Hokeja čempionāts šogad notiek divās pilsētās: Rīgā un Somijas pilsētā Tamperē. Un jebkurš liels pasākums Rīgā ir atbalsts uzņēmējdarbībai, tai skaitā viesnīcām, kas joprojām nav atguvušās pēc Covid-19 pandēmijas.
Kādas ir cenas Rīgas viesnīcās pasaules hokeja čempionāta laikā? Latvijas Radio interesējās, cik maksā viena nakts divvietīgā numurā. Viesnīcā "Islande" numuriņu piedāvā pa 108 eiro par nakti, "Radisson Blu" – 161 eiro (ikdienā 100, 110 eiro par standarta istabu), bet "Radisson Blu Elizabete" brīvu vietu pašlaik nemaz nav.
Cenas Rīgas viesnīcās hokeja čempionāta laikā ir augušas, tomēr atšķirīgi. Viesnīcu tīklam "Mogotel" pieder 9 viesnīcas Rīgā, divas Jūrmalā un viena Siguldā. Cenu pieaugums ir 10–15%, tomēr istabas ir pieejamas.
Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Andris Kalniņš zināja stāstīt, ka citās viesnīcās cenas augušas arī par 50%: "Cenas, protams, ir pieaugušas vismaz par saviem 50%, ja mēs skatāmies uz hokeja perioda laiku. Tur jau atkarīgs, protams, arī no zvaigznēm. Bet es domāju, ka tādam notikumam arī Rīgā esošās cenas – pilnīgi adekvātas cenas, salīdzinot ar pārējo Eiropu. Viesnīcu piedāvājums ir dažāds, sākot jau no moteļiem, hosteļiem līdz pat pieczvaigžņu viesnīcām, un katrai cenu grupai ir savs pircējs. Diemžēl nospēlē tas faktors, ka pasaules čempionāts ir sadalīts divās daļās – daļa notiek Rīgā, daļa Tamperē."
Tāpat viņš norādīja uz aizvien neizpirktajām hokeja spēļu biļetēm: "Mēs arī sekojam, protams, līdzi publiskajai informācijai, kā ir izpirktas biļetes uz hokeja spēlēm arēnā "Rīga". Nav iepriecinoša tā informācija. Pēdējais, ko es lasīju, mazāk nekā 50% izpārdotas. Ceram uz to, ka būs arī tādi fani, kas čempionāta laikā pievienosies jau esošajiem."
Viesnīcu tīkla "Mogotel" valdes locekle Sabīne Krieviņa stāsta, ka Latvijā joprojām tūristu grupas ierodas krietni mazāk nekā pirms Covid-19 pandēmijas, bet individuālie tūristi rezervācijas veic tikai nedēļu pirms ierašanās. Tā kā pagaidām grūti spriest, cik tūristu šovasar Latvijā būs. Joprojām viesnīcām ir arī problēmas ar darbinieku piesaisti.
"Darbinieki trūka arī pirms Covid-19 pandēmijas. Pandēmijas laikā arī daudzi nozarē strādājošie pameta nozari un diemžēl tā arī nav atgriezušies atpakaļ. Tāpēc situācija ir diezgan nopietna. Centīsimies kopīgiem spēkiem jaunos cilvēkus ieinteresēt mācīties un strādāt mūsu nozarē. Noteikti jāturpina aktīvs darbs pie Rīgas un Latvijas kā galamērķa popularizēšanas. Ir jādomā arī par daudzu citu jautājumu sakārtošanu – darbaspēka nodokļi, nekustamā īpašuma nodokļi, kas liedz mums būt konkurētspējīgiem ar citām valstīm," norādīja Krieviņa.
Vai arī Dziesmu un deju svētki atvedīs uz Latviju tūristus?
"Pat vietējiem uz Dziesmu un deju svētkiem nav iespēju iegādāties biļetes, kur nu ārzemniekiem. Protams, būs kaut kāds pieplūdums. Jebkurš pasākums, kurš notiek – vai tas maratons vai Dziesmu un deju svētki, pienes kādu labumu uzņēmējiem, kafejnīcām, restorāniem, tāpat arī viesnīcās ir savas kafejnīcas, restorāni. Tā kā jebkurā gadījumā tas ir tikai pozitīvi.
Jebkurš pasākums, kas tiek rīkots Rīgā, kurš pienes ārvalstu tūristus, dod kaut kādu labumu pilsētas ekonomikai, uzņēmējiem.
Un pēc Covid-19 pandēmijas grūtajā laikā tas tagad ir atbalsts jebkurā gadījumā," sacīja Kalniņš.
Viesnīcnieki cer, ka arī citi pasākumi, piemēram, pasaules čempionāts skriešanā, kas notiks Rīgā septembrī, piesaistīs galvaspilsētai papildus viesus.
