ES pēdējos gados aktīvi strādā pie tā, lai samazinātu atkarību no stratēģiski svarīgu preču un izejvielu importa, īpaši no Ķīnas. Tādēļ Brisele padziļina attiecības ar citiem partneriem, piemēram, Indiju, kas ir ES desmitais lielākais tirdzniecības partneris. Pērn ES un Indija vienojās par Tirdzniecības un tehnoloģiju padomes izveidi, lai sekmētu divpusējo sadarbību.
"Šī ir tikai otrā Tirdzniecības un tehnoloģiju padome ar kādu no mūsu partneriem. Viena ir ar ASV, un tagad arī ar Indiju. Tas tikai apliecina to, cik nopietni mēs uztveram savas attiecības ar Indiju," sacīja ES Ārējās darbības dienesta ģenerālsekretāra vietniece Helēna Kēniga.
Viņa skaidroja, kādi ir ES un Indijas Tirdzniecības un tehnoloģiju padomes galvenie uzdevumi: "Padomes ietvaros mēs diskutēsim par jautājumiem, kuros mēs viens no otra daudz ko varam mācīties.
Un, kā jau ir saprotams no nosaukuma, galvenā uzmanība ir pievērsta tirdzniecībai un tehnoloģijām.
Ja runājam par tehnoloģijām, tad tās ir stratēģiskās tehnoloģijas, galvenokārt digitālajā sfērā, kur Indija un arī mēs esam ļoti spēcīgi. Mēs vēlamies saprast, kā mēs varam sadarboties jauno tehnoloģiju nozarē. Mēs ceram sadarboties arī izpētē, kas ir saistīta ar zaļajām tehnoloģijām un klimatu. Ja runājam par tirdzniecību, tad mūsu fokusā ir ilgtspējīgas piegādes un vērtību ķēdes, kuras bija ļoti noslogotas Covid-19 pandēmijas dēļ, bet dažas no tām atjaunojas mūsu jaunajā ģeopolitiskajā realitātē," Kēniga sacīja intervijā telekanālam "Wion".
Otrdien, 16. maijā, Briselē norisināsies ES un Indijas Tirdzniecības un tehnoloģiju padomes pirmā tikšanās ministru līmenī. Eiropu tajā pārstāvēs EK priekšsēdētājas izpildvietnieki Valdis Dombrovskis ("Jaunā Vienotība") un Margrēte Vestagere. Savukārt Indiju pārstāvēs ārlietu, tirdzniecības un tehnoloģiju ministri.
Tikšanās nolūks ir parādīt gatavību sadarboties visdažādākajos jautājumos, sākot ar mākslīgā intelekta tehnoloģijām un beidzot ar cīņu pret klimata pārmaiņām.
Taču patiesībā ES un Indijai ir nopietnas domstarpības vairākos jautājumos.
Tas var apgrūtināt Tirdzniecības un tehnoloģiju padomes sekmīgu darbību.
Viens no lielākajiem klupšanas akmeņiem Briseles un Deli attiecībās ir ES apstiprinātais oglekļa ievedmuitas mehānisms, kas stāsies spēkā 2026. gadā. Tas paredz aplikt ar augstu ievedmuitu produktus, kuru ražošana rada lielu CO2 izmešu daudzumu. Indija šādas papildu izmaksas uzskata par negodīgas tirdzniecības praksi.
ES un Indijai ir arī atšķirīgi uzskati par to, cik daudz valdībām vajadzētu regulēt mākslīgā intelekta tehnoloģiju un personu datu izmantošanu.
Lielas šaubas par ES un Indijas Tirdzniecības un tehnoloģiju padomes nākotni raisa arī fakts, ka ES un Indija jau 16 gadu nesekmīgi mēģina vienoties par brīvās tirdzniecības nolīgumu. Pēdējā laikā sarunas ir aktivizējušās, tāpēc ES Ārējās darbības dienesta ģenerālsekretāra vietniece Helēna Kēniga ir optimistiski noskaņota.
"Abu pušu augstākie vadītāji ir stingri apņēmušies pabeigt sarunas ar labu rezultātu. Mēs vēlamies visaptverošu vienošanos, ko mēs varētu izmantot tirdzniecības un investīciju veicināšanai nākamajās desmitgadēs. Un tas, protams, prasa pārvarēt virkni izaicinājumu. Abām pusēm ir jācenšas iziet no savas komforta zonas, bet vienmēr būtisks ir jautājums, cik tālu tu esi gatavs iziet no savas komforta zonas. Esmu pozitīvi noskaņota, ka sarunu vedēji darīs visu iespējamo.
Ministru tikšanās laikā mēs plānojam iepazīstināt ar vairākām iniciatīvām, kuras varētu palīdzēt noslēgt vienošanos.
Ir manāma vēlme to izdarīt, bet tad jau redzēsim, ko mēs vēlamies sasniegt un ko mēs patiešām varam sasniegt," sacīja Kēniga.
Martā noslēdzās ES un Indijas sarunu par brīvās tirdzniecības nolīgumu ceturtā kārta. Sagaidāms, ka tuvākajos mēnešos sāksies sarunu piektā kārta.
