ĪSUMĀ:
- "Credit Suisse" – viena no 30 bankām pasaulē, kas ir pārāk lielas, lai ļautu tām bankrotēt.
- Pērn tai bija lielākie zaudējumi kopš 2008. gada finanšu krīzes – 7,5 miljardi eiro.
- Bankas tirgus vērtība kritusies, tās liels akcionārs atteicās papildus investēt bankā.
- Ceturtdien "Credit Suisse" paziņoja, ka no centrālās bankas aizņemsies līdz 51,4 miljardiem eiro.
- Šis ir jau otrs bankas problēmu gadījums pēc ASV "Silicon Valley Bank".
- Analītiķi mierina: Banku sektorā nav gaidāma krīze kā 2008. gadā.
- Izskan viedokļi, ka banku nedienās vainojama Centrālo banku procentlikmju celšana.
Vēl 2021. gada februārī "Credit Suisse" akcijas bija 12,78 Šveices frankus vērtas, taču kopš tā laika banku skārušas vairākas problēmas, kas ir saēdušas bankas tirgus vērtību, tā ir kritusi par vairāk nekā 80%.
2022. gada finanšu gadā banka iezīmēja tīros zaudējumus 7,3 miljardu Šveices franku (7,5 miljardi eiro) apmērā, kas ir lielākais zaudējumu apmērs kopš 2008. gada finanšu krīzes.
Banku skāruši arī vairāki citi skandāli un bažas par iekšējo kontroles mehānismu nepilnībām, un šīs problēmas likušas veikt bankā vērienīgu restrukturizāciju.
"Credit Suisse" ir viena no 30 bankām visā pasaulē, kas tiek uzskatītas par pārāk lielām, lai ļautu tām bankrotēt.
Tādēļ arī atliek tai atvēlēt vairāk naudas, lai banka spētu pārvarēt šo krīzi.
Trešdien, 15. martā, sekoja kārtējās nepatikšanas šajā garajā problēmu ķēdē, kad bankas akcijas cena strauji samazinājās, jo tās liels akcionārs – Saūda Arābijas komercbanka "Saudi National Bank" – atteicās bankā veikt papildu investīcijas.
Šis akcijas cenas straujais kritums un visu šo problēmu kopums lika Šveices Centrālajai bankai trešdien izplatīt paziņojumu, kurā tā norādīja, ka "Credit Suisse" kapitāla un likviditātes līmenis kā sistēmiski svarīgai bankai esot atbilstošs.
Tomēr tā solīja nodrošināt likviditātes pieejamību, ja būs tāda nepieciešamība. Un jau pēc dažām stundām
"Credit Suisse" arī paziņoja, ka tā no Centrālā bankas aizņemsies 50 miljardus franku, un skaidroja, ka šis aizdevums atbalstīs bankas pamata biznesu un klientus.
Analītiķi jau kādu laiku ir brīdinājuši par pieaugošām bažām par šīs Šveices bankas dzīvotspēju un tās ietekmi uz lielāku banku sektoru.
Tiek norādīts, ka bankas galvenais izaicinājums ir rentabilitāte, un uzticība bankai var netikt pilnībā atjaunota tikai ar tās likviditātes nodrošināšanu.
Bankas vadītājs izplatīja paziņojumu nomierinošā stilā, sakot, ka bankas darbības demonstrē izlēmību un banka turpina pārveides procesus.
Plašākā mērogā satraukumu radījis tas, ka īsā laika posmā šis ir jau otrais trauksmes zvans. Joprojām pastāv bažas par ietekmi, ko varētu izraisīt ASV "Sillicon Valley Bank" sabrukums.
Tiesa, izskan viedokļi, ka šie gadījumi tomēr neliecina, ka banku sektors tagad tuvotos kaut kam līdzīgam kā 2008. gada finanšu krīze. Piemēram, Saūda Arābijas komercbankas "Saudi National Bank" vadītājs Ammars Al Kudairi norādīja, ka panika sektorā ir nepamatota.
"Tā ir panika.. Es domāju, pilnīgi nevajadzīga gan "Credit Suisse", gan visa sektora gadījumā. Pagājušajā nedēļā bija šī neveiksme ar ASV banku, bet tam nav nekāda sakara ar to, ko redzējām 2008. gadā. Tas ir viens izolēts gadījums. Regulators izdarīja visu nepieciešamo, lai ierobežotu sekas. Visi lielie regulatori ir pierādījuši, ka sistēmiski būtiskajām bankām tās ir darījušas visu nepieciešamo un tās ir pasargātas.
Un attiecībā uz mazākām bankām regulatoram ir jānovērš negatīvas potenciālas sekas," sacīja Saūda Arābijas bankas vadītājs Kudairi.
Izskan arī viedokļi, ka banku nedienās vainojama gan procentu likmju celšana, gan nepietiekama regulatoru uzraudzība un paļaušanās, ka bankas sevi pašas lielā mērā var regulēt.
Banku nedienas rada neskaidrību par Eiropas Centrālās bankas šīs dienas plāniem par procentu likmju paaugstināšanu. Eiropas Centrālā banka ceturtdien plāno paaugstināt likmes vēl par puspunktu.
Problēmas ar Šveices un ASV banku analītiķos radījušas šaubas par to, ka iecerētais kāpums par puspunktu patiešām īstenosies. Tātad Eiropas Centrālā banka būs pirmā, kas savā ziņā sniegs pirmās norādes par to, ko tad šīs banku nedienas nozīmē monetārajai politikai.
