Vašingtonā bāzētais SVF bieži tiek raksturots kā "pēdējais aizdevējs", jo tieši te krīzes laikā valstis meklē finansiālu palīdzību. Tagad fonda amatpersonas saposušās doties uz Krieviju. Sākotnēji fonds gribēja rīkot tikšanos kādā trešajā valstī, taču galu galā pieņēma Kremļa nosacījumu doties uz Maskavu. 

Ukrainu atbalstošās valstis ir pārskaitušās par šādu soli un nosūtījušas SVF vēstuli.

Lietuvas, Latvijas, Igaunijas, Somijas, Zviedrijas, Islandes, Dānijas, Norvēģijas un Polijas finanšu ministri vēstulē SVF vadītājai Georgijevai norādījuši: "To Krievijas režīms neapšaubāmi izmantos propagandas nolūkos (..) Šāda rīcība radītu būtiskus riskus SVF reputācijai."

Ukrainas atbalstītāji apgalvo, ka, apmeklējot Krieviju, SVF sūta vēstījumu, ka attiecības ar Maskavu normalizējas, neskatoties uz tās nepārtraukto neizprovocēto agresiju Ukrainā. Ministri arī brīdinājuši, ka šis brauciens var atturēt Ukrainu atbalstošas valstis izmantot SVF palīdzības sniegšanu Kijivai. 

Plānots, ka SVF vadītāju Georgijevu iztaujās piektdienas eirozonas finanšu ministru neformālās sanāksmes laikā Budapeštā, tiesa gan – 9 vēstules parakstītāji tajā nepiedalās ministru līmenī, jo boikotē Ungārijas rīkotos pasākumus saistībā ar tās prokremlisko nostāju. 

SVF skaidroja, ka tā amatpersonām ir jābrauc uz Krieviju, jo tā ir viena no 190 organizācijas dalībvalstīm un to paredz līgumsaistības. 

"Fondam un tā dalībvalstīm ir savstarpējas saistības veikt konsultācijas saskaņā ar SVF Statūtu 4. pantu [saskaņā ar kuru SVF rīko ikgadējas diskusijas ar katras dalībvalsts amatpersonām]," teikts fonda paziņojumā.

Tikmēr Ukrainas atbalstītāji uzdod jautājumu: "Kādus ieteikumus SVF vēlas sniegt Krievijai šo konsultāciju beigās – kā labāk vadīt kara ekonomiku?"