"Latvijas gāze" (LG) par "Gaso" pārdošanu saņems pamata atlīdzību 120 miljonu eiro apmērā un procentus par laiku līdz darījuma pabeigšanai, kas varētu notikt šī gada beigās.
Darījuma pabeigšanai vēl nepieciešama valdības piekrišana nacionālās drošības aktīvu pārņemšanai.
Atbilstoši spēkā esošajam regulējumam "Gaso" nevar pārvaldīt Krievijas vai Baltkrievijas akcionāri, taču LG ir Krievijas valsti pārstāvoši akcionāri. Līdz ar to "Gaso" nepieciešams pārdot.
Kalvītis LTV apgalvoja, ka tas "nebija izdevīgākais brīdis, lai šo uzņēmumu pārdotu".
"Ja pagājušajā gadā nebūtu veikti Nacionālās drošības likuma grozījumi, diez vai mūsu akcionāri tik lielā steigā šo procesu būtu veikuši. Šis nebija pats izdevīgākais brīdis, lai pārdotu "Gaso"," sacīja Kalvītis.
Savukārt, runājot par atbilstību nacionālo interešu aizsardzībai, Kalvītis pauda, ka "mēs neredzam nekādas bažas par potenciālo pircēju, jo tā ir Eiropas Savienības kompānija, ar Eiropas akcionāriem, tā ir labi atpazīstama un viena no lielākajām kompānijām Igaunijā. Es nesaskatu bažas."
Jautāts, vai kompāniju bija iespējams pārdot, lai tas paliktu Latvijas uzņēmums, Kalvītis atzina, ka bija vairāki pretendenti, bet "tā kā darījums bija uzspiest un tas bija jāveic maksimāli ātri, tad Igaunijas kompānija bija visaktīvākā,
viņi patiesi izrādīja interesi iegādāties "Gaso" un arī noslēdza visu nepieciešamo procesu īsā laikā".
Savukārt klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars ("Jaunā Vienotība") uz jautājumu, vai viņš šo darījumu atbalstītu, norādīja, ka "šajā gadījumā nevar runāt par to – atbalstītu vai neatbalstītu, primārās ir nacionālās drošības intereses.
"Kritiskā infrastruktūra var piederēt kapitālsabiedrībām, kas ir pilnībā valstij piederošas, tā arī kapitālsabiedrībām, kuras ir privātas. Līdz ar to darījums var tikt vērtēts tikai un vienīgi atbilstoši likumam, izejot no nacionālās drošības interesēm," sacīja Čudars.
Viņš arī nekomentēja darījuma summu, un uz jautājumu, vai vēlētos, lai "Gaso" nopērk kāds no Latvijas, sacīja: "Es būtu par to, ka valdībai ir jāizskata konkrētais piedāvājums saistībā ar uzņēmuma īpašnieku maiņu un atbilstoši nacionālās drošības interesēm jāpieņem lēmums. Šobrīd vairāk komentāri nav iespējami."
KONTEKSTS:
"Latvijas gāze" šogad sāka "Gaso" pārdošanas procesu, jo atbilstoši spēkā esošajam regulējumam "Gaso" nevar pārvaldīt Krievijas vai Baltkrievijas akcionāri, taču LG ir Krievijas valsti pārstāvoši akcionāri.
Iepriekš Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" vēstīja, ka arī Latvijas valstij piederošais elektronerģijas koncerns AS "Latvenergo" ir izrādījusi interesi par "Gaso" iegādi.
"Gaso" ieņēmumi pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 52,46 miljoni eiro, kas ir par 11,3% mazāk nekā 2021. gadā, kā arī uzņēmums cieta zaudējumus 1,751 miljona eiro apmērā pretēji peļņai gadu iepriekš.
"Gaso" ir vienīgais dabasgāzes sadales sistēmas operators Latvijā. Kompānija nodrošina dabasgāzes tīklu drošību, tehniskos pakalpojumus un dabasgāzes patēriņa uzskaiti. "Gaso" izveidota 2017. gada nogalē, nodalot "Latvijas gāzes" sadales sistēmas darbību un izpildot Eiropas Savienības un valsts prasības par dabasgāzes sadales sistēmas neatkarības nodrošināšanu. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 39,9 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. "Gaso" vienīgais akcionārs ir LG.
Savukārt LG lielākie akcionāri ir Krievijas "Gazprom" (34%), fonds "Marguerite Gas II.S.a.r.l." (28,97%), Vācijas kompānija "Uniper Ruhrgas International GmbH" (18,26%) un SIA "Itera Latvija (16%).
