Ieviesīs gaidu vēstules
Ir jau lemts, ka nākamgad atlīdzības fonds sabiedriskajā sektorā, neskaitot drošības jomu, nedrīkstēs pieaugt par vairāk nekā 2,6%. Tas attieksies arī uz ministru un Saeimas deputātu algām.
Atbilstoši valsts budžeta plānam, ko Saeima vēl skatīs, ministru algas pieaugs par 195 eiro, savukārt parlamentāriešu algas nākamgad augs par 110 eiro.
Deputāti lēma ierobežot atalgojuma kāpumu valsts un pašvaldību uzņēmumu valdēs un padomēs. Pēc Valsts prezidenta priekšlikuma nākamajos divos gados iesaldēs valsts un pašvaldību uzņēmumu valdes un padomes locekļu atlīdzību tādā apjomā, kāds tas būs likuma grozījumu spēkā stāšanās brīdī. Gadījumā ja algas nav tikušas palielinātas pērn un šogad, atalgojums varēs pieaugt ne vairāk kā par 2,6%.
Valsts kontrolētās kapitālsabiedrībās, kurās ir publiskā kapitāla daļa, valdes un padomes locekļu mēneša atlīdzības, prēmijas un atsaukšanas pabalsta apmēra noteikšanas un atalgojuma pārskatīšanas kārtību un kritērijus, kā arī atlīdzības maksimālā apmēra noteikšanai piemērojamos koeficientus noteiks Ministru kabinets, ņemot vērā kapitālsabiedrību iedalījumu grupās vai pēc finansējuma avotiem, informēja Saeimas Preses dienestā.
Attiecīgi noteikumi valdībai jāizdod līdz nākamā gada 1. maijam, veidojot jaunu sistēmu, kas nodrošinātu efektīvu un starptautiskajā praksē balstītu valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldību.
Tāpat Ministru kabinetam līdz nākamā gada beigām jāizvērtē no publiskas personas atkarīgu nekomerciālu kapitālsabiedrību un komerciālu kapitālsabiedrību juridiskās formas atbilstība šo kapitālsabiedrību noteiktajām funkcijām, stratēģiskajiem mērķiem un uzdevumiem.
Ar grozījumiem ievieš arī jaunu pārvaldības instrumentu – gaidu vēstuli.
Valsts kā īpašnieks ar akcionāra gaidu vēstuli noteiks un publiskos ambiciozus ilgtermiņa izaugsmes, dividenžu politikas, ilgtermiņa finanšu, tajā skaitā peļņas, un nefinanšu mērķus,
kas saistīti ar inovācijām, investīcijām un eksportu, kā arī uzņēmuma vērtības pieaugumu ilgtermiņā. Šāds dokuments jāapstiprina dalībnieku (akcionāru) sapulcei. Līdz šim gaidu vēstules sagatavošana nebija obligāta.
Izmaiņas stāsies spēkā nākamajā dienā pēc to izsludināšanas.
Opozīcija pret "universālajiem kareivjiem"
Krietni plašāk pārskatīt veidu, kā uzrauga un apstiprina uzņēmumu padomes locekļus, aicināja opozīcijā esošās Nacionālās apvienības (NA) frakcijas deputāti. Viņi mudināja arī izskaust praksi, ka ir daži desmiti "universālo kareivju", kuri pamanās būt vairāku uzņēmumu padomēs. Ironiski par to izteicās deputāts Jānis Vitenbergs (NA).
"Šos emulatorus, universālos speciālistus vajag uzrunāt darbam valdībā. Ministru kabinetu varbūt var noformēt no diviem, trim šādiem ekspertiem. Katrs paņem pa trīs, četrām ministrijām un visu saved kārtībā, sakārto," sprieda Vitenbergs.
Diskusiju padziļināja "Latvija pirmajā vietā" frakcijas vadītājs Ainārs Šlesers.
Debatēs viņš aizrunājās līdz tam, ka valsts uzņēmumu padomes vispār būtu jālikvidē. Par to viņš aizdomājies, sekojot "Rail Baltica" projekta pārvaldības problēmām.
"Būtu pareizi valsts uzņēmumos vispār nolikvidēt padomes, un lai būtu akcionāra uzraudzība, ko realizē, piemēram, valsts sekretārs vai valsts sekretāra vietnieks, kurš tieši ziņo ministram. Ja kaut kas notiek nepareizi, tad ministrs vai nu iejaucas, vai ziņo valdībai. Nevar būt tā, ka viens slānis, otrs, trešais, un beigās ir pāļi pālī sadzīti Daugavā un nezin kur vēl," vērtēja Šlesers.
Atzīstot, ka šīs diskusijas ir turpināmas, Saeimas Tautsaimniecības komisijas vadītāja Skaidrīte Ābrama no "Progresīvajiem" atzina, ka tām pašlaik pietrūcis laika. Algu iesaldēšanas likumprojekts saistīts ar nākamā gada valsts budžeta plānu, ko Saeima sāks skatīt jau decembra sākumā. Taču plašāku pievēršanos šim tematam Ābrama pēc budžeta pieņemšanas.
Vienlaikus valdībai uzdots līdz nākamā gada 1. maijam izstrādāt noteikumus jaunai sistēmai, lai Latvijā ieviestu starptautiskajā praksē balstītu valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldību.
Ir apņemšanās izskaust praksi, ka viens cilvēks var pagūt darboties vairāku uzņēmumu valdē vai padomē, pēc opozīcijas kritikas norādīja "Jaunās Vienotības" frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics.
"Un arī šobrīd Valsts kanceleja kopā ar Ministru kabinetu grozījumus, lai nevarētu būt šī lieta, kad cilvēki strādā neskaitāmās padomēs un ir eksperti visos jautājumos. Jebkurā gadījumā šis jautājums tiks atrisināts kvalitatīvi, lai arī novērstu tiesiskās sekas," pauda Saeimas deputāts.
KONTEKSTS:
Iniciatīvu par atalgojuma iesaldēšanu valsts kapitālsabiedrību valdēs iesniedza Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, norādot, ka tādā veidā tiks nodrošināts samērīgums starp valsts kapitālsabiedrībām un privāto sektoru."Nav īsti normāli, ka mums ir valsts kapitālsabiedrības, kur valžu locekļu atalgojums ir pulka lielāks nekā privātajā sektorā," pauda Rinkēvičs.
Jāatgādina, ka likuma iniciatīva tapa, reaģējot uz topošā Latvijas Sabiedriskā medija (LSM) vadības plānotajām algām. Iepriekš noritēja konkurss uz LSM valdi, un sākotnēji bija paredzēts, ka valdes locekļiem alga būs 9200 eiro, bet valdes priekšsēdētājam – 10 100 eiro mēnesī.
Noteiktais atalgojums radījis sašutumu koalīcijas politiķu vidū, atzīstot, ka tas nav samērīgs.
