt poligona kalnā, kā arī komposts, kuru var izmantot tautsaimniecībā.
"Rezultātā mēs izdarām divus labus darbus. Pirmkārt, mēs no atkritumiem samazinām organiku un panākam, ka šie atkritumi jau ir inerti. Un otra lieta – mēs no viņiem iegūstam enerģiju, respektīvi, biogāzi, kas tiks sadedzināta esošajās koģenerācijas iekārtās, saražojot elektroenerģiju un siltumenerģiju," skaidroja Eglītis.
Šī rūpnīca pārstrādās 21 000 tonnu bioloģiski noārdāmo atkritumu gadā, iegūstot turpat 12 000 tonnu komposta. Pārstrādes procesā veidosies aptuveni 800 000 kubikmetru biogāzes.
Grobiņas rūpnīcas kopējās būvniecības izmaksas ir 7,6 miljoni eiro, no kuriem Eiropas Kohēzijas fonda līdzfinansējums ir 6 miljoni.
Pārējās vēl četras rūpnīcas – Daugavpils, Jelgavas, Talsu un Valmieras novados – paredzēts izbūvēt ne vēlāk kā līdz nākamā gada beigām. Līdz ar to Latvija tuvojas Eiropas Savienības uzliktajiem rāmjiem par atkritumu pārstrādi.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere skaidroja, ka tas nozīmē, ka "mēs ejam aprites ekonomikas virzienā, kad mēs pēc iespējas efektīvāk izmantojam esošos un pieejamos resursus un mazāk tērējam tos resursus, kas tiek ņemti no apkārtējās vides no jauna".
Vesere norādīja, ka, lai šī sistēma veiksmīgi strādātu un mums būtu mazāk atkritumu, liela loma ir iedzīvotājiem un viņu ieradumam atkritumus šķirot.
"Pārstrāde, atkārtota izmantošana, reģenerācija – tie ir jau soļi, kad atkritumi ir radušies. Bet hierarhijā pašā augšā ir atkritumu neradīšana jeb novēršana," atgādināja Vesere.
Pēc pēdējām aptaujām lēšams, ka Latvijā atkritumus šķiro aptuveni 80% iedzīvotāju. Tiesa, vairāk šķiro dzērienu iepakojumus, iespējams, tāpēc, ka tos var nodot.
Grūtāk klājas ar plastmasu un arī bioloģiski noārdāmajiem atkritumiem, tomēr ir jāpanāk iedzīvotāju motivācija šķirot.
