Budžeta uzraugi: Latvija turpina balansēt uz recesijas riska robežas; desmitgades izaicinājums – produktivitāte

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Latvijas ekonomika kopumā turpina balansēt uz recesijas riska robežas. Savukārt ekonomikas nākotnes izaicinājums ir paātrināt izaugsmi, jo tikai iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums nodrošinās pamatu stabilam budžeta pieaugumam. Uz to jaunākajā krīzes monitoringa ziņojumā par valsts ekonomisko un fiskālo situāciju norāda Fiskālās disciplīnas padome.

Recesijas risks un produktivitāte

Vērtējot iespējamos riskus saistībā ar Saeimā galīgajā lasījumā nule pieņemto valsts budžetu, Fiskālās disciplīnas padome norādīja, ka šobrīd augstas nenoteiktības apstākļos galvenais risks ir makroekonomisko rādītāju ievērojamas nobīdes. Pēc Finanšu ministrijas jaunajām prognozēm – reālais IKP 2023. gadam nepieaugs, bet inflācija sasniegs 10%.

Latvijas ekonomika kopumā turpina balansēt uz recesijas riska robežas. 2023. gada janvāra dati liecina par produkcijas apjoma būtisku samazināšanos rūpniecībā, mazumtirdzniecības apgrozījuma minimālu pieaugumu un eksporta pieauguma tempu sabremzēšanos.

Padome uzsver, ka šajā situācijā produktivitātes kāpināšana ir lielākais Latvijas ekonomikas tuvākās desmitgades izaicinājums. Darba samaksas pieaugums, kas 2022. gadā sasniedza 7,5%, nav sasaistīts ar produktivitātes pieaugumu, tieši pretēji –

plaisa starp produktivitātes un darba samaksas pieaugumu paplašinās.

No vienas puses, vērojams nodarbināto spiediens uz darba devējiem pieaugošās dzīves dārdzības un atvērtā ES darba tirgus apstākļos, bet, no otras puses – ar produktivitāti nesaistīts darba samaksas pieaugums ievaino Latvijas ekonomikas konkurētspēju. Tādēļ, lai pārrautu šādu "apburto loku", nepieciešami mērķēti un tālredzīgi ieguldījumi produktivitātes kāpināšanā, norādīja padome.

Ņemot vērā negatīvās demogrāfiskās tendences un paredzamo darbspējas vecumā esošo iedzīvotāju skaita samazināšanos, īpaši pieaug ieguldījumu nepieciešamība cilvēkkapitālā, kāpinot strādājošo darba prasmju līmeni un konkurētspēju, kā arī sekmējot labus sabiedrības veselības rādītājus.

Saskata iespēju Atveseļošanas fondā

Lai paātrinātu IKP pieaugumu, nepieciešams kāpināt gan pašu investīcijas, gan efektīvi ieguldīt ES līdzekļus, tostarp izmantot Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) sniegtās iespējas.

"Ekonomiskās transformācijas iznākums lielā mērā ir atkarīgs no tā, vai ES līdzekļi tiks ieguldīti efektīvi. Ja transformācijas procesā straujāk pieaugs IKP, arī budžeta ienākumi proporcionāli palielināsies, un tad lielāks finansējums tiks novirzīts veselības un izglītības jomām," paziņojumā medijiem norādīja Inna Šteinbuka, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja.

Padome atgādināja, ka ANM finansējums Latvijai ir plānots 1,826 miljardu eiro apmērā, tā ietvaros paredzēts veikt reformas un uzlabot infrastruktūru. EK vērtējumā, lielāko ietekmi uz iekšzemes kopproduktu ANM sasniegs 2026. gadā, kad varētu sagaidīt izaugsmes tempa papildu pieaugumu par 1,3%–2%, turklāt jau būs vērojama atdeve no iepriekšējo gadu ieguldījumiem.

Mudina uzmanīties ar nodokļu izmaiņām

Vienlaikus Fiskālās disciplīnas padome norādīja, ka gan janvārī, gan februārī ir veiksmīgi izpildīts nodokļu iekasēšanas plāns. Lai arī pēdējos gados Finanšu ministrijas nodokļu prognozēšana ir bijusi konservatīva, inflācijas samazināšanās un iespējamā recesija varētu ievērojami ietekmēt budžeta ieņēmumu samazināšanos, kas iepriekšējā gadā auga būtiskās inflācijas iespaidā.

Komentējot valdības sākto darbu pie nodokļu politikas pamatnostādnēm 2024.–2027. gadam, padome atgādināja, ka starptautiski pētījumi salīdzinoši augstu novērtē Latvijas nodokļu sistēmu un nodokļu sistēmas stabilitāte un nemainība ir vērtības pašas par sevi, it sevišķi augstas nenoteiktības laikos. FDP respektē valdības deklarācijā noteikto uzdevumu uzlabot nodokļu sistēmu, tomēr vērsa uzmanību, ka pirms izmaiņām būtu nepieciešams uzmanīgi novērtēt reformas īstermiņa un ilgtermiņa ekonomiskās, fiskālās un sociālās ietekmes.

Procentu likmju kāpuma ietekme

Rietumu ekonomikās procentu likmju kāpums uz augstas inflācijas fona varētu turpināties, samazinot globālo pieprasījumu, palielinot recesijas riskus un paaugstinot valsts parādu apkalpošanas izmaksas. Procenta likmju kāpums tiek minēts kā viens no iemesliem vienas no lielākajām ASV bankām "Silicon Valley Bank" maksātnespējai. Lai arī šobrīd netiek prognozēta citu ASV banku maksātnespēja, cīņa ar inflāciju kļūst sarežģītāka un tiek prognozēts mazāk agresīvs procenta likmju kāpums, arī "Euribor" nākotnes prognozes tiek pārskatītas uz leju.

Attiecībā uz Latvijas fiskālo pozīciju Fiskālās disciplīnas padome atzina, ka tā šobrīd atrodas salīdzinoši labvēlīgā situācijā pie pieaugošām procentu likmēm, jo valsts parāds ir salīdzinoši zems (ap 42% no IKP), valsts kredītreitings ir augsts un kredītu apjoms nekustāmā īpašuma iegādei ir salīdzinoši zems.

Valsts kase joprojām var refinansēt valsts parādu par samērīgām procentu likmēm – 3,8% ienesīgums par 5 gadu obligācijām.

FDP arī informēja, ka Eiropas Komisija ir publiskojusi komunikāciju dalībvalstīm ar rekomendācijām fiskālai politikai 2024. gadam. Kopumā ES dalībvalstu fiskālajām politikām 2024. gadā būtu jānodrošina vidēja termiņa parāda ilgtspējība un jāveicina ilgtspējīga un iekļaujoša ekonomiskā izaugsme. EK aicina valstu stabilitātes programmās iekļaut fiskālos mērķus, kas nodrošinātu vispārējās valdības parādu ilgtspējīgā līmenī un nodrošinātu vispārējā valsts budžeta deficītu ne lielāku par 3% no IKP.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti