Līdz ar silto laiku atdzīvojusies kustība pilsētu ielās, parādās kafejnīcas, ielu tirdzniecība, laukos vairāk dūc tehnika un rit zemes darbi. Tam visam nepieciešams darbaspēks, un klāt esošajam pievienojas jauns. Šo kustību pirmie savā statistikā pamana Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) speciālisti.
Rēzeknes filiāles vadītāja Ināra Ducsaliete pastāstīja, ka Latvijā šobrīd vidējais bezdarba līmenis ir 5,7%, tas ir par 0,3 procentpunktiem mazāk kā mēnesi iepriekš.
"Latgalē šis kritums procentuāli ir uz pusi lielāks – 0,6, taču tas situāciju būtiski nerisina.
Rīgā oficiāli darbu meklē 4,3%, bet Latgalē joprojām ir augstākais reģistrētā bezdarba līmenis – 12%. Iespējams, tas ir iemesls, kāpēc bezdarba kritumu iedzīvotāji neizjūt," pieļāva NVA pārstāve.
Līga, kura strādā apkalpojošajā sfērā, darbaspēka pieaugumu nejūt, tāpēc bija izbrīnīta par uzlabojumiem nodarbinātības jomā reģionā.
Inna savukārt sprieda, ka jaunieši par tādu algu, kāda ir Latgalē, strādāt nevēlas, bet cilvēkus pirmspensijas vecumā, virs 40 gadiem, jau darbā nevēlas ņemt, tāpēc pārsvarā arī visi brauc prom uz ārzemēm, kur ir lielāka alga.
Tur arī labāki dzīves apstākļi, sarunai pievienojās Olga, kura pati ir tieši sezonas strādniece, tātad arī nodarbinātības statistikas uzlabotāja. Vasarā tirgojot uz ielas ievestās zemenes un citus augļus.
"Tā ir firma, kas man piedāvā darbu. Jā, man tas ir sezonas darbs, pārējo laiku sēžu mājās. Man ir ap 60 gadiem, tāpēc darba devējiem neesmu interesanta. Arī šajos sezonas darbos ne kuru katru ņem. Man tie ir trīs mēneši," stāstīja Olga.
Katru gadu sezonas strādniekus savā saimniecībā darbā pieņem Augšdaugavas novada Laucesas pagasta zemnieku saimniecība "Sēlija", stāstīja saimnieks Alberts Mendriķis, taču atklāja, ka atrast strādniekus nav viegli.
Iemeslu, kāpēc Latgalē bezdarba līmenis joprojām ir un paliek valstī augstākais, ir daudz.
"Tam, ka bezdarbam ciparos kaut nedaudz, bet tomēr arī ir tendence Latgalē mazināties, arī ir savs skaidrojums, kas situāciju kopumā gan nerisina. Demogrāfija, cilvēku mazāk – mazāks procents, tāpat daudzi pamet reģionu, braucot prom darba meklējumos gan uz Rīgu un Pierīgu, gan ārzemēm," iemeslus ieskicēja Latvijas Darba devēju konfederācijas finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis.
