Izmeklēšanas komisija arī konstatējusi, ka SM jau savās 2021. gada prezentācijās "Rail Baltica" projekta izmaksas ir uzrādījusi 3,5 miljardu eiro apmērā.
Vairākās izmeklēšanas komisijas sēdēs tika konstatēts, ka gan satiksmes ministrs, gan citas amatpersonas jau 2019. un 2020. gadā bija informētas par "Rail Baltica" projekta sadārdzinājumu. Piemēram, 2021. gada 9. septembrī "RB Rail" valde prezentēja uzņēmuma padomei kopējās "Rail Baltica" projekta izmaksas, kur norādīts, ka Latvijas posma "Rail Baltica" projekta kumulatīvās izmaksas ir 5,3 miljardi eiro bez inflācijas.
Latvijas prognozētās izmaksas "Rail Baltica" projektā no 1,97 miljardiem eiro pieaugušas līdz 9,59 miljardiem eiro, norādīja Saeimas Preses dienestā.
Starpziņojumā teikts, ka ir notikušas 16 parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdes, lai noskaidrotu "Rail Baltica" sākotnējo apjomu un tā finansējuma apmēru, kāda līmeņa sanāksmēs un kādas personas ir bijušas iesaistītas "Rail Baltica" projekta trases novietojuma izvēlē, identificētu iemeslus, kādēļ tika veiktas atkāpes no Lielbritānijas konsultāciju kompānijas "Aecom" ziņojumā uzrādītā trases varianta, tai skaitā Rīgas loka iekļaušana "Rail Baltica" projektā, finansējuma avotu, projektēšanas izmaiņas, būvniecības kavēšanās apsvērumus un kopējo "Rail Baltica" projekta sadārdzināšanās iemeslu.
Izmeklēšanas komisija secinājusi: atbilstoši 2014. gada SM iepirkuma procedūras ziņojumam pilnsabiedrības "RB Latvija" piedāvājums tika atzīts par saimnieciski izdevīgāko, pamatojoties uz zemāko cenu, lai gan pakalpojuma izpildes apraksta kvalitātē pilnsabiedrība "RB Latvija" saņēma otro sliktāko rezultātu no visiem piedāvājumiem.
Tāpat komisija secinājusi, ka atbilstoši satiksmes ministra 2014. gada 20. maija rīkojumam
Nacionālās vadības sastāvā ietilpa tikai SM amatpersonas, un tajā netika iekļauta neviena persona ar šāda līmeņa pieredzi (gan infrastruktūras, gan finansējuma) dzelzceļa projektu vadībā.
"Tik grandioza projekta lēmumu pieņemšana faktiski bija nodota saujiņas ierēdņu rokās. Šiem ierēdņiem nebija ne zināšanu, ne pieredzes šādu projektu pārvaldībā," Saeimas sēdē norādīja komisijas vadītājs Andris Kulbergs ("Apvienotais saraksts").
Secināts arī, ka SM 2014. gada oktobrī kā pirmo SIA "Eiropas Dzelzceļa līnijas" valdes locekli iecēla SM amatpersonu, kurai nebija atbilstošas pieredzes un izglītības un kura, lai arī tika iecelta kā pagaidu valdes loceklis, valdes locekļa amata pienākumus pildīja līdz 2017. gada oktobrim. SM amatpersona no 2013. līdz 2024. gadam paralēli ir pildījusi SM valsts sekretāra vietnieka amata pienākumus.
Izmeklēšanas komisija konstatējusi, ka Nacionālā vadības grupa 2014. gada nolēmusi turpināt Rīgas ievada R5, R7 (Rīgas cilpa) un R8 variantu izpēti, bet tā paša gada decembrī Nacionālā vadības grupa nolēma apstiprināt "Rail Baltica" Rīgas ievada R7 varianta virzīšanu ietekmes uz vidi novērtējumam, neņemot vērā, ka R7 nav optimālākais, salīdzinot ar citiem, un ir arī viens no visdārgākajiem variantiem.
