APEC izveidoja pirms 35 gadiem ar mērķi sekmēt brīvu tirdzniecību starp Āzijas un Klusā okeāna reģiona valstīm. Organizācija apvieno 21 valsti, tostarp ASV, Ķīnu, Japānu, Austrāliju un arī Krieviju. APEC valstis kopā veido aptuveni 60% no pasaules iekšzemes kopprodukta un vairāk nekā 40% no pasaules tirdzniecības.
Sākotnēji bija paredzēts, ka šī gada APEC samitā galveno uzmanību pievērsīs tirdzniecībai un investīcijām, kas varētu veicināt iekļaujošāku ekonomisko izaugsmi, taču Donalda Trampa uzvara ASV prezidenta vēlēšanās noteikti ieviesīs izmaiņas sanāksmes dienaskārtībā.
Tramps ir solījis īstenot protekcionistisku politiku, kas, visticamāk, nozīmēs dažādus ierobežojumus tirdzniecībā starp ASV un citām valstīm. Tas visvairāk varētu skart Ķīnu, ar kuru ASV ir negatīva tirdzniecības bilance, tādēļ Tramps vēlas to labot un gatavojas noteikt līdz pat 60% lielu ievedmuitu Ķīnas ražojumiem.
Ja Tramps īstenos savus draudus, tad Ķīna noteikti spers atbildes soļus, kas nozīmētu jaunu tirdzniecības karu starp pasaules divām lielākajām ekonomikām. Bet tas negatīvi atsauktos uz globālo ekonomiku.
Tramps ir piedraudējis piemērot augstāku ievedmuitu precēm no kaimiņvalsts Meksikas, kas ir arī APEC dalībvalsts. Viņš vaino Meksiku tajā, ka ASV dienvidu robežu ik gadu nelikumīgi šķērso miljoniem migrantu.
Eksperti ir pārliecināti, ka APEC sanāksmes diskusiju priekšplānā izvirzīsies tieši jautājums par nākamās ASV administrācijas tirdzniecības politiku. Taču bankas "DBS Bank" galvenais ekonomists Taimurs Baigs uzskata, ka nav pamata panikai.
"Ir pagājuši astoņi gadi kopš protekcionisma pieauguma visā pasaulē, tāpēc nedomāju, ka pasaules līderi uz Donalda Trampa atkārtotu ievēlēšanu raugās kā uz pavērsiena punktu. Šis punkts, no kura nav atpakaļceļa, jau sen ir pagājis. Mēs pārdzīvojām četrus Trampa prezidentūras gadus, mēs pārdzīvojām četrus Baidena prezidentūras gadus. Tāpēc mēs pārdzīvosim arī nākamos četrus gadus ar Trampu," Baigs sacīja telekanālam CNA.
Uz APEC samitu ir ieradies gan ASV prezidents Džo Baidens, gan Ķīnas vadonis Sji Dzjiņpins. Viņi sestdien plāno sēsties pie sarunu galda, un tā, visticamāk, būs Baidena un Sji Dzjiņpina pēdējā divpusējā tikšanās pirms Baidena aiziešanas no amata nākamā gada 20. janvārī.
Baltais nams jau ir paziņojis, ka šīs tikšanās laikā netiks noslēgtas kādas būtiskas vienošanās un Baidens arī nenodos Ķīnas līderim nekādus vēstījumus no sava pēcteča Trampa.
Taču Baidena padomnieks nacionālās drošības jautājumos Džeiks Salivans sacīja, ka ASV prezidents sarunā ar Sji Dzjiņpinu uzsvērs to, cik būtiski ir saglabāt regulāru saziņu starp abām lielvarām arī laikā, kad ASV notiek administrāciju maiņa. "Prezidents Baidens runās par to, ka mums ir jāsaglabā stabilitāte, skaidrība un paredzamība attiecībās starp ASV un Ķīnu šī pārejas perioda laikā. Mums ilgtermiņā ir jāsaglabā saziņas kanāli visos līmeņos, jo īpaši militārajā līmenī," teica Salivans.
Vēl viens jautājums, ko Baidens vēlas apspriest ar Sji Dzjiņpinu, ir Ķīnas palīdzība Krievijai, kas turpina pilna mēroga karu Ukrainā.
