Bērzainē zemnieku saimniecība guvusi mācību no «piena krīzēm» un paplašina savu ražošanu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Piena nozarē krīzes ir ik pa laikam, tāpēc arī pašiem zemniekiem būtu ne tikai jāgaida valsts atbalsts, bet arī jāizdara secinājumi un no šīm krīzēm jāmācās, vērtē Valmieras novada Bērzaines pagasta zemnieku saimniecībā "Zilūži".

2014. gada krīze ar piena cenām liek sākt savu ražošanu

Saimniecībā viena no šīm krīžu mācībām bija 2014. gadā – uzsākt piena pārstrādi pašu saimniecībā un arī pašiem tirgot produkciju.  

Pēcpusdienā vienā no Valmieras privātmāju rajoniem, Jāņparkā, vairāki iedzīvotāji ir sagaidījuši zemnieku saimniecības "Zilūži" busiņu, lai iegādātos saimniecībā gatavotos piena produktus.

Šis privātmāju rajons nav lauki, un apkaimē ir vairāki veikali, kur varētu produkciju nopirkt pat lētāk. Bet pircēji vērtē:

"Nu īsta naturāla produkcija! Vai tur biezpiens, vai tur krējums, vai piens."

"Ļoti labprāt atnāku šeit un nopērku, ar pārliecību, ka tas ir svaigs, ka tas ir tepat tapis."

"Bet ziniet, ja ir komforts un pieved klāt!"

"Man kaimiņiene izstāstīja, ka tas busiņš pietur gandrīz pie manas mājas, tā es arī nāku, un kopš tā laika es citu kefīru no brīva prāta vairs nepērku, ir biezpiens, ir vājpiena biezpiens, kas tiešām garšo pēc biezpiena, ne pēc kaut kādiem taukiem."

"Varbūt ir drusciņ dārgāk, bet garšīgāk!"

Izšķirties par labu piena pārstrādei pašu saimniecībā un pašiem arī produkciju piegādāt pircējiem lika tieši viena no piena krīzēm, stāstīja saimnieks Valts Grasbergs.

Bērzaines piensaimnieki guvuši mācību no krīzēm un paplašina savu ražošanu
00:00 / 04:42
Lejuplādēt

"2014. gadā bija embargo, aizslēdza Krievijas tirgu, mūsu pārstrādātāji lokālie, arī Lietuva un Igaunija, vairs nevarēja šo pārstrādāto produktu tirgot tur, piena cena krietni nokrita. Nu tad viss! Taisām to spilvenu, mēģinām radīt to produktu ar pievienoto vērtību, lai mēs varētu vairāk rēķināties ilgtermiņā, un tā tas viss sākās," atcerējās Valts.

Daļa piena tiek nodota pārstrādei, bet daļa pašu saimniecībā pārtop dažādos produktos.

"Talkā nāca dažādas tehnologu grāmatas, veco laiku grāmatas, tad tā var teikt, ka tie mūsu produkti tapa tā, lai mēs paši viņus gribētu lietot, pēc Ulmaņlaiku receptēm modernās iekārtās. Tas ir piens, divu veidu kefīri, divu veidu biezpiens, skābais krējums, jogurti, sieri, saldējums," klāstīja saimnieks.

Šobrīd jau var teikt, ka "Zilūžu" produkcija tiek piegādāta pircējiem visā Vidzemē, arī Rīgā, bet laukos šie busiņi, kuros ir ne vien pašu saimniecības piena produkti, bet arī maize un citu saimniecību produkcija, pilda arī autoveikala funkcijas, atzina saimniecības tirdzniecības pārstāvis Mārtiņš Svitka.

"Protams, laukos mūs arī īpaši gaida, jo bieži vien mums ir klienti, kuri līdz tam veikalam nevar pat īsti aizkļūt, un mēs esam šis resurss, ko viņi var izmantot, citreiz viņi pie mums to pašu maizīti un visu citu nopērk šai nedēļai," skaidroja Švitka.

Arī pašreizējo krīzi izjūt un meklē risinājumus

Bet runājot par krīzes mācībām, saimnieks Valts Grasbergs atzina, ka, protams, arī šajā reizē to ir nācies izjust, bet tā likusi meklēt  risinājumus.

"Pirmais, kas bija uzreiz, jūtot šos indikatorus, domas, kā palielināt apgrozījumu tirdzniecībā. Nu tad mēs veidojām akcijas, centāmies dabūt vairāk klientu, lai mēs vairāk piena varētu pārstrādāt," stāstīja Valts.

"Protams, nav vasara, tātad saldējumu mēs tik daudz nevaram pārdot, kas tomēr ir mūsu galvenais produkts, bet centāmies to "spilvenu" paplašināt. Protams, gotiņām vairs nav tik trekna barība, uzreiz tiek vairāk piedomāts, efektivizēts, lai piena litrs pie šīs cenas nestu mazāku mīnusu nekā, kad mēs ejam uz tādiem lielākiem izslaukumiem," skaidroja saimnieks.

Viens, ko sarunā uzsvēra Valts Grasbergs, ir piena ražotāju kooperācijas stiprināšana.

"Kāpēc šī krīze? Protams, mēs viņu nevarējām ietekmēt, bet mēs, zemnieki, neesam savā ziņā paši varbūt izdarījuši to savu mājasdarbu, – jo vairāk mēs sanāksim kopā, jo vairāk piena mēs savāksim kopā, jo stabilāku šo "kardiogrammu" [piena cenai] mēs varam panākt, ka tā ir tāda maigāka. Varbūt mēs nesasniegsim visus pīķus un tas nebūs mērķis, par katru cenu izspiest augstākās cenas, bet mūsu mērķis ir sanākt kopā, lai mēs varētu slēgt kādus ilgtermiņa līgumus ar pārstrādātājiem, lai mēs būtu lielāks spēlētājs, ar ko rēķinās," sprieda saimnieks.

"Mēs varam mācīties no graudu kooperācijas. Mostamies! Mums kaut kas ir jādara, tūlīt atkal cena celsies, mēs atkal visu aizmirsīsim.

Mums jādomā par kādiem ilgtermiņa risinājumiem. Kooperācija, es domāju, pilnīgi noteikti ir viena no galvenajām pamatlietām, atslēgām," pārliecināts ir Valts.

To, ka labības nozarē šobrīd atmaksājas spēja veidot spēcīgus kooperatīvus, saimnieks var vērtēt arī no savas pieredzes, jo saimniecība nodarbojas arī ar graudkopību, arī tas ir viens no aspektiem, kas var palīdzēt krīzes brīdī, kad vienai nozarei klājas grūtāk.

KONTEKSTS:

Krīzi piena nozarē izraisīja iepirkuma cenas straujš kritums – no aptuveni 50 centiem cena par litru piena nokritusies līdz vidēji 37 centiem. Galvenais cenas krituma iemesls esot piena pārprodukcija Eiropā un pieprasījuma krišanās. "Zemnieku saeima" norādīja, ka martā svaigpiena iepirkuma cena ir sākusi atkal pieaugt, taču pieaugums neesot liels.

Aizvadītajā gadā 400 piena lopkopības saimniecības pārtrauca savu darbību. Šogad piedzīvotais svaigpiena iepirkuma cenu kritums liek šo smago lēmumu pieņemt arvien vairāk saimniecību.

Zemkopības ministrija piedāvā, ka valsts varētu noteikt līguma minimālo ilgumu un kādus cenu veidojošus faktorus, bet ne pašu cenu, cerot, ka šādi līgumi palīdzētu novērst straujas piena cenas svārstības. Nozarē priekšlikumu vērtē piesardzīgi, jo piedāvājums pagaidām esot neskaidrs.

Latvijas un Lietuvas zemkopības ministri arī vienojās kopīgi vērsties Eiropas Komisijā, lai pieprasītu steidzamu ārkārtas finansiālo atbalstu piena ražotājiem no Eiropas Savienības krīzes rezerves fonda lauksaimniecības nozarē. Kārtējā Lauksaimniecības un zivsaimniecības padome notiks 20. martā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti