ĪSUMĀ:
- Rēzeknes pilsētas pagaidu administrācija atklāj aizvien jaunas parādu un sodu saistības.
- Tai ir ļoti daudz jautājumu par to, kā funkcionē siltumtīkli, kā veidojas tarifs.
- Pagaidu administrācijas vadītājas vietnieks Belkovskis: Savulaik noslēdzot līgumu ar privāto uzņēmumu, pilsēta nonākusi ķīlnieka lomā.
- Regulatora padomes priekšsēdētāja Alda Ozola: Izskatot pieteikto siltumenerģijas tarifa samazinājumu pilsētā, ir radušies papildu jautājumi.
- Šībrīža situācija liecina, ka "Rēzeknes siltumtīkliem", iespējams, būs jāpārskata līguma noteikumi ar komersantu vai pat tas jālauž, kas nozīmētu tiesvedību.
Siltumapgāde un siltuma tarifs Rēzeknē bija viens no jautājumiem, uz ko Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē aizvadītajā nedēļā norādīja Rēzeknes pašvaldības pagaidu administrācijas vadītāja Guna Puce.
"Protams, tas, kas interesē visus iedzīvotājus, ir siltumtīklu tarifi. Mēs tajā jautājumā iedziļināmies, jo tad, kad mēs atnācām, bija iesniegts tarifa paaugstinājums, kas ir apturēts, bet ļoti daudz jautājumu par to, kā funkcionē siltumtīkli un kā veidojas šis tarifs un tam līdzīgi," norāda Puce.
Pilsēta nonākusi ķīlnieka lomā
Rēzeknes pilsēta tiek apkurināta ar četrām katlumājām. Pilsētas centrā atrodas ar Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) atbalstu modernizētā pašvaldībai piederošā katlumāja un turpat blakus pirms pāris gadiem izbūvētā privātā katlumāja.
Privāto siltumpiegādātāju "Rēzeknes siltumtīkli" meklēja konkursa kārtībā, un tas izrādījās pilnsabiedrība "REZ NRJ." Taču, kā uzsver Rēzeknes pilsētas pagaidu administrācijas vadītājas vietnieks Jānis Belkovskis, tolaik noslēdzot līgumu ar privāto uzņēmumu, tagad pilsēta ir nonākusi ķīlnieka lomā.
"Mums ir noslēgts līgums. "Siltumtīkli" ir noslēguši līgumu ar privāto piegādātāju – plus/mīnus 60 000 megavatstundas gadā.
Princips, ka mēs iepērkam siltumu no privātā tikai tad, kad tas piedāvā lētāku cenu, šeit nestrādā.
Faktiski šobrīd pašvaldības kapitālsabiedrība ir nostādīta tādā kā ķīlnieka lomā, jo vasarā siltums tika iepirkts no privātā, un šis apjoms ne tuvu nav sasniegts," stāstīja Belkovskis un piebilda, ka šobrīd pašvaldība ir uzsākusi daļēji kurināt arī savu katlumāju, taču ir skaidrs, ka līdz gada beigām līgumā paredzēto apjomu nevarēšot nopirkt.
Siltuma piegādātājs piedāvā līgumā noteikto, bet neiztērēto atlikumu pārcelt uz nākamo periodu, tomēr pašvaldībai tas nav izdevīgi, jo šāds uzkrājums nozīmētu, ka pēc pāris gadiem varētu būt situācija, ka pilsētu kurinās tikai privātais uzņēmums.
"Rēzeknes šī blakusesošā katlumāja ir par struktūrfondu līdzekļiem modernizēta, un tur ir zināmi apjomi pret CFLA, kas ir jāsaražo," saka Belkovskis.
Regulatoram radušies papildjautājumi
SIA "Rēzeknes siltumtīkli" valdes loceklis Aldis Mežals atklāj: kamēr nav saņemts skaidrojums no regulatora, viņš atturas no komentāriem, bet viņu pārsteidz, ka apstiprinot iepriekšējo tarifu, regulatoram aizrādījumu nav bijis.
"Ar privāto katlumāju ir noslēgts līgums uz 10 gadiem par siltumenerģijas iepirkšanu, un apjoms ir 63 000 megavatstundu gadā, bet "siltumtīkli" gadā saražo 150–160 000 megavatstundu gadā. Tā ka siltuma apjoma, ko saražot, pietiek gan privātajam, gan pašiem "siltumtīkliem". Ir pat tā, ka aukstā ziemā mums nepietiek abu katlumāju jaudas un mums pat jākurina ar dabasgāzi lielos mīnusos," saka Mežals.
"Rēzeknes siltumtīkliem" ir saistības pret privāto komersantu un ir arī saistības attiecībā pret CFLA, un tagad, izskatot pieteikto siltumenerģijas tarifa samazinājumu pilsētā, ir radušies papildu jautājumi, skaidro Regulatora padomes priekšsēdētāja Alda Ozola.
"Esam tikko uzsākuši vērtēšanu, bet mūsu redzeslokā ir nonācis problēmjautājums, kas ir saistīts ar pieminēto situāciju, ka SIA "Rēzeknes siltumtīkli" ir noslēdzis līgumu ar 10 gadu termiņu.
2021. gada "Siltumtīkli" ir noslēguši līgumu par noteikta apjoma un pēc noteiktas cenas aprēķināšanas formulas ražotās siltumenerģijas iegādi. Mums kā regulatoram, vērtējot šo tarifu projektu, ir saistošs gan regulatora, gan Enerģētikas likums, un Enerģētikas likums skaidri pasaka, ka komersantam, iepērkot siltumenerģiju, vienmēr ir jāierēķina ekonomiskā pakāpeniskuma princips," skaidro Ozola. Proti, ja komersants pats ar saviem resursiem var saražot savā katlumājā siltumu lētāk vai arī iepirkt lētāk, tad, protams, jāizvēlas lētākais variants, kas arī lietotājam nozīmēs zemāku tarifu.
Var pat būt tiesvedība
"Šajā vērtējumā mēs prasīsim pamatojumu un izmaksas, bet šobrīd izskatās, ka izmaksas, kas saistās ar siltumenerģijas iepirkšanu no privātā komersanta, regulators var neatzīt par ekonomiski pamatotām un tās var netikt iekļautas tarifā. Lietotājam tas nozīmē, ka, visticamāk, būtu zemāks tarifs, bet "Rēzeknes siltumtīklu" gadījumā ir saistības pret privāto komersantu. Tad ir abiem komersantiem risināms jautājums cilviltiesiskā kārtā vai nonākot pie līguma grozījumiem, vai tā būtu tiesvedība, kas var nest papildus izdevumus "Rēzeknes siltumtīkliem," sacīja Ozola.
Šobrīd Rēzeknes pilsētā siltumenerģijas tarifs ir nepilni 89 eiro par megavatstundu un regulatoram iesniegts tarifa samazinājums. Tomēr šībrīža situācija liecina, ka "Rēzeknes siltumtīkliem", iespējams būs jāpārskata līguma noteikumi ar komersantu vai pat tas jālauž, kas nozīmētu tiesvedību.
Vismazāk pašlaik Rēzeknes pašvaldībai ir vajadzīgi tiesu darbi. Jo pēc pilsētas pagaidu administrācijas atzinuma – lai arī pašvaldība bija plānojusi līdz šī gada beigām nosegt visas atlaistās domes parādsaistības,
tas, visdrīzāk, neizdosies, jo periodiski "uzpeld" aizvien jauni parādi vai soda saistības.
Tas attiecināms arī uz atlaistās domes uzsākto un nesen zaudēto tiesvedību būvuzņēmumam "Latvijas energoceltnieks" par Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijas atjaunošanas darbiem, kad pašvaldībai nācās samaksāt ap 900 000 eiro, un nesen "uzpeldējušām" pusmiljona eiro soda saistībām spa centra būvniekam firmai "Arčers".
KONTEKSTS:
Šī gada jūlijā Rēzeknē darbu sāka pagaidu administrācija, jo Saeimas vairākums 20. jūnijā nolēma Rēzeknes domi atlaist.
Rēzekne pērn vasaras beigās nonāca pamatīgās finanšu grūtībās, kuru dēļ amatu zaudēja arī līdzšinējais mērs Aleksandrs Bartaševičs ("Kopā Latvijai"). Politisko krīzi valstspilsētā vēl vairāk pastiprināja domes nespēja pieņemt 2024. gada pašvaldības budžetu.
