Uzlabojusies situācija ārējos tirgos, bet tieši Latvijā sagaidīts privātā patēriņa pieaugums.
"Mūsu valsts ekonomiskā attīstība ir straujākā Baltijas reģionā un virs Eiropas vidējā," norādīja premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība").
Eiropas Komisija katru gadu publicē divas visaptverošas prognozes (pavasarī un rudenī) un divas starpposma prognozes (ziemā un vasarā). Starpposma prognozes ietver gada un ceturkšņa IKP un inflāciju par kārtējo gadu un nākamo gadu attiecībā uz visām dalībvalstīm, kā arī Eiropas Savienību un eirozonu kopumā.
"Protams, mums ir svarīgi no politiskā viedokļa ne tikai priecāties par šādiem labiem skaitļiem, bet darīt visu, lai mēs savu ekonomikas transformāciju varam panākt arī ilglaicīgi, lai nebūtu tādi īslaicīgi fenomeni," piebilda premjers.
Ekonomikas transformācijai palīdzēšot valsts kapitālsabiedrību akciju kotēšana fondu biržā, sacīja premjers. Par šo ieceri plašāk plānots diskutēt otrdien valdības sēdē.
Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis savukārt teica, ka Eiropas Savienības (ES) ekonomika šogad pieaugs par 1%, informēja EK pārstāvniecība Latvijā.
"Lēnās ekonomiskās izaugsmes galvenais cēlonis joprojām ir Krievijas agresijas pret Ukrainu izraisītās sekas, tomēr salīdzinājumā ar iepriekšējām prognozēm ekonomiskie rādītāji ir nedaudz uzlabojušies," pauda Dombrovskis.
"Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 1,4% – nedaudz apsteidzot Eiropas Savienības (ES) vidējo rādītāju un uzrādot augstāko izaugsmes tempu starp Baltijas valstīm. Tiek prognozēts, ka inflācijas pakāpeniska samazināšanās veicinās privāto patēriņu šī gada otrajā pusē, savukārt aktīvāka ES finansējuma apguve veicinās investīcijas.
Salīdzinājumam – Lietuvas ekonomika šogad pieaugs par 0,5%, bet Igaunijā sagaidāma 0,4% recesija.
Iepriekš februārī Eiropas Komisija prognozēja Latvijai un Igaunijai izaugsmi šogad 0,1% līmenī, Lietuvai – 0,3%.
Inflācija gan ES kopumā, gan Baltijas valstīs pakāpeniski samazinās, tomēr šogad būs vēl samērā augstā līmenī. Visās trīs Baltijas valstīs inflācija šogad tiek prognozēta 9,2%–9,3% apmērā, krietni virs ES vidējā rādītāja 6,7%," norādīja Dombrovskis.
EK arī sagaida Eiropas Savienības ekonomikas izaugsmei 1,7 % 2024. gadā. Bet pastāvīgā pamatcenu spiediena dēļ arī inflācijas prognoze salīdzinājumā ar ziemu tika koriģēta uz augstāku, proti, līdz 5,8 % 2023. gadā un 2,8 % 2024. gadā eirozonā.
Zemākas enerģijas cenas paaugstina izaugsmes perspektīvas
Saskaņā ar "Eurostat" provizorisko ātro aplēsi 2023. gada pirmajā ceturksnī iekšzemes koprodukts (IKP) pieauga par 0,3 % ES un par 0,1 % eirozonā. Galvenie rādītāji liecina par turpmāku izaugsmi otrajā ceturksnī.
Eiropas ekonomikai ir izdevies ierobežot negatīvo ietekmi, ko rada Krievijas agresijas karš pret Ukrainu – tā ir pārvarējusi enerģētikas krīzi, pateicoties straujai piegādes dažādošanai un ievērojamam gāzes patēriņa samazinājumam. Ievērojami zemākas enerģijas cenas ietekmē visu ekonomiku, samazinot uzņēmumu ražošanas izmaksas.
Tā kā inflācija joprojām ir augsta, paredzams, ka finansēšanas nosacījumi kļūs vēl stingrāki. Lai gan domājams, ka Eiropas Centrālā banka un citas ES centrālās bankas tuvojas procentu likmju paaugstināšanas cikla beigām, nesenie satricinājumi finanšu sektorā, visticamāk, palielinās kredītu izmaksas un apgrūtinās to pieejamību, palēninot ieguldījumu pieaugumu un īpaši ietekmējot ieguldījumus mājokļos, paziņojumā medijiem norāda Eiropas Komisija.
Inflācija būs augstāka, taču pakāpeniski samazināsies
Pēc maksimuma sasniegšanas 2022. gadā kopējā inflācija 2023. gada pirmajā ceturksnī turpināja samazināties, strauji palēninoties enerģijas cenu pieaugumam.
Tomēr pamatinflācija (kopējā inflācija, izņemot enerģiju un neapstrādātu pārtiku) ir izrādījusies noturīgāka. Martā pamatinflācija Eiropā sasniedza vēsturiski augstu līmeni (7,6%), taču paredzams, ka tā pakāpeniski samazināsies.
Saskaņā ar gada datiem pamatinflācija eirozonā 2023. gadā būs vidēji 6,1 %, bet 2024. gadā tā samazināsies līdz 3,2 %, abos prognozes gados saglabājoties virs kopējās inflācijas līmeņa.
Darba tirgus joprojām ir noturīgs pret ekonomikas lejupslīdi
Nepieredzēti spēcīgs darba tirgus stiprina ES ekonomikas noturību. Bezdarba līmenis ES 2023. gada martā sasniedza jaunu rekordzemu līmeni – 6%.
EK paredz, ka ES darba tirgus tikai nedaudz reaģēs uz lēnāku ekonomikas pieauguma tempu. Tiek prognozēts, ka nodarbinātības pieaugums šogad būs 0,5 %, bet 2024. gadā samazināsies līdz 0,4 %.
Paredzams, ka bezdarba līmenis ES saglabāsies nedaudz virs 6%.
Algu pieaugums kopš 2022. gada sākuma ir paātrinājies, taču līdz šim tas ir bijis ievērojami zemāks par inflāciju. Paredzams, ka saistībā ar pastāvīgi saspringto situāciju darba tirgū, ievērojamo minimālās algas pieaugumu vairākās valstīs un, vispārīgāk skatoties, darba ņēmēju spiedienu ar mērķi atgūt zaudēto pirktspēju gaidāms ilgstošāks algu pieaugums.
