Rīta Panorāma

Ņujorkā cīnās pret oglekļa izmešiem no ēkām

Rīta Panorāma

Lielbritānija - lielākā Latvijas emigrantu mītnes zeme

Ko atklāj Valsts kontroles veiktā finanšu revīzija

Valsts kontrole atklāj problēmas ministriju makos – nauda piešķirta, bet mērķim nav izmantota

Valsts kontrole ministriju un centrālo valsts iestāžu 2022. gada finanšu revīzijās atklājusi trūkumus finansējuma plānošanā – atsevišķas ministrijas pieprasījušas finansējumu kādam konkrētam mērķim, to arī ir saņēmušas, bet noteiktajam mērķim nav izmantojušas vai arī izmantojušas citu lietu finansēšanai. Par to intervijās Latvijas Radio un Latvijas Televīzijā (LTV) stāstīja Valsts kontroles pārstāvji.

ĪSUMĀ:

  • Trešdaļa no 150 miljoniem eiro netika izmantota mērķiem, kam nauda prasīta.
  • Citiem mērķiem novirzīts finansējums bērniem ar autiskā spektra traucējumiem.
  • Neizmantoti kontā stāv līdzekļi aizdevumiem lieliem infrastruktūras projektiem.
  • Atbilstoši mērķim daļēji izmantots finansējums aprūpētāju algas paaugstināšanai.
  • Tāpat mērķis nav sasniegts ar finansējumu atlīdzības celšanai iekšlietu dienestos.
  • Piemēram, robežsargi solītajā apjomā nav tikuši pie piemaksas par robežkontroles mobilitāti.
  •  Valsts kontrole aicinās rūpīgāk plānot finansējumu prioritārajiem pasākumiem.

Valsts kontroles vadītājs Rolands Irklis LTV klāstīja, ka Valsts kontrole pastiprināti vērtējusi, kā pērn izlietots finansējums, kas valsts budžetā piešķirts prioritārajiem pasākumiem. "Tie ir tie pasākumi, ko resori un ministrijas katru gadu budžetā pieprasa papildus. Par to notiek diezgan liela cīņa, jo faktiski šie pieprasījumi ir krietni lielāki nekā budžeta iespējas," atzina Irklis.

Pārbaudot pieprasīto finansējumu par kopumā 150 miljoniem eiro, secināts, ka trešdaļa no šīs summas faktiski netika izmantota tiem mērķiem, kam tā prasīta.

"Bieži vien nauda tika novirzīta citiem mērķiem, un līdz ar to tie rezultāti, tie uzdevumi, ko gribēja sasniegt ar šo finansējumu, arī netika sasniegti. Te mēs runājam par diezgan būtiskām lietām," sacīja valsts kontrolieris.

Valsts kontroles vadītājs Rolands Irklis
00:00 / 01:03
Lejuplādēt

Piemēram, Veselības ministrija prasījusi finansējumu terapijai bērniem ar autiskā spektra traucējumiem, taču, tā kā nav izstrādāta sistēma finansējuma apguvei, līdzekļi atbilstoši mērķim nav izmantoti. Kopumā tam piešķirti 840 tūkstoši eiro, un 82% no tiem pārdalīti citiem veselības aprūpes pakalpojumiem.

"Nav izveidota sistēma, kā šiem bērniem palīdzēt, nav izveidoti kabineti reģionos. Un attiecīgi nauda ir piešķirta, bet izlietot to nevar. Attiecīgi lielākā daļa no šīs naudas tiek pārdalīta citiem mērķiem, nevis tam mērķim, kam tā tika prasīta," teica Irklis.

Daudz lielāka summa – 41 miljons eiro – piešķirta Ekonomikas ministrijai, konkrēti finanšu institūcijai "Altum" lielo infrastruktūras projektu aizdevumiem, taču šī nauda stāv kontā neizmantota. "Faktiski šī nauda noguļ kontā veselu gadu un netiek izmantota tam mērķim, kam tika prasīta," norādīja Valsts kontroles vadītājs.

Tāpat Labklājības ministrija (LM) prasījusi finansējumu sociālās aprūpes centru darbinieku atalgojuma palielināšanai, taču arī šis finansējums pilnībā nav izmantots.

LM saņēma gandrīz 10 miljonus eiro atlīdzības paaugstināšanai aprūpētājiem, bet atbilstoši mērķim izlietoti 62% finansējuma.

"Mēs zinām, ka darbinieki tur ir ļoti maz atalgoti un tur nepieciešamas lielākas algas. Arī šeit to naudu nespēja izlietot ne pārāk labas plānošanas dēļ. Lai palielinātu [algas] maksimāli, cik budžets atļauj šiem darbiniekiem ar ļoti mazām algām, diemžēl šie līdzekļi netika tam izmantoti līdz galam, un nauda palika pāri un novirzīta citiem mērķiem."

Saistībā ar prioritārajiem pasākumiem ir iebildumi arī par atbilstības jautājumiem Iekšlietu ministrijai. Lai gan kopumā 20,7 miljonu eiro finansējums atlīdzības palielināšanai iekšlietu dienestos izlietots atbilstoši, 3,1 miljons eiro jeb 15% pārdalīti citiem ar atlīdzības izmaksu saistītiem mērķiem, kaut arī prioritāro pasākumu mērķi netika pilnībā sasniegti.

Piemēram, robežsargi tā arī nav solītajā apjomā tikuši pie piemaksas par robežkontroles mobilitāti. "Attiecīgi doma bija – maksāsim vairāk, noturēsim darbiniekus uz mazināsim vakanču skaitu. Bet sanāca pretējais – maksājām mazāk nekā plānots, un vēl vairāk cilvēku aizgāja no dienesta," atklāja VK padomes locekle Kristīne Jaunzeme.

Valsts kontroles padomes locekle Ilze Bādere intervijā Latvijas Radio norādīja, ka Valsts kontrole revīzijā secinājusi, ka atsevišķas valsts iestādes neprot plānot finansējumu – tiek pieprasīts lielāks finansējums, nekā nepieciešams, rezultātā tas netiek izmantots tam nolūkam, kam nauda prasīta, vai arī tiek izmantots neatbilstoši izvirzītajam mērķim.

"Situācijas var būt dažādas. Var būt arī situācija, kad tiešām bija labi nodomi un tiešām reāli plāni, kā to realizēt, bet kaut kas nogāja greizi.

Bet ir arī, protams, situācijas, kad vienkārši prasām, lai varētu dabūt [naudu], lai palielinātu kopējo budžetu un tad jau redzēsim, kā to iztērēsim.

Respektīvi, nav skaidrs plāns, kā konkrētam pasākumam šī nauda tiks izlietota, bet vienkārši prasām prioritārajiem pasākumiem, lai palielinātu kopējo budžeta apjomu, kas resoram ir pieejams, un tad jau atradīs iespējas, kur to novirzīt," piebilda Irklis. 

Pēc viņa teiktā, Valsts kontrole aicinās Finanšu ministriju un pārējās ministrijas rūpīgāk plānot finansējumu prioritārajiem pasākumiem un gūt pārliecību, ka pieprasītie līdzekļi tiks iztērēti atbilstoši mērķim.

Kopumā grāmatvedības uzskaite un gada pārskatu sagatavošanas kvalitāte valsts iestādes bijusi atbilstošā līmenī. Valsts kontrolei atzinums ar iebildēm ir bijis tikai vienā gadījumā – attiecībā uz Valsts prezidenta kancelejas tēriņiem Trīs jūru samita norisei, kur revidentiem nav izdevies gūt pārliecību, ka tēriņi bijuši pamatoti. Detalizētāku skaidrojumu, tai skaitā, cik liela summa iztērēta neskaidriem mērķiem, Valsts kontrole atklāt nedrīkst.

"Tā situācija ir tāda, ka detaļas saistībā ar šo konkrēto apjoma ierobežojumu, kur mēs nevarējām iegūt revīzijas pierādījumus, sniegt mēs nevaram, jo šai informācijai ir noteikts ierobežotas pieejamības statuss," sacīja Bādere.

Finanšu revīzijas laikā Valsts kontrole iestādēm sniegusi 35 ieteikumus, no kuriem pagaidām ieviests tikai viens, bet pārējos plānots ieviest tuvāko gadu laikā.

 Valsts kontrole šodien plašāk informēja par ministrijās un centrālajās valsts iestādēs veikto finanšu revīziju rezultātiem 2022. gadā:

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti