ĪSUMĀ:
- Finanšu ministrijai šomēnes jāizstrādā Rīgas obligāciju emitēšanas kārtība un nosacījumi.
- Ministrijām un Rīgai līdz 15. augustam jādod vērtējums par to kapitālsabiedrību iesaisti biržā.
- Ministrs: Biržā jāstartē "airBaltic", "Conexus"; apsver citus valsts un pašvaldību uzņēmumus.
- Finansējumu kapitāla tirgū varētu piesaistīt arī valsts lieljaudas vēja parku attīstībai.
- Finanšu ministrs uzskaitīja virkni ieguvumu no valsts uzņēmumu dalības biržā.
- Ašeradens: Pēdējais brīdis pieņemt lēmumu par daļu valsts uzņēmumu virzību uz kapitāla tirgu.
- Ar valsts uzņēmumu iesaisti kapitāla tirgū tā kapitalizāciju plāno audzēt līdz 9% no IKP.
Rīga emitēs savas obligācijas
Šobrīd ir uzsākta tiesiskā ietvara izveide, kas dotu iespēju Rīgai emitēt obligācijas investīciju projektu finansēšanai. Līdz 25. maijam FM ir jāiesniedz noteikumu projekts Ministru kabinetam Rīgas valstspilsētas pašvaldības obligāciju emitēšanas kārtībai un nosacījumiem, teikts valdības lēmumprojektā.
Plānots finansēt investīciju projektus, kas atbilst Rīgas valstspilsētas apstiprinātai pašvaldības attīstības programmai un lietderīgu un ilgtspējīgu investīciju īstenošanu pašvaldības autonomās funkcijas nodrošināšanai, skaidroja FM.
Vaicāts, vai savas obligācijas plāno emitēt arī citas pašvaldības, finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība") preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja, ka pieredze ar to ir jāgūst Rīgai un tad var skatīties uz citām pašvaldībām.
Vairāki potenciālie akciju tirgus dalībnieki
Valdība arī uzdeva ministrijām – valsts kapitālsabiedrību kapitāldaļu turētājām, kā arī Rīgas domei līdz šī gada 15. augustam Valsts kancelejā un FM iesniegt izvērtējumus par papildu kapitāla piesaistes nepieciešamību savu kapitālsabiedrības attīstības mērķu finansēšanai, izvērtējot iespēju finansējumu piesaistīt kapitāla tirgū.
Iepriekš bija plānots, ka tas ir jāizdara līdz 15. oktobrim, taču Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") aicināja samazināt termiņu, kurā ministrijām un Rīgas domei jāsniedz šādi vērtējumi.
Runājot par valsts kapitālsabiedrībām – potenciālajām kapitāla tirgus dalībniecēm, finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība") norādīja, ka biržā ir jāstartē nacionālajai aviokompānijai "airBaltic", kā arī "Conexus Baltic Grid", kas jau ir lēmuši to darīt.
Uzņēmuma "airBaltic" biznesa plāns un saistības attiecībā uz valsts atbalstu paredz iespēju finansējumu piesaistīt, emitējot obligācijas vai caur sākotnējo publisko piedāvājumu. "Conexus Baltic Grid" dalība kapitāla tirgū paredzēta līdz 2027. gadam.
"Valdībai nopietni jāvērtē [valstij daļēji piederošo telekomunikāciju uzņēmumu] "LMT" un "Tet" potenciālā būšana biržā. Tāpat mums nav nekādu ierobežojumu, lai mēs virzītu valstij un pašvaldībai daļēji piederošo "Rīgas siltums" vai "Rīgas ūdens". Šo uzskaitījumu var turpināt, bet mums ir jākļūst pamanāmākiem uz globālās finanšu tirgu kartes," valdības sēdē sacīja Ašeradens.
Vienlaikus uzņēmumi, kas nebūtu nododami kotēšanai biržā, ir "Latvenergo", lidosta "Rīga", "Latvijas pasts", "Latvijas Valsts meži", "Latvijas dzelzceļš", "Latvijas Gaisa satiksme" un "Latvijas loto", uzskaitīja ministrs.
LTV raidījumā "Šodienas jautājums" Ašeradens pauda, ka uzņēmumos, kurus kotēs biržā, valsts līdzdalībai jābūt ne mazākai par 70%.
Kapitāla tirgū varētu iet arī valsts vēja parku attīstītājs
Iecerēts, ka finansējumu plānotajiem investīciju projektiem kapitāla tirgū centīsies piesaistīt arī AS "Latvenergo" un AS "Latvijas Valsts meži" kopuzņēmums SIA "Latvijas vēja parki", liecina valdībā iesniegtais FM ziņojums.
Tuvākajos gados uzņēmumā "Latvijas vēja parki" plānoti ieguldījumi līdz pat vienam miljardam eiro. Daļu no investīcijām tā līdzīpašniece valsts AS "Latvenergo" finansēs no saviem līdzekļiem, bet daļu aizņemsies no finanšu institūcijām un emitēs zaļās obligācijas kapitāla tirgos, norādīts FM ziņojumā. Vērtējums par iespējām vēja parku attīstībai nepieciešamo finansējumu piesaistīt kapitāla tirgū jāiesniedz līdz 15. oktobrim.
Iekšlietu ministrs Māris Kučinskis ("Apvienotais saraksts") valdības sēdē gan pauda bažas par "Latvijas vēja parku" dalību kapitāla tirgū, jo "nav zināms, kā šis projekts izskatīsies".
Ministrs uzskaita vairākus ieguvumus no dalības biržā
"Esot biržā, ir jānodrošina stipra korporatīvā pārvaldība, kredītreitings, jāveido caurspīdīgi publiskie pārskati, naudas plūsma, stabilas dividendes un uzņēmuma vērtības pieaugums.
Ir pēdējais brīdis daudzos darbus sasummēt un pieņemt lēmumu daļu valsts uzņēmumu virzīt uz kapitāla tirgu, lai finansējumu meklētu biržā, nevis valdībā," teica Ašeradens.
Vērtējot pēc akciju tirgus kapitalizācijas pret iekšzemes kopproduktu (IKP), Latvija ir vienā no pēdējām vietām Eiropas Savienībā un būtiski atpaliek arī no kaimiņvalstīm, teikts FM informatīvajā ziņojumā.
Vēlas audzēt akciju tirgus kapitalizāciju
Galvenais uzdevums ar valsts uzņēmumu iesaisti kapitāla tirgū – palielināt akciju tirgus kapitalizāciju. To apmēram pret IKP līdz 2027. gadam būtu jābūt 9%. 2021. gadā akciju tirgus kapitalizācija Latvijā sasniedza tikai 3% no IKP, tikmēr Lietuvā tā bija 9,3% un Igaunijā 17,4%.
"Salīdzinot ar kaimiņvalstīm, Latvija ir vienīga valsts, kura neizmanto uzņēmumu pilno potenciālu, paturot uzņēmumus ministriju kontrolē un neļaujot īstenot pilnu potenciālu," pēc valdības sēdes sacīja Kariņš.
Premjers norādīja, ka par šo tēmu tika runāts ilgi: "Četrus gadus nebija politiskā atbalsta iet šajā virzienā. Bet tagad valdība vienbalsīgi pieņēma šo ziņojumu."
FM informācija liecina arī, ka 2022. gadā akciju tirgus apgrozījums Latvijā sasniedza 11,4 miljonus eiro, kas ir 1,8% no kopējā apgrozījuma Baltijas akciju tirgū. Lietuvā akciju tirgus apgrozījums bija 240 miljoni eiro jeb 38,2% un Igaunijā 377,9 miljoni eiro, jeb 60% no kopējā Baltijas apgrozījuma.
Ar šādu kapitalizācijas apjomu Latvija nav iekļauta nevienā starptautiskā indeksā par valsts kapitāla tirgus klasifikāciju un statusa novērtējumu. Valstij sasniedzot valsts sasniedz indeksu klasifikāciju, tā ir atslēga daudziem starptautiskiem investoriem, tajā skaitā pasīviem investoriem, kuru ieguldījumu stratēģija piesaistīta indeksam, secinājusi FM.
Aicina rūpīgi gatavot iešanu akciju tirgū
Šāda situācija izveidojusies ilgā laika periodā, bet turpmākais process – valsts uzņēmumu ieiešana akciju tirgū – rūpīgi sagatavojama, uzsvēra iekšlietu ministrs Kučinskis.
"Manuprāt, tā atbilde, kāpēc kaimiņiem ar šo jautājumu iet labāk, slēpjas mūsu pagātnē un patiešām sliktā privatizācijas procesā, kas noņēmis ticību. Dabiski, ne visi, kas skatās uz valsts kapitāla pārvaldītajām iestādēm, ne visi domā tik vienkārši, ka sabiedrība iegūs, katrs nopirks akcijai, kas ir labs instruments, bet, visticamāk, būs tādi, kas gribēs ielikt kāju durvīs, ņemot vērā, ka šie uzņēmumi bijuši ļoti veiksmīgi un strādā," sprieda Kučinskis.
Premjers Kariņš uzsvēra, ka FM ziņojums ir šī procesa pats sākums un konkrēti lēmumi vēl sekos, un ar tiem nedrīkst vilcināties.
Finanšu ministrs sacīja, ka ir nosprausts ļoti ambiciozs mērķis. "Tas mērķis ir ļoti svarīgs un iezīmē kopīgu valdības mērķi attīstīties. Kapitāla tirgus dod šo iespēju Latvijas uzņēmumiem attīstīties Baltijas valstīs, reģionā un pasaulē.
Otra kapitāla tirgus mērķis ir laba kapitālsabiedrību pārvaldība.
Mums jāstrādā ar lieliem institucionāliem investoriem, lai viņi uztvertu Latviju kā tirgu, kurā aktīvi darboties," sacīja Ašeradens.
Vienlaikus no valdībā atbalstītā priekšlikuma izriet, ka tuvākajos gados varētu veidot atbalsta programmu mazo un vidējo uzņēmumu finansējuma piesaistei kapitāla tirgos. Tāpat valdība uzdeva Latvijas Bankai (LB) un Valsts kasei popularizēt krājobligācijas, kā arī veicināt finanšu pratību iedzīvotāju vidū. LB noteikts aktīvi sniegt informāciju par mazākuma akcionāru tiesību aizsardzību.
KONTEKSTS:
Par valsts kapitālsabiedrību kotēšanu biržā plānoja lemt arī toreizējā premjera Māra Kučinska valdība pirms pieciem gadiem, taču, reaģējot uz "dažādu pušu" neizpratni un negatīvo reakciju, viņš beigās nolēma atsaukt ieceri par valsts kapitālsabiedrību akciju kotēšanu biržā.
Eksperti norāda, ka akciju kotēšana biržā palīdzētu valsts ekonomikai dažādos līmeņos. Tas sniegtu finansējumu attiecīgo kompāniju attīstībai, ļautu investēt savus ieguldījumus lielās Latvijas kompānijās sabiedrības pārstāvjiem.
Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (Nacionāla apvienība) sacīja, ka kapitāla tirgus attīstība ir kopējā prioritāte un valstij un pašvaldībām ir uzņēmumi, kurus var kotēt biržā un uzlabot pārvaldību.
