ĪSUMĀ:
- Aptauja: dzīves dārdzības krīze ir galvenā problēma 93% ES pilsoņu.
- Aplēses liecina, ka ES nabadzības vai sociālās atstumtības riskam ir pakļauti aptuveni 95 miljoni cilvēku.
- Pērn Eiropas Komisija aicināja dalībvalstis modernizēt minimālā ienākuma shēmas.
- EP uzstāj, ka jānodrošina atbilstoši labklājības pabalsti tiem, kam tas nepieciešams.
- Rezolūcijā aicina šīs shēmas darīt pieejamas nelabvēlīgākā stāvoklī esošām sociālajām grupām.
Dzīves dārdzības krīze galvenā problēma ES pilsoņiem
Nesen veiktā Eirobarometra aptauja atklāja, ka dzīves dārdzības krīze ir galvenā problēma 93% ES pilsoņu, kam seko nabadzības un sociālās atstumtības draudi. Savukārt 39% norādīja, ka viņiem ir grūtības samaksāt rēķinus.
Tiek lēsts, ka ES nabadzības vai sociālās atstumtības riskam ir pakļauti aptuveni 95 miljoni cilvēku.
Centienus izraut cilvēkus no šīs riska zonas īsteno ne tikai nacionālā, bet arī ES līmenī. Pērn saskaņā ar apņemšanos Eiropā mazināt nabadzību un sociālo atstumtību Eiropas Komisija (EK) nāca klajā ar aicinājumu dalībvalstis modernizēt minimālā ienākuma shēmas. Priekšlikumos noteikts, kā dalībvalstis savas minimālā ienākuma shēmas var modernizēt, lai tās būtu efektīvākas un palīdzētu cilvēkiem izkļūt no nabadzības, vienlaikus veicinot strādātspējīgo personu integrāciju darba tirgū.
Tomēr Eiropas Parlaments uzskata, ka ir jādara vairāk un uzstāj uz saistošiem pasākumiem, lai nodrošinātu atbilstošus labklājības pabalstus tiem, kam tas nepieciešams.
Kas ir minimālais ienākums, skaidroja Zaļo deputāte Sāra Matjē: "Minimālā ienākuma ideja ir tāda, ka tas domāts cilvēkiem, kam nav darba un kuriem nav pieejas, piemēram, bezdarbnieka atbalstam. Protams, var būt atšķirīgi iemesli, kāpēc tā ir. Piemēram, cilvēks ilgstoši slimo, varbūt konkrētajā dzīvesvietas reģionā nav pieejams darbs, varbūt nav nepieciešamās prasmes vai nav darbu, kur ir pienācīga alga. Bet tie var būt arī gadījumi, kad kādu aprūpē – vecākus cilvēkus, bērnus, un tad cilvēks ir bez ienākumiem. Tādēļ ir svarīgi, lai katram Eiropā būtu šis drošības tīkls, lai vienmēr būtu adekvāti ienākumi, lai pamata vajadzības – kā ēdiens, mājokļa izmaksas – tiktu nosegtas. Ir daudz cilvēku Eiropā, kam nav pieejas adekvātam minimālam ienākumam. Tās ir cilvēktiesības, un visiem ir jābūt šādai pieejai un iespējai cieņpilni dzīvot."
Parlamenta deputāti prasīs valstīm pakāpeniski palielināt minimālo ienākumu shēmas
Šonedēļ Strasbūrā notiekošajā EP plenārsesijā deputāti debatēs un balsos par rezolūciju, kurā ES valstīm tiek prasīts pakāpeniski palielināt savas minimālo ienākumu shēmas, lai tās būtu vismaz virs nacionālā nabadzības riska sliekšņa.
Zaļo deputāte Matjē uzsvēra, ka ir nepieciešams saistošs likums, lai dalībvalstīm faktiski būtu jāievēro pienācīgu ienākumu nodrošināšana ikvienam. Viņasprāt, direktīva palīdzētu arī nodrošināt, lai minimālā ienākuma shēmas tiktu noteiktas vienā līmenī ar valsts nabadzības slieksni, norādot, ka visā ES tā vēl nav.
Matjē norādīja: "Eiropas Komisija nāca klajā ar ierosinājumu dalībvalstīm noteikt šīs minimālās ienākumu shēmas un noteikt tās līdz nabadzības sliekšņa līmenim. Pašreiz visām dalībvalstīm ir kaut kāds minimālā ienākuma līmenis, bet problēma ir tāda, ka tas nav pietiekami augsts. Ja runājam par ar sociālo jomu saistītiem likumiem un to, kā sociālā labklājības sistēma Eiropā strādā – rekomendācijas, nu, tas īsti nestrādā. Mēs esam redzējuši jau iepriekš, – ja tiek vienkārši rekomendēts, lietas būtībā nemainās. Tādēļ uzskatām, ka direktīva ir būtiska, lai dalībvalstīm būtu pienākums pacelt minimālā ienākuma shēmas līdz nabadzības sliekšņa līmenim."
Aicina shēmas darīt pieejamas nelabvēlīgākā stāvoklī esošām sociālajām grupām
Tāpat ierosinātajā rezolūcijas tekstā aicināts šīs shēmas darīt pieejamas nelabvēlīgākā stāvoklī esošām sociālajām grupām, piemēram, romiem, cilvēkiem ar invaliditāti un citām neaizsargātām grupām. Tāpat aicināts vienkāršot pieteikšanās procedūras, lai veicinātu pabalstu saņemšanu tiem, kas ir tiesīgi tos saņemt, un rosināts nodrošināt stimulus darba ņēmēju reintegrācijai darba tirgū.
Antverpenes Universitātes sociālās politikas profesore Bea Kantiljona uzskata, ka minimālo ienākumu shēmu sakārtošana gan nav iespējama bez minimālo algu sakārtošanas. Tāpat viņa norādījusi, ka prātā jāpatur ES struktūra, proti, ka sociālā politika un darba tirgus politika joprojām lielā mērā ir dalībvalstu pārziņā.
"Nevar domāt par Eiropas minimālo ienākumu shēmu, kas vienādi aptvertu visus Eiropas Savienības pilsoņus.
Atšķirības starp valstīm ir pārāk lielas labklājības līmeņa, ekonomiskās kapacitātes, sociālās drošības sistēmu ziņā, kas dažādās dalībvalstīs ir ļoti atšķirīgas," atzīmēja Kantiljona.
Viņa arī piebilda, ka palīdzība cilvēkiem ir būtiska lokālā līmenī, jo palīdzēt milzīgam skaitam minimālā ienākuma saņēmēju nav iespējams. Tajā pašā laikā svarīgi ir tas, ka minimālā ienākuma shēmas paliek kā galējais līdzeklis ierobežotam skaitam cilvēku. Ja šādu cilvēku skaits palielinās, tad holistisku pieeju īstenot kļūst arvien grūtāk.
