Jau pagājušā gada rudenī, uzstājoties Eiropas Parlamentā, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena paziņoja, ka Ķīnas lētās elektriskās automašīnas apdraud Eiropas autoražotāju konkurētspēju.
Ķīnas valdības masveida subsīdiju dēļ ne tik sen jau cieta arī Eiropas saules bateriju ražošanas nozare. Tādēļ fon der Leiena solīja nepieļaut, ka kaut kas tamlīdzīgs notiek arī ar elektrisko automašīnu ražotājiem.
Pasaule nevar uzsūkt Ķīnas pārprodukciju
Uzsāktā konkurences izmeklēšana nonāca pie secinājuma, ka subsīdijas tiešām tiek veiktas masveidā un dažādos veidos.
"Ķīna subsidē ražošanu. Tādi subsidētie ražojumi kā elektriskās automašīnas vai, piemēram, tērauds pārpludina Eiropas tirgu. Tajā pašā laikā Ķīna turpina masveidā atbalstīt savu ražošanas sektoru, bet tās vietējais patēriņš nepieaug," norāda EK prezidente.
"Pasaule nevar uzsūkt Ķīnas pārprodukciju. Tādēļ esmu mudinājusi Ķīnas valdību atrisināt šīs strukturālās pārprodukcijas jautājumu.
Tajā pašā laikā mēs cieši koordinējam savu rīcību ar G7 valstīm un attīstības ekonomikām, ko arī ietekmē Ķīnas tirgus izkropļojumi."
Papildu muitas nodevu apjoms svārstās no 17 līdz 38%, ko paredzēts uzlikt vēl papildus jau esošajai 10% muitas nodevai.
Šīs nodevas ir augstas, bet zemākas nekā 100% tarifi, ko ASV valdība uzlika Ķīnas elektriskajām automašīnām.
Ķīnas rīcību kritizē arī ASV
Par Ķīnas pārprodukciju nesen izteicās arī ASV finanšu ministre Dženeta Jelena.
"Pārprodukcija nav jauna problēma, bet tā kļūst nopietnāka. Mēs redzam riskus jaunās nozarēs. Konkrētāk, tiešs un netiešs valdības atbalsts pašlaik noved pie tādiem ražošanas apjomiem, kas būtiski pārsniedz Ķīnas iekšējo patēriņu, kā arī to, ko var paciest globālais tirgus," norāda Jelena.
"Es saprotu, ka šī politika var būt pamatota ar vietējās izaugsmes mērķiem, bet pārprodukcija var novest pie lieliem eksporta apjomiem par mākslīgi samazinātām cenām.
Tas var traucēt Amerikas uzņēmumiem un strādājošajiem, kā arī kompānijām visā pasaulē, tostarp Indijā un Meksikā. Tas var novest pie pārlieku lielas piegāžu ķēžu koncentrācijas, kas rada riskus pasaules ekonomikas noturībai."
Cer izvairīties no tirdzniecības kara
Eiropas Komisijas izmeklēšanā tika atklāts, ka Ķīnas valdība sniedz subsīdijas ražotājiem dažādos veidos. Piemēram, elektrisko automašīnu ražotāji var ļoti lēti aizņemties naudu no bankām. Taču tas nav banku labās gribas vai uzticības žests. Valsts noteikumi spiež bankas iegādāties elektromobiļu ražotāju zaļās obligācijas, jo tikai tā viņi var paaugstināt savas darbības rādītājus.
Eiropas Komisija joprojām mudina Ķīnas valdību rast kopsaucēju. Tādēļ vispirms tiks ieviestas pagaidu nodevas. Tās stāsies spēkā 5. jūlijā. Ja vienošanos neizdosies rast, tad novembrī tarifi pilnībā stāsies spēkā.
Pekina nodēvēja šo soli par protekcionismu. Var pieļaut, ka tā atbildēs ar ierobežojumiem Eiropas pārtikas produktiem un alkoholam, it sevišķi franču konjakam.
Neapmierinātību ar EK lēmumu izteikušas arī Vācijas, Zviedrijas un Ungārijas valdības. Tās uzskata, ka muitas nodevas vairāk kaitēs Eiropas ekonomikai. Tomēr Eiropas Komisijā cer, ka šis solis ļaus aizsargāt vietējos ražotājus un arī būtiski neietekmēs elektrisko automobiļu cenas ES dalībvalstīs.