Ministru kabinets 2015. gada februārī izskatīja SM sagatavoto informatīvo ziņojumu, ar kuru nolēma virzīt "Rail Baltica" ietekmes uz vidi novērtējumam tikai vienu variantu – R7, skaidri nenorādot pārējos Rīgas ievada variantus un visu Rīgas ievadu izmaksu salīdzinājumu, secinājusi izmeklēšanas komisija.
Tāpat konstatēts, ka valdība 2015. gada februārī atbalstījusi ietekmes uz vidi novērtēšanu tādam "Rail Baltica" trases variantam, par kuru vēl tikai tika veikta tehniskā izpēte.
Izmeklēšanas komisija secinājusi arī, ka "Rail Baltica" projekta ieviešanas laikā Finanšu ministrijas iesaiste ir bijusi nepietiekama, proti, risku vadība un izmaksu kontrole nav notikusi līdz pat 2023. gadam.
"Neviens no premjeriem nav sekojis līdzi "Rail Baltica" projektam, ne termiņiem, ne budžetam," sacīja Kulbergs.
Pēc viņa teiktā, komisijas atklātais esot kā lakmusa papīrs Ministru kabinetam: lai valdība sabiedrībai – nodokļu maksātājiem – varētu demonstrēt, ka kļūdas attiecīgo nozaru ministru darbībā beidzot ir apzinātas un saprastas, un tās tiks labotas, lai par pieļautajām paviršībām nebūtu jāmaksā divreiz.
Izmeklēšanas komisija norādījusi, ka starpziņojums nav pilnvērtīgs galaziņojums, tādēļ pilnvērtīgi komisijas secinājumi un priekšlikumi tiks pabeigti un iekļauti galaziņojumā.
KONTEKSTS:
Šī gada jūnijā Saeimā tika apstiprināta "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisija, kuras mērķis ir sešu mēnešu laikā apzināt projekta īstenošanā pieļautās kļūdas, vienlaikus panākot, ka tas kļūst par prioritāru valdības jautājumu. Komisija gala ziņojumu par projekta ieviešanas nedienām sola sagatavot līdz decembrim.
Vērienīgā Baltijas valstu dzelzceļa projekta "Rail Baltica" izmaksas no sākotnēji nepilniem sešiem miljardiem eiro pieaugušas līdz gandrīz 24 miljardiem eiro, paziņoja projekta vadība. Projekta sadārdzinājums ir tik vērienīgs, ka līdz 2030. gadam plānots īstenot tikai projekta pirmo kārtu – divsliežu ceļa vietā pamatā izbūvējot viensliežu ceļu.
Igaunijas, Latvijas un Lietuvas augstākās revīzijas iestādes paziņoja, ka "Rail Baltica" projekta virzība ir apdraudēta, jo aprēķinātās izmaksas septiņu gadu laikā ir pieaugušas četrkārtīgi un var radīt 10–19 miljardu eiro budžeta deficītu atkarībā no projekta tvēruma. Situācija ir saasināta Eiropas Savienības (ES) paredzamā divu gadu finansējuma pārrāvuma dēļ 2027.–2028. gadā, kas prasa lielāku trīs Baltijas valstu ieguldījumu.
Pamattrases izmaksas Latvijā kāpušas septiņas reizes – līdz 8,7 miljardiem eiro, atklāja Valsts kontrole. Turklāt "Rail Baltica" lēmumu pieņemšanā un projekta uzraudzībā nepietiekami iesaistīts Ministru kabinets. Tas attiecas arī uz Rīgas Centrālās pasažieru stacijas mezgla projektu, kas būtiski mainījies.
Šogad martā izskanēja, ka "Rail Baltica" cauri visai Rīgai pirmajā posmā varētu neiet un projektam trūkst aptuveni trīs miljardi eiro, savukārt jūnijā valdība paziņoja, ka meklēs risinājumus, kā pilnvērtīgi integrēt Rīgu gan no dienvidu, gan ziemeļu puses jau "Rail Baltica" projekta pirmajā fāzē.
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
