Pārskats par komercbanku piedāvātajām noguldījumu likmēm atrodams Latvijas Bankas mājaslapā šeit un tiks aktualizēts reizi nedēļā (nedēļas pirmajā darbadienā). Komercbanku klienti – mājsaimniecības un nefinanšu sabiedrības – vienuviet var iepazīties ar šādu informāciju par kredītiestāžu piedāvātajām noguldījumu procentu likmēm:
- termiņnoguldījumiem mājsaimniecībām;
- krājkontiem mājsaimniecībām;
- noguldījumu procentu likmēm nefinanšu sabiedrībām.
Pieejams arī salīdzinājums par visās Baltijas valstīs strādājošo komercbanku piedāvātajām noguldījumu procentu likmēm mājsaimniecībām. Latvijas Banka datus apkopo, izmantojot katras kredītiestādes tīmekļvietnē publicēto informāciju par tās piedāvātajām noguldījumu procentu likmēm.
Latvijas Banka apņēmusies tuvāko mēnešu laikā, īstenojot pasākumus kreditēšanas veicināšanai, turpināt dažādas aktivitātes, par kurām informēs vēlāk.
Centrālajā bankā norādīja, ka tā vairākus gadus sarunās ar komercbankām neatlaidīgi aktualizē jautājumu par aktīvāku kreditēšanu, jo redz gan nepieciešamību, gan iespēju komercbankām, īpaši lielajām un tirgū dominējošajām, sniegt lielāku devumu Latvijas tautsaimniecībai.
Komercbanku kredīti ir nozīmīga veselīgas tautsaimniecības sastāvdaļa – tas ir svarīgs finansējuma avots uzņēmumiem jaunu biznesa ideju un investīciju realizēšanai. Saskaņā ar Latvijas Bankas aprēķiniem gausākas līdzekļu piesaistes dēļ pēdējo 10 gadu laikā būtiski palēninājusies uzņēmumu investīciju aktivitāte un tādējādi arī tautsaimniecības izaugsmes temps.
Tas ir veicinājis Latvijas ekonomisko atpalicību no Lietuvas un Igaunijas, kā arī kavējis konverģenci uz Eiropas Savienības vidējo ienākumu līmeni.
Iesaistītās institūcijas – par nozari atbildīgā Finanšu ministrija un citas ministrijas, Finanšu nozares asociācija un komercbankas un Latvijas Banka – marta beigās vienojās par konkrētām darbībām finanšu sektora stiprināšanai, lielākam ieguldījumam tautsaimniecībā un kreditēšanas veicināšanai.
Finanšu politikas īstenotāji no komercbankām gaida noguldījumu procentu likmju kāpumu atbilstoši eiro procentu likmju kāpumam, konkurenci ierobežojošo komisijas maksu un citu klientu izmaksu samazinājumu, kā arī sagatavošanos kreditēšanas apjoma palielināšanai tautsaimniecības izaugsmes brīdī, norādīja Latvijas Bankā.
Latvijas Banka ir formulējusi arī savus "mājasdarbus" kreditēšanas veicināšanas jomā, proti, plānots pārskatīt tās regulējuma prasības kreditēšanai, kas tiek uzskatītas par pārlieku stingrām; tiks izvērtēta iespēja samazināt kredītiestāžu sniedzamo informācijas apjomu uzraudzības jautājumos; papildināta analīze par finansējuma pieejamības situāciju Latvijā un identificēto problēmu cēloņiem u. c. pasākumi.
"Vājās kreditēšanas iemesli ir meklējami daudzu faktoru kombinācijā, un svarīgi nevis rādīt vienam uz otru ar pirkstu, meklējot vainīgo, bet katram atbilstoši rīkoties, lai situāciju uzlabotu. Vēl vienu biznesa ciklu bez kreditēšanas atbalsta Latvija atļauties nevar," uzsver Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.
KONTEKSTS:
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") martā paziņoja, ka depozītu likmes Latvijā ir vienas no zemākajām Eiropas Savienībā, bet aizdevumu likmes – vienas no augstākajām. Turklāt bankas kūtri kreditē Latvijas tautsaimniecību.
Finanšu ministrijai (FM) ir uzdots vērtēt iespēju komercbankām Latvijā piemērot virspeļņas nodokli. FM jāvērtē arī citas alternatīvas, kā sasniegt noteiktos mērķus – lai bankas aktīvāk kreditē, samazina aizdevumu likmes un palielina depozītu likmes.
