ĪSUMĀ:
- Pēc pandēmijas beigām nodarbināto skaits Latvijā atkal pieaug.
- Vīrieši ir ekonomiski aktīvāki nekā sievietes.
- Visvairāk ekonomiski aktīvo iedzīvotāju ir Rīgas reģionā, vismazāk – Vidzemē, bet ekonomiskās aktivitātes līmenis viszemākais ir Latgales reģionā.
- Jo augstāka izglītība, jo lielāka ekonomiskā aktivitāte.
- Visaugstākais nodarbinātības līmenis starp Baltijas valstīm 2022. gadā bija Igaunijā.
- Visās Baltijas valstīs ir augstāks nodarbinātības līmenis nekā vidēji ES.
- Salīdzinot ar citām ES dalībvalstīm, Latvijā ir neliels nepilnu darbalaiku nodarbināto īpatsvars.
- Baltijas valstīs ir zemāks ilgstošo bezdarbnieku skaits nekā vidēji ES.
2022. gadā Latvijā ekonomiski aktīvi bija 951,3 tūkstoši jeb 68,6% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.
Vīriešu ekonomiskās aktivitātes līmenis ir augstāks nekā sievietēm ne tikai Latvijā, bet visās ES dalībvalstīs. 2022. gadā vīriešu ekonomiskās aktivitātes līmenis (72,7%) bija par 7,7 procentpunktiem augstāks nekā sievietēm (65,0%).
Salīdzinot ekonomiskās aktivitātes līmeni pēc iegūtā izglītības līmeņa, vērojama sakarība – jo augstāks izglītības līmenis, jo augstāks aktivitātes līmenis. 2022. gadā visaugstākais ekonomiskās aktivitātes līmenis (83,0%) bija iedzīvotājiem ar augstāko izglītību, bet viszemākais – ar pamatizglītību vai zemāku izglītības līmeni (35,5%).
Visaugstākā ekonomiskā aktivitāte ir iedzīvotājiem 25–54 gadu vecumā (2022. gadā piecu gadu vecuma grupās robežās no 85,1% līdz 89,6%), bet viszemākā – jauniešiem 15–19 gadu vecumā (2022. gadā – 9,2%), jo šajā vecumā jauniešu prioritāte ir mācības, nevis darbs vai aktīvi darba meklējumi. Salīdzinot ar 2021. gadu, ekonomiskā aktivitāte šajā vecuma grupā ir pieaugusi par 2,2 procentpunktiem.
Pēc teritoriālā dalījuma 2022. gadā vislielākais ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits bija Rīgas reģionā – tur dzīvoja 322,5 tūkstoši jeb 33,9% ekonomiski aktīvo Latvijas iedzīvotāju. Arī augstākais ekonomiskās aktivitātes līmenis bija Rīgas reģionā (71,8%), savukārt viszemākais – Latgales reģionā (64,2%).
Latvija uz Baltijas un ES valstu fona
Kopš 2013. gada ES vidējais nodarbinātības līmenis ik gadu palielinājās, taču 2020. gadā pandēmijas dēļ tas samazinājās līdz 59%, bet 2022. gadā atkal pieauga līdz 60,8%.
Nodarbinātības līmenis visās Baltijas valstīs kopš 2013. gada bija apsteidzis ES vidējos rādītājus, bet visaugstākais nodarbinātības līmenis starp Baltijas valstīm 2022. gadā bija Igaunijā (69,2%). Lietuvā nodarbināti bija 66,2%, bet Latvijā – 63,9% iedzīvotāju.
Pēc ekonomiskās lejupslīdes kopējais nodarbinātības līmenis Latvijā bija ar straujāku izaugsmi nekā ES. Tāpat kā Latvijā, arī vidēji ES vīriešu nodarbinātības līmenis bija augstāks nekā sievietēm. 2012. gadā sieviešu vidējais nodarbinātības līmenis Latvijā bija par 2,9 procentpunktiem augstāks nekā sievietēm vidēji ES, un 10 gadu laikā tas pārsniedzis vidējo ES rādītāju par 5,7 procentpunktiem. Vīriešu nodarbinātības līmenis 2022. gadā bija par 0,7 procentpunktiem augstāks nekā vidēji ES vīriešiem.
Salīdzinot ar citām ES dalībvalstīm, Latvijā ir neliels nepilnu darbalaiku nodarbināto īpatsvars – 2022. gadā Latvijā nepilnu darbalaiku strādāja 7,5% nodarbināto, bet ES vidēji – 18,4%. Atšķirības vērojamas arī starp dzimumiem – ES 9,2% vīriešu strādāja nepilnu darba laiku (Latvijā – 4,7%), bet sievietes vidēji 29% (Latvijā – 10,2%).
Pēc ekonomiskās krīzes izraisītā augstā bezdarba līmeņa periodā kopš 2010. gada bezdarba līmenim Baltijas valstīs bija tendence samazināties. Līdz 2021. gadam Latvijā bezdarba līmenis ir samazinājies par 11,9, Igaunijā par 10,5 un Lietuvā par 10,7 procentpunktiem. 2020. gadā līdz ar plašo Covid-19 izplatību tika ietekmēta nodarbinātība, un bezdarba līmenis pieauga gan ES dalībvalstīs kopumā, gan Baltijas valstīs, taču, sākot ar 2021. gadu, tas atkal samazinājās.
2022. gadā Latvijas bezdarba līmenis bija par 0,7 procentpunktiem augstāks nekā kopumā ES.
Ekonomiskās krīzes izraisītajam augstajam bezdarba līmenim visās Baltijas valstīs 2010. gadā sekoja ilgstošo bezdarbnieku, kas gada laikā vai ilgāk nebija atraduši darbu, īpatsvara pieaugums 2011. gadā. 2022. gadā Igaunijā un Latvijā šis rādītājs bija par 16,5 un 9,7 procentpunktiem zemāks nekā vidēji ES, taču Lietuvā ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars bija par 0,1 procentpunktu augstāks nekā vidēji ES.
Latvijā vērojama tendence, ka kopš 2010. gada ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju īpatsvars samazinās, līdzīgi tas bijis ES. 2020. gadā ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju īpatsvars kopumā 27 ES dalībvalstīs pieauga, taču Latvijā nedaudz samazinājās. 2021. gadā ES ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju īpatsvars samazinājās, taču Latvijā pieauga par 2,2 procentpunktiem, bet 2022. gadā samazinājās gan Latvijā, gan ES.
