Eiropas Komisija «Rail Baltica» projekta turpināšanai piešķir papildu 1,2 miljardus eiro

Dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projekta īstenošanai un būvniecībai piešķirs papildu 1,2 miljardus eiro Eiropas Savienības finansējuma, no tiem konkrēti Latvijā – 346 miljonus eiro, informēja projekta īstenotāji "RB Rail AS".

Šis apjomīgais finansējums kopā ar trīs Baltijas valstu nacionālo līdzfinansējumu kopumā veidos līdz 1,5 miljardiem eiro, ļaujot turpināt "Rail Baltica" ātrgaitas dzelzceļa infrastruktūras būvniecības darbus.

No piešķirtā papildu finansējuma aptuveni 346 miljonus eiro "Rail Baltica" aktivitāšu īstenošanai saņems Latvija, ap 370 miljonus eiro – Igaunija un 458 miljonus eiro – Lietuva. To paredz Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta koordinācijas komitejas (EISI) 16. jūlija lēmums.

Klikšķināt, lai palielinātu: 

Ar zilu atzīmēts posms, kuram piešķirts EK finansējums.
Ar zilu atzīmēts posms, kuram piešķirts EK finansējums.

Līdz ar to "Rail Baltica" globālajam projektam plānotais finansējums papildinās jau līdz šim nodrošināto finansējumu vairāk nekā 2,6 miljardu eiro apmērā no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta un trīs Baltijas valstu nacionālajiem budžetiem. 

""RB Rail" sagatavoja ļoti spēcīgu finansējuma pieteikumu, un esmu gandarīta, ka pēc stingras un augstas konkurences atlases procesa mēs varam piešķirt 1,2 miljardus eiro "Rail Baltica" globālajam projektam. Šis lēmums apstiprina mūsu atbalstu šim projektam.

Igaunijai, Latvijai un Lietuvai ir jābūt labāk savienotām ar pārējām ES valstīm – karš Ukrainā ir pierādījis, cik tas ir svarīgi," sacīja Eiropas Komisijas Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorāta (DG MOVE) ģenerāldirektore Magda Kopčinska.

Viņa pauda cerību, ka projekta partneri efektīvi izmantos šo atbalstu un attīstīs šo trūkstošo dzelzceļa savienojumu pēc iespējas ātrāk.

Naudu izmantos pamattrases būvniecībai

Latvijā šajā uzsaukumā finansējums nodrošināts prioritāro aktivitāšu īstenošanai – pamattrases būvniecībai aptuveni 27 km garumā Misas–Latvijas un Lietuvas valsts robežas posmā. Līdzfinansējums tiks saņemts arī dabasgāzes cauruļvada pārvietošanai posmā Vangaži–Misa, Iecavas augstsprieguma pieslēguma vietas izbūvei un Skultes būvobjektam, kas kalpos kā būvniecības loģistikas bāze Latvijas pamattrases ziemeļu posmam Igaunijas virzienā.

Papildu finansējums tiks piešķirts daļai no būvdarbu uzraudzības pakalpojumiem un būvniecības novērtējumiem. 

Igaunijā līdzfinansējums tiks piešķirts pamattrases būvdarbiem, tostarp dzelzceļa apakšbūves (uzbērumu, ceļa pārvadu) darbiem dažādos posmos, ieskaitot Sodevahe-Kangru, Kangru-Saku, Harjuma apriņķī (tostarp Lagedi satiksmes mezglam/viaduktam) un Hagudi-Alu posmā. Papildus pamattrases būvniecība ietver posmu Saku-Harju/Raplas robeža un posmu Alu-Kerpla. Kopumā Igaunija saņems līdzfinansējumu līdz 55 km no pamattrases izbūvei.

Lietuvā līdzfinansējums piešķirts pamattrases būvniecībai, pamatā apakšbūves būvdarbiem posmos Ramigala-Berčiunai un Berčiunai-Jonišķelis, augstsprieguma pieslēguma punktiem Panevēžā, Išorā un Liudvinavas "Rail Baltica" vilces apakšstacijās, kā arī pamattrases būvniecībai Kauņa–Šēta posmā Kauņa–Ramigalas pamattrases posmā. Lietuva būs nodrošinājusi finansējumu Kauņas–Lietuvas / Latvijas pārrobežu posma apakšbūves darbiem 114 km garumā un citām aktivitātēm.

Tāpat līdzfinansējums piešķirts "Rail Baltica" elektrifikācijas apakšsistēmas specifisku komponenšu tehnisko prasību izstrādei un dzelzceļa signalizācijas vadības apakšsistēmu komponenšu tehnisko prasību izstrādei.

Līgumu plāno parakstīt vēl šogad

"Mēs patiesi novērtējam Eiropas Savienības atbalstu un ieinteresētību "Rail Baltica" attīstībā, kas šobrīd ir Eiropas transporta tīkla koridora trūkstošais posms.

Šis atbalsts veicinās globālā projekta iekļaušanos termiņos saskaņā ar "Rail Baltica" īstenošanas programmu 2030. Tās mērķis ir veicināt ilgtspējīgu transportu, uzlabot reģionālo savienojamību un stiprināt mūsu lomu militārās mobilitātes jomā.

Pasažieri Baltijā ir pelnījuši tās pašas kvalitātes, ātruma un komforta līmeņa ceļošanas iespējas, kādas ir pieejamas kaimiņiem Rietumeiropā," 

uzsvēra "RB Rail AS" valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors Marko Kivila.

Lai vēl šogad varētu parakstīt finansēšanas līgumu, jau tuvākajā laikā tiks uzsākts tā sagatavošanas process, saskaņojot līguma nianses ar Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūru, par "Rail Baltica" ieviešanu atbildīgajām ministrijām un projekta nacionālajiem ieviesējiem.

Kopumā šajā līdz šim lielākajā Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) uzsaukumā Eiropas Komisija ir izvēlējusies 134 transporta projektus, kas kopā saņems vairāk nekā 7 miljardus eiro. Aptuveni 83% no finansējuma tiks piešķirti projektiem, kas veicina ES mērķu sasniegšanu klimata jomā, uzlabojot un modernizējot ES dzelzceļu, iekšējo ūdensceļu un jūras ceļu tīklu Eiropas transporta tīklā. Dzelzceļa projekti saņems 80% no kopējā finansējuma. Finansējums tiks piešķirts lielākajiem projektiem, kas uzlabo pārrobežu dzelzceļa savienojumus TEN-T pamattīklā, – Baltijas valstīs ("Rail Baltica"), starp Franciju un Itāliju (Liona-Turīna) un starp Dāniju un Vāciju (Fēmarnbelta tunelis).

Šogad plāno būvēt ap 15% no pamattrases 

Saskaņā ar atjaunoto izmaksu un ieguvumu analīzi sagaidāms, ka "Rail Baltica" ekonomiskie ieguvumi – gan tiešie, gan netiešie –  pārsniegs izmaksas un kopumā Baltijas valstīs sasniegs 48 miljardus eiro. Tiek lēsts, ka pirmās projekta kārtas, kuras mērķis ir līdz 2030. gadam izbūvēt "Rail Baltica" ātrgaitas dzelzceļa līniju visās trīs Baltijas valstīs, savienojot to ar Poliju, īstenošanas izmaksas sasniegs 15,3 miljardus eiro. 

2024. gadā plānots būvēt ap 15% no "Rail Baltica" pamattrases visā Baltijā.

Igaunijā uzsākta pamattrases izbūve 22 kilometru posmā, noslēguma stadijā ir būvniecības iepirkumi 52 kilometriem un šogad plānots izsludināt būvniecības iepirkumus vēl 30 kilometriem pamattrases. Līdz ar to pamattrases apjoms, kuram būs izvēlēts būvnieks, sasniegs 102 kilometrus.

Latvijā starptautiskā konkursā jau ir izvēlēts būvnieks un būvinženieris par vairāk nekā 200 kilometriem pamattrases un notiek sagatavošanas darbi būvniecībai dienvidu posmā, lai uzsāktu būvniecību pirmajiem 13 kilometriem.

Lietuvā notiek pamattrases izbūve 29 kilometru garumā ar mērķi līdz gada beigām būvniecību uzsākt kopumā 70 kilometriem. Tāpat plānots uzsākt publiskā iepirkuma procedūras Šveicarija–Šēta posma būvdarbiem, kā arī atsevišķiem būvobjektiem posmā Kauņa–Lietuvas/Polijas robeža. Lai paātrinātu būvniecības īstenošanu, iecerēts izsludināt apvienotos projektēšanas un būvniecības iepirkumus. Iepirkumi "Rail Baltica" infrastruktūras elektrifikācijai un vilcienu vadības un signalizācijas sistēmu nodrošināšanai noris atbilstoši grafikam. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti