Parīze pirms septiņiem gadiem saņēma tiesības rīkot 2024. gada vasaras olimpiskās spēles. Sākotnēji tika lēsts, ka spēļu sarīkošana izmaksās 6,7 miljardus eiro, taču, kā jau varēja gaidīt, izmaksas pieauga un sasniedza 8,8 miljardus eiro.
Taču tas bija būtiski mazāk nekā izdevumi iepriekšējo divu olimpisko spēļu sarīkošanai Tokijā (12 miljardi eiro) un Riodežaneiro (vairāk nekā 20 miljardi eiro).
Mazākas organizatoriskās izmaksas bija saistītas ar to, ka Parīzē un citās olimpisko spēļu sacensības uzņemošajās pilsētās jau bija pirmšķirīgas sporta būves, tāpēc tieši spēļu vajadzībām nācās uzcelt tikai ūdens sporta centru un olimpisko ciematu.
Tajā pašā laikā Parīzes pašvaldība ieguldīja simtiem miljonu eiro infrastruktūras uzlabošanai. Būvniecību kā vienu no olimpisko spēļu ekonomiskajiem ieguvumiem uzsvēra Eiropas Centrālās bankas prezidente francūziete Kristīna Lagarda.
"Pēdējos trīs četrus gadus Parīze ir bijis milzīgs celtniecības laukums, jo tika attīstīta infrastruktūra un paplašināts transporta tīkls. Tas ir sekmējis būvniecības aktivitāti un vecinājis kvalitatīvāku mājokļu pieejamību. Otrkārt, ir pieaudzis patēriņš, cilvēki pērk, cilvēki eksportē un daudzi cilvēki ir atbraukuši uz Parīzi. Treškārt, ir pieaugusi ekonomiskā pārliecība. Mēs daudz sūdzamies par globālo nestabilitāti, bet pārliecība ir ļoti svarīga ekonomiskai attīstībai, un parasti lieli sporta pasākumi rada papildu pārliecību, kas mums šobrīd ir tik ļoti vajadzīga," Lagarda olimpisko spēļu laikā sacīja intervijā telekanālam CNBC.
Parīze ir viens no tūristu iecienītākajiem galamērķiem pasaulē, tāpēc vietējās viesnīcas, restorāni, muzeji un izklaides vietas ar lielām cerībām gaidīja olimpiskās spēles.
Šī gada jūlijā Parīzi apmeklēja par 20% vairāk tūristu nekā pagājušā gada jūlijā. Francijas tūrisma ministre Olīvija Greguāra paziņoja, ka olimpisko spēļu laikā nakšņotāju skaits viesnīcās pieauga par 16%, salīdzinot ar to pašu laika posmu pērn.
Savukārt tēriņi Parīzes restorānos un bāros esot pieauguši par 25%. Taču ne visi uzņēmumi izjuta lielo tūristu pieplūdumu.
Grieķu restorāns "Apollon" atrodas tikai dažu simtu metru attālumā no Eifeļa torņa, tomēr olimpisko spēļu laikā tas nepiedzīvoja cerētās apmeklētāju rindas, sacīja restorāna īpašnieks Aristotelis Stamkopuls.
"Mēs jau pirms gada sākām gatavoties tūristu pieplūdumam. Pieņēmām darbā papildu cilvēkus un nelaidām darbiniekus atvaļinājumā. Tomēr jūnijā un jūlijā pieredzējām ievērojamu apmeklētāju kritumu, kas atsevišķās dienās bija no 30% līdz 60%. Taču kopš olimpisko spēļu sākuma esam novērojuši nelielu pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējām sezonām, kas ir palīdzējis stabilizēt situāciju," Stamkopuls sacīja telekanālam "Euronews".
Francijas centrālā banka paziņoja, ka gada trešajā ceturksnī eirozonas otra lielākā ekonomika varētu pieaugt par 0,35% līdz 0,45%, salīdzinot ar 0,3% pirmajos divos ceturkšņos.
Banka norādīja, ka aptuveni 0,25% no pieauguma būs tieši saistīti ar olimpiskajām spēlēm, galvenokārt no biļešu un televīzijas translācijas tiesību pārdošanas.
Pagaidām ir grūti pateikt, kāds būs olimpisko spēļu ilgtermiņa ekonomiskais efekts. Francijas Nacionālais statistikas un ekonomisko pētījumu institūts prognozēja, ka Parīze tuvākajos gados piedzīvos tūrisma bumu, līdzīgi kā tas bija Londonā pēc olimpiskajām spēlēm 2012. gadā.
