Ekonomisti un veikalnieki: Pārtikas cenas tuvākajā laikā neatgriezīsies līmenī kā pirms kara Ukrainā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Līdz ar Krievijas sākto karu pret Ukrainu Latvijā pārtikas cenas mazumtirdzniecībā dažādās produktu grupās pieaugušas robežās no 5% līdz 30%. Taču tuvākajā nākotnē straujš cenu sarukums nav gaidāms, šādi situāciju ar pārtikas cenām Latvijas Radio piesardzīgi prognozēja ekonomisti un mazumtirgotāju pārstāvji. Tomēr labā ziņa esot tā, ka šobrīd ir beigušies visi objektīvie faktori, kas varētu veicināt pārtikas cenu pieaugumu.

ĪSUMĀ:

  • Pārtikas cenu kāpums vēl vairāk saasinājis konkurenci mazumtirgotāju vidū.
  • Veikali šajā laikā arī pārdomāti strādājuši ar piegādātājiem, kas pieprasījuši celt cenas. 
  • Līdz ar cenu kāpumu mainījušies arī pircēju iepirkšanās paradumi; pirkumi kļuvuši pārdomātāki.
  • Ekonomisti tuvākajā laikā strauju cenu sarukumu neprognozē.
  • Latvijas Radio uzrunātie cilvēki necer uz pārtikas cenu atgriešanos pirmskara līmenī.

Ekonomisti un veikalnieki: Pārtikas cenas tuvākajā laikā neatgriezīsies līmenī kā pirms kara Ukrainā
00:00 / 09:37
Lejuplādēt

Pārtikas cenu kāpums vēl vairāk saasinājis konkurenci mazumtirgotāju vidū; veikali pārdomāti strādājuši ar piegādātājiem.

"Cenas piedzīvo dažādu turbulenci, un, ja runā par prognozēm, tad šajā nenoteiktības laikā kādas prognozes izteikt ir īpaši sarežģīti," akcentēja "Rimi Latvija" pārstāve Inga Bite. Viņa norādīja, ka pārtikas cenu kāpumu galvenokārt sekmē energoresursu un izejvielu cenas, kā arī to pieejamība.

Bite sacīja: "Lielākais spiediens no mūsu piegādātājiem bija pagājušā gada nogalē un rudenī. Mēs nepārspīlējot katru dienu saņēmām pieprasījumus par cenu pieaugumu no mūsu piegādātājiem. Saprotamu iemeslu dēļ arī viņu izmaksas pieaug energoresursu cenu pieauguma dēļ. Arī mēs to izteikti jutām. Mēs esam veikals, kurā lielu daļu veido energoresursu izmaksas, kas ietekmē produkta gala cenu. Šobrīd situācija ir mazliet nostabilizējusies, bet vēl aizvien, ja vienkāršoti var teikt – ir bedraini."

Uz jautājumu, vai pārtikas cenas atgriezīsies pirmskara līmenī, Bite atbildēja: "Visticamāk, ka cenām būs ļoti grūti tikt līdz tam līmenim, kā mēs bijām pieraduši pirmskrīzes laikos. Bet Ukrainas situācija nav vienīgais. Pirms tam bija pandēmija, un arī tai ir sava ietekme."

Pārtikas cenu kāpums vēl vairāk saasinājis arī konkurenci mazumtirgotāju vidū. Cīņā par pircēju tiek liktas lietā dažādas akcijas, cenu fiksēšanas pasākumi.

"Mazumtirdzniecībā, it īpaši Latvijā, konkurence ir vienmēr bijusi sīva, un šobrīd tā ir kļuvusi vēl izteiktāka, apstākļi ir vēl izaicinošāki, bet tas vienmēr ir labi. Šis laiks tirgotājiem ir iemācījis strādāt efektīvāk, arī mēs uzņēmuma iekšienē esam veikuši reorganizāciju, pārskatījuši darbības procesus un domājuši par efektivitāti. Tā ir labā ziņa, lai pircējam produktu gala cena būtu pieņemama," atzīmēja Bite.

Bite uzsvēra, ka pēdējā gada laikā uzņēmums dažādojis arī piegādātājus. 

Faktu, ka darbs ar piegādātājiem cenu celšanās periodā bijis pārdomāts, akcentēja arī "Maxima Latvija" pārstāve Laura Bagātā: "Mums nav saistītas rokas, ka mums ir jāņem kāds konkrēts apjoms no kāda konkrēta piegādātāja, bet, ja ir cenu maiņas, tad pirms tam ir ilgstošas sarunas ar piegādātājiem, lai pārliecinātos, ka šī cenu maiņa ir neizbēgama, šādā veidā mēģinot nodrošināt šo zemāko cenu pēc iespējas ilgāk."

Bagātā skaidroja, ka produkta cenu veikala plauktā ietekmē daudzi faktori un produkta iepirkuma cena ir tikai viens no tiem. Plaukta cena sevī ietver gan atalgojumu darbiniekiem, gan energoresursu izmaksas.

Bagātā norādīja: "Ja piegādātāji ceļ cenas no savas puses, tad ir zināms procents, kas atainojas veikala plauktos, un mēs nevaram teikt, ka cenas pēdējā gada laikā nav mainījušās it nemaz. Vidējais cenu kāpums pagājušajā gadā ir 5%–30% atkarībā no preču kategorijām. Papildus slogu cenām neliekam no savas puses. Mūsu izmaksu pieaugumu mēs sedzam no saviem resursiem, pārskatot operatīvās izmaksas un elektroenerģijas patēriņu. Taupīšana. Cik daudz lampu kur deg. Esam mainījuši lampas uz LED apgaismojumiem, kas ir ekonomiskāk un dabai draudzīgāk."

Līdz ar cenu kāpumu mainījušies arī pircēju iepirkšanās paradumi

Pēdējā gada laikā mainījušies arī pircēju iepirkšanās paradumi – pārdomātāki pirkumi, iepirkšanās pēc saraksta, mainās attieksme pret privātajām mazumtirgotāju preču zīmēm un, protams, akciju nozīmīgums pieaug. 

Latvijas Radio aptaujātie mazumtirgotāji gan nav apkopojuši datus par to, kā un vai notiek pircēju migrēšana no viena tirgotāja pie otra, bet nenoliedza, ka šādu praksi cilvēki, iespējams, īsteno.

"Protams, konkurence ir ļoti asa. Arī mūsu ienākšana tirgū to sapurināja," akcentēja "Lidl Latvija" pārstāvis Ingars Rudzītis. "Tradicionālajiem tirgus dalībniekiem pēkšņi bija jāpievērš liekāka uzmanība klienta piesaistīšanai, klienta noturēšanai. Domāju, ka aktīvākas kampaņas un mārketinga aktivitātes ir pamanījuši daudzi. Protams, arī pašos veikalos ir parādījušās daudz lielākas cenu atlaides, akcijas. Tā kā cīņa par klientu tiešām saasinājās un tas, ka strauji sāka augt inflācija, tas nospēlēja savu lomu."

Rudzītis atklāja, ka produktu cenu pārskatīšana notiek bieži un vajadzības gadījumā tās tiek mainītas: "Principā cenas var mainīties dienas laikā. Ja mēs redzam, ka konkurents ir veicis kādas cenu izmaiņas, tad esam fleksibli un ātri varam reaģēt."

Ekonomisti tuvākajā laikā strauju cenu sarukumu neprognozē

Pēdējā gada laikā pārtikas cenas mazumtirdzniecībā dažādās produktu grupās pieauga no robežās no 5% līdz 30%. Ekonomisti pagaidām ir piesardzīgi un tuvākajā nākotnē strauju cenu sarukumu neprognozē. 

"SEB" bankas ekonomists Dainis Gašpuitis uzsvēra, ka februārī vēl aizvien pārtikas cenu pieaugums bija 1,2%: "Bet, skatoties gada izteiksmē, šis kāpums ir nedaudz palēninājies līdz 25,3%. Tas vēl aizvien ir ļoti būtisks kāpums. Protams, tas norāda, ka spiediens uz mājsaimniecību maciņiem tieši no pārtikas cenām saglabājās ļoti spēcīgs, bet pagaidām tādu tūlītēju, pozitīvu ziņu vēl nav, bet, skatoties uz priekšu, visticamāk, mēs varētu piedzīvot inflācijas tempa straujāku kritumu, un tas nozīmētu to, ka cenu pieaugums strauji palēninās un atsevišķām grupām jau varētu parādīties arī cenu līmeņa kritums."

Piemēram, tirgū redzamas krasākas cenu izmaiņas pienam un piena produktiem, kur var sagaidīt tuvāko mēnešu laikā izteiktāku cenu korekciju.

"Otrā ceturkšņa beigās mums vajadzētu redzēt labvēlīgākas tendences. Cik lielā mērā, – pateikt ir grūti, jo tas izrietēs no tā, cik būs spēcīga pasaules ekonomika un cik daudz cilvēku pasaulē varēs atļauties ēst, iegādāties pārtiku," atzīmēja Gašpuitis.

Tomēr nedz ražotāji, nedz tirgotāji nesamazinās cenas, kamēr nebūs stabilizējušās energoresursu cenas.
Gašpuitis pauda: "Protams, ka tāds pārmērīgs cenu kritums nav sagaidāms, jo pieaug arī citas izmaksas, it īpaši tās, kas saistās ar darbinieku atalgojumu."

Arī bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš ir piesardzīgi optimistisks, sakot, ka strauju pārtikas cenu kritumu mēs tuvākajā laikā nesagaidīsim. 

Āboliņš skaidroja, vai kādreiz cenas atgriezīsies pirmskara līmenī: "Tā šķiet, ka drīzāk – nē. Kaut kādus pārtikas cenas kritumus mēs varam redzēt, piemēram, pasaulē samazinās cenas neapstrādātai pārtikai, un es domāju, ka gada beigās arī energoresursu cenas būs lētākas, līdz ar to pamats cenu sarukumam būs. Bet vēsturiski mēs redzam, ka lieli cenu kritumi reti kad ir bijuši. Pārsvarā, ja cenu spiedieni izzūd un izmaksas kļūst lētākas, tad vienkārši cenas vairāk neaug. Šobrīd ir beigušies objektīvie faktori, kas varētu veicināt pārtikas cenu pieaugumu. Redzēsim, kā tas attīstīsies. Neziņa ir liela."

Uzrunātie cilvēki necer uz pārtikas cenu atgriešanos pirmskara līmenī

Arī Latvijas Radio uzrunātie pircēji pagaidām nav optimistiski un necer, ka pārtikas cenas vismaz tuvākajā nākotnē atgrieztos pirmskara līmenī:

"Tiešām nenokritīs. Šaubos."

"Es domāju, ka cenas nenokritīs. Parasti nekas nenokrīt."

"Cenas nekad nekritīs. Viss paliks tikai dārgāk."

"Man nav ļoti iepriecinoša prognoze."

"Pieprasījums arī samazinājās. Neticu, ka visas cenas pieauga pamatoti. Domāju, ka uzņēmēji pārdomās un sāks pārskatīt savu cenu politiku."

Arī Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe akcentēja – pārtikas cenas samazināsies, bet tik un tā ar dzīves dārdzību patērētājiem jārēķinās.

"Cenas iet uz leju, tās ir apstājušās kāpumā. Dažas iet uz leju, bet to cenu līmeni, kāds bija pirms lielā kāpuma, mēs nesasniegsim, jo elektroenerģijas cenas nav un nebūs nokritušas pirmskara līmenī, darbaspēka izmaksas, kad mums budžetu pieņēma ar minimālās algas pieaugumu. Vienkārši nav iespējams. Tāds uzskatāms rādītājs, ka tas "roltons", kas pirms cenu kāpuma maksāja 20 centus un uzkāpa līdz 68 centiem, vairs 20 centu līmenī neatgriezīsies."

Ekonomists Gašpuitis uzsvēra, ka ražotāji neriskē mazināt cenas, ja pastāv risks, ka kādā mirklī izmaksas būtiski pieaugs. Tāpēc ir jābūt gataviem cenu svārstībām, bet tādu lēcienu, kāds bija pērn, visticamāk, tuvākajā laikā nepiedzīvosim.

KONTEKSTS:

2022. gadā ievērojami sāka kāpt inflācija. Pērnā gada jūnijā gada inflācija pārsniedza tā saucamo "trekno gadu" pīķi, sasniedzot 19,3%. Jāatgādina, ka 2008. gada maijā – "trekno gadu" laikā un īsi pirms ekonomiskās krīzes – gada inflācija sasniedza 17,9%.

Nākamos 2022. gada mēnešus patēriņa cenu līmenis turpināja augt, uzstādot arvien jaunus rekordus. Augstākais līmenis septembrī – inflācija gada griezumā sasniedza 22,2%

2022. gads noslēdzās ar gada inflāciju 20,8% līmenī decembrī. Taču 2023. gadā līdz šim inflācija palikusi līdzīgā līmenī, februārī sasniedzot 20,3%.

Latvijas pārlieku augstie inflācijas rādītāji līdz šim skaidroti ar naudas tērēšanas paradumiem. Proti, cenas vairāk cēlās tieši tajās kategorijās, kam Latvijas iedzīvotāji tērē visvairāk – energoresursiem un pārtikai. Pretēji daudziem eiropiešiem, kuru patēriņa grozā ir, piemēram, vairāk izklaižu un ceļojumu.

Inflācija skārusi visas pārtikas produktu grupas, bet īpaši cēlusi cenas maizei, miltiem, rīsiem, vistas un liellopu gaļai, saldētām zivīm, pienam, biezpienam, sieram, sviestam, augu eļļai, cukuram, kā arī čipsiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti