Klimata un enerģētikas ministrija apņēmusies aktivizēt vēja parku attīstību

Grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā valdība pieņēma otrdien. Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (Zaļo un Zemnieku savienība) cer, ka pieņemtās likuma izmaiņas ļaus izkustēties nozarei no vietas.

Galvenā prioritāte ir vēja parku jaudu aktivizācija. 

"Pašreiz tā situācija ir tāda, ka mums ir norezervēta jauda uz papīra, bet realitātē nekas uz priekšu neiet. Tas attiecas vispār uz projektiem, investoriem, jo tur ir ļoti daudz izaicinājumu. Ir investori, kas grib būvēt, bet viņi netiek klāt pie jaudas. Ir projekta attīstība, kas sēž uz jaudas un arī neko nedara. Tā ir pamatproblēma. Zināmā mērā tas ir iedot tādu ļoti spēcīgu grūdienu tiem, kas reāli grib iet uz priekšu. Un plus arī dot impulsu tiem, kuri vienkārši sēž uz projektiem un mēģina, uz kaut ko cer," pauda Melnis. 

Panākts kompromiss ar Aizsardzības ministriju par vēja parku karti

Ministrs pateicās Aizsardzības ministrijai, jo ieviestas izmaiņas arī vēja parku kartē. Tagad Aizsardzības ministrijai nav iebildumu, lai vēja parku projekti varētu attīstīties. Viens no sarežģītākajiem jautājumiem vēja parku projektu attīstībai KEM bijis – kā salāgot Latvijas aizsardzības spējas un vēja parku attīstību, ņemot vērā, ka vēja turbīnas, atrodoties noteiktās vietās, ierobežo gaisa aizsardzību.

Piemēram, pagājušajā nedēļā Zviedrijas valdība aizliedza 13 atkrastes vēja parku būvniecību Baltijas jūrā, valsts bruņotajiem spēkiem uzskatot, ka tie traucēs militāro sensoru darbībai. 

Lai šādi bloķējoši lēmumi par vēja parkiem nebūtu jāpieņem arī Latvijā, laikus izstrādāta karte – kur vēja parki var atrasties un kur ne. Aizsardzības ministrija iedalījusi Latvijas teritoriju vēja parku būvniecībai trijās zonās. Proti, zaļajā zonā nav nekādi ierobežojumi vai saskaņojumi nepieciešami vēja parku izveidei, ja vien to neparedz likums par aviāciju; dzeltenajā zonā – nepieciešamas padziļinātākās sarunas ar Aizsardzības ministriju; sarkanajā zonā – ir ļoti maz iespēju saņemt saskaņojumu.

Trešdien prezentēts otrais, atjauninātais šādas kartes variants, kas atceļ vairākus ierobežojumus vēja parkiem dažādās vietās Latvijā.

Patlaban vienīgā zona, kur parkus stingri aizliegts būvēt, būs austrumu pierobeža.

Ja vecajā kartē zaļajā zonā bija tikai deviņi projekti, bet pārējie dzeltenajā un sarkanajā zonā, tad valdības otrdienas lēmums nozīmē to, ka tagad zaļajā zonā būs 37 projekti ar četras reizes lielāku jaudu. Tā jau ir cita dinamika, kas ļaus augt nozarei, uzskata KEM.

"Ja iepriekšējā kartē tajā zaļajā zonā, kur var droši būvēt, mēs runājām par kādiem deviņiem projektiem, tad tagad mēs runājam par vairāk nekā 34 projektiem. Tas ir pārstrādāts kopā detalizēti, saglabājot loģisku prioritāti – tā ir drošība," sacīja Melnis.

Aizsardzības ministrija karti paplašinājusi, jo valsts apņēmusies gan uzlabot esošo radaru sistēmu, gan iegādāties jaunus un jaudīgākus radarus. Par lēmumu paplašināt vietas, kur drīkst būvēt vēja parkus, apmierināta arī nozare. Papildus jaunajai kartei vēja nozarei labvēlīgu lēmumu valdība pieņēmusi arī saistībā ar parku piekļuvi augstsprieguma tīklam.

Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs norādīja: "Tā zona, kur drīkst plānot vēja parkus, ir paplašināta primāri Kurzemes pusē, kur arī ir vislielākā interese vēja parkus attīstīt. (..) Lai šos vēja parkus tad, kad tie ir saskaņoti, varētu arī fiziski pieslēgt un saražoto elektroenerģiju nodot. Pirms tam tas jautājums bija tādu risināmo jautājumu sarakstā. Un vakar Ministru kabineta sēdē kompleksi tika atrisināts šis militāro radaru jautājums ar piekļuvi tīklam."

Jaunā karte spēkā stāsies tikai 2028. gadā, kad valsts būs iegādājusies jaunos radarus. Taču, pēc nozares ministra teiktā, tas netraucē sākt attīstīt vēja nozares projektus jau tagad, ņemot vērā, ka vēja parku izbūvei nepieciešami vairāki gadi.

Plāno iespēju kombinēt atjaunīgās enerģijas ražošanas iekārtas

Pašlaik ir lielas rezervētās vēja parku jaudas un tas ir viens no izaicinājumiem. Melnis norādīja, ka jaudu aktivizācija ir prioritāte. "Skaidrs, ka viena pati karte arī nerisina problēmas un vienas pašas jaudas arī nerisina, jo tam ir jāiet komplektā," piebilda ministrs.

Paredzams, ka nākamajā gadā jau vairāk nekā 40 projektiem būs veikts ietekmes uz vidi novērtējums un šie projekti varēs virzīties uz priekšu. Īstenojot ceturto daļu projektu, paredzamas 3–4 miljardu eiro investīcijas līdz 2030. gadam, liecina ministrijas aprēķini.

Saules elektrostacijas efektivitāte ir vidēji 12% gadā, bet vēja stacijas efektivitāte ir līdz 40%. Attiecīgi laikapstākļu ietekmē saules un vēja elektrostaciju ražošanas laiki atšķiras.

Jaudu efektivizācija nozīmē, ka vienā un tajā pašā pieslēguma punktā tehniski varēs pieslēgties gan vēja, gan saules enerģijas ražotāji. Tas nozīmē, ka būs iespēja kombinēt atjaunīgās enerģijas ražošanas iekārtas ar atšķirīgiem ražošanas grafikiem.

Šīs izmaiņas attieksies uz jaunajiem projektiem, kur attīstītājs varēs izvēlēties tā saukto "elastīgo sistēmas pakalpojumu." Jauda tiks rezervēta tam, kurš pirmais noslēgs pieslēguma līgumu. KEM atzina, ka tādējādi caur savstarpēju sacensību elektroenerģijas ražotāji tiks motivēti nodrošināt iespējami ātru elektroenerģijas ražošanas iekārtas ieviešanu.

Atjaunīgo enerģiju cer padarīt pievilcīgāku arī mājsaimniecībām

KEM paredzējusi arī turpināt iespējas mājsaimniecībām pāriet uz atjaunīgiem energoresursiem un iegādāties elektroauto. Paredzēts, ka nākamajos gados vairākām programmām būs lielāks finansējums, un programmas ir pagarinātas līdz 2030. gadam.

KEM valsts sekretāre Līga Kurevska sacīja, ka dažkārt cilvēki neizmanto programmas, jo nezina par tādu esamību.

"Populārākais izmantošanas veids ir saules paneļi. Tagad klāt ir iespējama arī baterija jeb uzkrātuve. Un otra programma ir transports. Gribētu īpaši izcelt videi draudzīgo transportu, jo tur esam paplašinājuši gan to, kam atbalsts tiek piešķirts, gan to, kas viņu var saņemt. Pašlaik jau ir pieejams daudzbērnu ģimenēm, un redzam, ka tiešām daudzbērnu ģimenes šo iespēju izmanto, un gribam, lai par to zina visi, kam tas ir izdevīgi, kā arī paaugstinātas summas atbalstam. Gribu pievērst uzmanību, ka elektroauto izmaksas ir kritušās. Attiecīgi tām ģimenēm, kam tas pēc viņu dabiskā ceļošanas veida der, pēc viņu ikdienas dzīves, aicinu paskatīties un parēķināt, varbūt, ka arī jums tas ir izdevīgi un ir iespējams," sacīja Kurevska.

Ja mājsaimniecībām paredzētais atbalsts jau ir palielināts, tad to nevar teikt par juridisko segmentu. Proti, joprojām tiek gaidīts saskaņojums, lai varētu palielināt policijas ēku energoefektivitāti. Ugunsdzēsēji un policisti pelnījuši atrasties telpās, kas nerada apdraudējumu, pauda Kurevska. Fokuss būšot uz tām ēkām, kas neatbilst normatīviem. Vēl saskaņošanas procesā ir programma attiecībā uz centralizēto apkures sistēmu, kuras apjoms ir 55 miljoni eiro.