Zemnieka Nila Sāra saimniecībā griķus audzē trīs gadus. Galvenais kultūras ieviešanas iemesls – uzlabot augsni laukos. Šoruden jānovāc 40 hektāri griķu.
"Pati augsne nav tik mitra kā iepriekšējā gadā, var ar kombainu uzbraukt. Pagājušajā gadā mēs vienkārši palikām ar tehniku uz lauka. Teiksim tā, kaut kādu daļu noteikti izdosies novākt, bet, kad varēs novākt visu, to nevarēs zināt," sprieda zemnieku saimniecības "Irnumi-2" pārstāvis Sārs.
Lielāko daļu griķu audzē eksportam. Šo kultūraugu arvien augstāk novērtē gan uzturvērtības, gan garšas, gan salīdzinoši vieglās audzēšanas dēļ.
Latvijā pērn no griķu eksporta ienākumi bija vairāk nekā 10 miljoni eiro. Galvenie eksporta virzieni – Lietuva un Francija.
Šogad Latvijā griķi iesēti vairāk nekā 20 000 hektāru platībā, pērn tie bija vairāk nekā 27 000 hektāru. Runājot par cenu, tā atkarīga no laikapstākļiem, ražas kvantitātes un kvalitātes, kā arī no ekonomiskiem un politiskiem faktoriem pasaules tirgū.
Visvairāk griķus sēj Latgalē un Vidzemē, turklāt pieaug bioloģisko saimniecību skaits.
Rēzeknes augkopības konsultante Anita Vanaga norādīja, ka Latvijā lielu griķu pārstrādes uzņēmumu nav, vienīgi dažas nelielas saimniecības, kas attīstījušas savu pārstrādi.
Pagājušajā gadā Latvijā kopraža no griķiem bija 19 000 tonnu, bet 2024. gadā līdz šim brīdim – jau vairāk nekā 24 000 tonnu.
