Daudzmiljonu lieta par krāpšanos ar kuģu degvielas uzpildi: ekspolitiķa Inkēna uz apsūdzēto sola vairs nav

Bunkurēšanas lieta tagad ir nonākusi līdz tiesai, kur uz apsūdzēto sola sēž divi cilvēki, taču ekspolitiķis Inkēns nav starp viņiem. Prokuratūrai ir aizdomas, ka vērienīgajā nodokļu apiešanas shēmā iesaistīti arī muitnieki, par kuru vainu arī lemj tiesa. Tomēr liela daļa no naudīgās shēmas darbības ir palikusi miglā tīta.

Biznesā liela konkurence

Latvijas Radio (LR) kādā maija dienā devās uz Liepājas ostu iepazīties ar bunkurēšanas firmas darbu.  

Tur satiktais Liepājas speciālās ekonomiskās zonas uzņēmuma "Evija" darbinieks Deniss bija atturīgs un savu uzvārdu nevēlējās publiski atklāt. Ar bunkurēšanu un degvielas tirdzniecību uzņēmumā viņš nodarbojas jau 10 gadus.

Deniss izrādīja firmas teritoriju. Tajā ir septiņi milzīgi, balti krāsoti dīzeļdegvielas rezervuāri piecstāvu mājas augstumā.

Andrejs Vasks (LR): "Cik vienā tādā bundulī ir iekšā?"
Deniss: "Tūkstotis. Tūkstoš kubu."
Andrejs Vasks: "Tas ir ap 1000 tonnām, ja?"
Deniss: "850."

Tur atrodas arī degvielas pārsūknēšanas stacija, kur stāv viens degvielas vedējs. Deniss stāstīja, ka bez kuģiem ir arī citi klienti, tostarp degvielas piegādātāji zemniekiem.

Uzņēmumam, kurā strādā Deniss, pieder arī neliels tankkuģītis "Vitrupe", kas bunkurē jeb uzpilda Liepājas ostā ienākošus kuģus, kam vajag degvielu.

Bizness ir sarežģīts, jo jākonkurē ne vien ar Latvijas, bet arī ārvalstu firmām.

Latvijā darbojas vairākas bunkurēšanas firmas, taču to pārstāvji kategoriski atteicās runāt ar Latvijas Radio žurnālistu.

Kuģa patēriņš – pat līdz 40 tonnām degvielas diennaktī

Latvijas Radio uzrunāja arī citus kuģniecībā iesaistītus cilvēkus, lai saprastu, vai šādu uzņēmējdarbību var savienot ar blēdībām un šmaukšanos.

Ventspils ostas kapteinis Ainārs Austrums pirms dienesta krastā ilgus gadus bija tālbraucējs kapteinis uz lieliem tankkuģiem un ķimikāliju pārvadātājiem. Viņš zina, kā notiek kuģu degvielas uzpildīšana, kas un kā izvēlas piegādātājus un vai bieži sastopama krāpšanās.

Bet cik daudz degvielas nepieciešams vienam kuģim? Kā etalonu kapteinis izmantoja kuģi, kas var šķērsot Panamas kanālu. Tos apzīmē ar nosaukumu "Panamax".

"Normāla izmēra "Panamax", nu kaut vai tie Eiropas panamakši, kas ir 183 metri, viņu degvielas patēriņš atkarībā no dzinēja darbības režīma, teiksim, vai tas iet ar eko ātrumu, vai reisa uzdevums ir ar pilnu ātrumu iet, var svārstīties no 15 tonnām diennaktī līdz pat 28–30 tonnām," pastāstīja Austrums.

Lielākiem kuģiem maksimālais patēriņš var tuvoties pat 40 tonnām diennaktī.

Ja kuģis ir ceļā pusotru mēnesi, tad attiecīgi standarta "Panamax" tipa kuģim vajag 450 līdz 900 tonnu degvielas. Ja dīzeļa tonna maksā 800 dolāru, tad viena pilna uzpilde var maksāt miljonu.

Lielajos ūdeņos kuģi drīkst izmantot mazāk kvalitatīvo un līdz ar to arī nedaudz lētāko degvielu – mazutu.

Kuģa vadībai jāspēj nodrošināt, ka, mainot degvielas tipu, kuģa motori strādā kā pulkstenis, jo katra aizkavēšanās rada zaudējumus. Līdz ar to degvielas kvalitātei ir liela nozīme.

"Procedūra bunkurējoties ir tāda, ka degvielu nejauc. […] Jauno bunkura degvielu uzņem pilnīgi tukšā tankā. Tur ir vairāki iemesli tam. Pirmais – mēs balstāmies uz pirmo kvalitātes sertifikātu, ko mēs saņemam. Otrais – mēs izvērtējam faktisko degvielas kvalitāti. Uz kuģa ir maza laboratorija, kur mēs varam apskatīt tos pamata parametrus," skaidroja kapteinis.

No uzpildītajiem degvielas bunkuriem kuģa komanda ņem proves, ko nosūta neatkarīgai laboratorijai krastā. Trīs dienu laikā laboratorija informē kuģa īpašnieku un vadību par dīzeļa vai mazuta kvalitāti. Ja tā ir atbilstoša, kuģa īpašnieks dod atļauju kuģa kapteinim un vecākajam mehāniķim izmantot šo degvielu, pastāstīja Austrums.

"Kapučino efekta" novēršanai iesaista trešo personu

Tā kā katra aizķeršanās kuģniecībām rada zaudējumus, tās degvielas uzpildē nereti iesaista arī trešo personu – neatkarīgo bunkura uzraugu, kurš kā inspektors pirms degvielas uzpildes veic pārbaudi un paraksta papīrus.

Inspektors kontrolē uzpildīšanos un garantē kuģa īpašniekam, ka degviela atbilst tam, kas rakstīts dokumentos. Ja vēlāk atklājas piegādātāja blēdības vai paviršība, tad inspektors maksā zaudējumus.

Kapteinis Austrums norādīja, ka šādi pakalpojumi tiek izmantoti, lai izvairītos no krāpniecības:

"Kāpēc to dara? Agrāk es pats ar to arī esmu saskāries. Slavena bija Singapūra, kad viņi taisīja… ir tāds žargons "kapučīno". Tātad kas notiek mirklī, kad bunkurē kuģi?

Teiksim, mums ir pieteikts 500 tonnu mazuta. Viņi bunkurējot palaiž savā kravas līnijā nedaudz gaisa, un tad ir tā kā kafijas automātā – kapučīno ar putām."

Blēdīgie piegādātāji nopelna, jo putas uz brīdi "apmāna" bunkuru mērinstrumentus un tādējādi var iepildīt mazāk mazuta.

Kuģu kapteiņi un vecākie mehāniķi ir ieinteresēti izvairīties no jebkādām aizdomīgām darbībām, jo galu galā viņi ir atbildīgi par visu, kas notiek ar kuģi.

"Tas nav nekāds noslēpums, ka bunkurēšanas biznesā savā laikā, īpaši Vidusjūrā, tur bija daudz tāda ēnu ekonomika. Tāpēc arī kuģu kapteiņi un vecākie mehāniķi vienmēr ar tādu piesardzību uz to bunkurēšanu iet, jo tomēr tā ir nauda," skaidroja kapteinis.

Katrai degvielas tonnai jābūt izsekojamai

Papildu kontrole kuģu degvielai ir saistībā ar vides prasībām. Katrai degvielas tonnai ir jābūt izsekojamai.

Austrums pastāstīja, ka kuģus pārbauda ostas valsts kontroles inspektori, kuri vadās pēc starptautiskas konvencijas, lai novērstu piesārņojumu no kuģiem. Visas naftas produktu plūsmas uz un no kuģa reģistrē naftas uzskaites grāmatā.

"Tā ir tāda grāmata, kurai ir divas daļas. Pirmā daļa ir tieši mašīntelpām, kur vecākais mehāniķis fiksē visas šīs darbības – kāda degviela tika uzņemta, kurā tankā tika iekrauta, no kura bunkertanka un cik. Un tur jau ļoti viegli var izķert, ja kāds tur kaut ko ir šmugulējies, kā saka," skaidroja Austrums.

Lai krāptos ar degvielu ar šādu trīskāršu kontroles sistēmu, ir jābūt ļoti pārdrošam. Visu informāciju var salīdzinoši viegli pārbaudīt.

Aizdomās par dalību nelegālā shēmā aiztur kādreizējo politiķi

2020. gada februārī telekompānija TV3 savu ziņu programmu iesāka ar skandaloziem jaunumiem – Valsts ieņēmumu dienestam (VID) radušās aizdomas par nelegālu shēmu degvielas tirdzniecībā valstī, un zaudējumi mērāmi miljonos. Aizturēts arī kādreizējais politiķis Edvīns Inkēns.

Shēmas darbības principus žurnālistam Ivo Butkevičam toreiz atklāja Nodokļu un muitas policijas šefs Kaspars Podiņš.

"Pēc mūsu ieskatiem, tika noformēta virkne fiktīvu dokumentu un šie kuģi netika bunkurēti.

Visi 50 kuģi, kurus bija paredzēts bunkurēt, attiecīgajā laikā neatradās Rīgas jūras līcī, bet atradās citās pasaules valstīs."

VID ieskatā, degviela palika Eiropas Savienībā. Daļa aizvesta uz Lietuvu, daļa palika tepat Latvijā.

Informācija par vērienīgo afēru izmeklēšanas sākumā bija skopa. Nebija atbildes, kāda loma VID atklātajā shēmā bija tobrīd jau politiku pametušajam Edvīnam Inkēnam.

Inkēnam ne pirmais skandāls

Inkēns kopā ar Ojāru Rubeni un Jāni Šipkēvicu ieguva strauju popularitāti "Atmodas" laikā, 80. gadu beigās, kad veidoja leģendāro raidījumu "Labvakar, Latvija!". Raidījumos Inkēns diezgan atklāti vedināja atjaunot Latvijas neatkarību.

Inkēns 1989. gadā kļuva par PSRS tautas deputātu. Pēc neatkarības atjaunošanas strādāja valdībā, kļuva arī par Saeimas deputātu no partijas "Latvijas Ceļš".

90. gadu beigās un 2000. gadu sākumā Inkēnu var uzskatīt par polittehnologu, jo viņam nav augstu amatu, taču ir ietekme politikā.

Aģentūras LETA sagatavotajā biogrāfijas konspektā ir uzskaitīti skandāli, kuros politiķa karjeras laikā Inkēns bija iesaistīts.

Kā rāda uzņēmumu pārskati, Čebotarjovs no vienkārši "drauga" par Inkēna biznesa partneri pastarpināti kļuva 2002. gadā.  

2004. gadā Inkēna vārds jau ir tieši ierakstīts "Vexoil Bunkering" īpašnieku sarakstā. Līdz šim bijušais politiķis nav publiski stāstījis, kā dabūjis 20% no uzņēmuma kapitāla daļām.  

Pēdējos četrus gadus, kopš policija izkratīja Inkēna dzīves vietu un viņu pašu uz īsu brīdi aizturēja, viņš ir pazudis no mediju uzmanības. 

Uzņēmumu likvidē, parāds valstij – 39 miljoni eiro

VID atklātajā nodokļu nemaksāšanas shēmā iesaistīto uzņēmumu "Vexoil Bunkering" reģistrēja 2001. gadā. Tolaik biznesa presē rakstīja, ka uzņēmums radās, kad pārveidoja kompāniju "Lido nafta".

Savukārt "Lido nafta" bija Inkēna pārstāvētās partijas "Latvijas Ceļš" ziedotājs. 2003. gadā "Vexoil Bunkering" atklāja 4 miljonus dolāru vērtu modernu naftas bāzi Rīgas ostā.

2020. gada decembrī, nepilnu gadu pēc pieķeršanas nodokļu nemaksāšanā, uzņēmumu "Vexoil Bunkering" likvidēja. Tā parāds valsts budžetam sasniedza 39 miljonus eiro. VID pēc uzņēmuma bankrota neatguva ne centa.

Divi apsūdzētie vainu neatzīst

Pagājušajā nedēļā notika tiesas sēde, kurā par muitošanai pakļauto preču pārdošanu bez muitas iestāžu atļaujas tiesāja divus uzņēmējus – jau iepriekš minēto Vladimiru Čebotarjovu un Nikolaju Jakovļevu. Lietu izskata tiesnese Alise Antone.

Lai gan abi uzņēmēji ir Latvijas pilsoņi, latviešu valodu viņi nesaprot. Tiesas sēdē advokāti pratināja uzaicinātos lieciniekus. Arī lielākā daļa no viņiem nerunā latviski.

No jautājumiem iespējams noprast, ka aizstāvība grib uzsvērt, ka vairākas lietā iesaistītās firmas bijušas īstas un ar patiesu vēlmi nodarboties ar legālu biznesu.

Apsūdzētie noraudzījās uz notiekošo un tikai retu reizi uzdeva kādu precizējošu jautājumu lieciniekiem. Ne Čebotarjovs, ne Jakovļevs savu vainu muitas apiešanā un 33 miljonu nodokļu nesamaksāšanā neatzīst.

Publiskajā vidē nav pieejamas abu apsūdzēto bildes. Kad Latvijas Radio mēģināja viņus fotografēt, abi kļuva manāmi nervozi – sākumā centās novērsties un aizklāt sejas ar rokām. "Te filmēt un fotografēt nedrīkst!" sacīja Vladimirs Čebotarjovs.

Īsā sarunā Čebotarjovs Latvijas Radio sacīja, ka izmeklēšana nav bijusi objektīva. Lietu uzsācis policists, kuru pēc tam aizturēja citā lietā par mēģinājumu izspiest kukuli no kāda kokrūpnieka. Neko sīkāk gan viņš nepaskaidroja, kāds tam sakars ar viņa apsūdzību, ko uztur prokurors un vērtējuši arī citi viņa kolēģi.

Otrs apsūdzētais – Nikolajs Jakovļevs – bija vēl mazrunīgāks. Par lietu nevēlējās runāt arī advokāti.

Viens no "uzpildītajiem" kuģiem – metāllūžņos

Apsūdzību tiesā uztur prokurors Toms Kalniņš. Viņš piekrita izstāstīt lietas būtību un to, kāpēc no sākotnēji četriem aizturētajiem uz apsūdzēto sola sēž tikai divi.

"Kriminālprocesa uzsākšanas pamats bija VID Muitas pārvaldes pārbaude attiecībā uz dīzeļdegvielas izvešanas kārtību. Tika secināts, ka eksporta muitas deklarācijās norādītie kuģi neatradās Rīgas ostā, kā arī Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos."

Vairāki kuģi, ko "Vexoil Bunkering" teicās bunkurējis, patiesībā bija ne vien citās jūrās, bet tiem bija mainīti arī nosaukumi. Turklāt viens no kuģiem, ko firma apgalvoja, ka ir uzpildījusi tepat Baltijas jūrā, realitātē jau pāris gadus bija sagriezts metāllūžņos.

"Respektīvi – šie kuģi nevarēja tikt bunkurēti jeb apgādāti ar dīzeļdegvielu."

Degvielu, ko nogādā uz kuģa, neapliek ar nodokļiem. Ja to izdodas iemānīt kādā parastā benzīntankā, tad shēmas autoru peļņa ir iespaidīga – vismaz visa nodokļu daļa.

Šajā gadījumā tie varētu būt 33 miljoni eiro. Tā kā netika noskaidrots, kam dīzeļdegviela un mazuts tika iztērēts, prokuratūrai nav informācijas par to, kur prece un nauda varētu atrasties.

Aizdomas par muitnieku iesaisti

Šāda shēma nebūtu iespējama bez muitnieku līdzdalības, jo dienestam būtu ātri nācis gaismā, ka degviela nenonāk kuģos. Prokurors norādīja, ka Rīgas pilsētas tiesā atrodas arī krimināllieta pret divām muitas amatpersonām par dienesta viltojumu:

"Faktiski nesaņemot no komersanta iesniegumus par nepieciešamību kuģus bunkurēt reidā jeb apgādāt ar dīzeļdegvielu, šīs muitas amatpersonas sistēmā atzīmēja par kuģu izlaišanu eksportā, tādējādi apliecinot, ka šī dīzeļdegviela ir atstājusi Eiropas Kopienas teritoriju, lai gan faktiski šādas darbības netika veiktas."

Apsūdzētās personas ir Juris Emss un Imants Lapsa. VID darba attiecības ar abiem vecākajiem muitas uzraugiem pārtrauca 2018. gada 19. jūlijā.

Kā norādīja prokurors Kalniņš, izmeklēšanas laikā netika konstatēts, ka kāds no muitas amatpersonu vadītājiem vai tiešajiem priekšniekiem būtu iesaistīts noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā.

Savukārt, runājot par bijušo politiķi Inkēnu,

Kalniņš skaidroja, ka lietas materiālos atrodamas ziņas, ka viņš konkrētā uzņēmuma saimnieciskajā darbībā nav piedalījies, līdz ar to viņa vainu pierādīt nevarēja.

Tomēr par Inkēna lomu paliek neatbildēti jautājumi. Tostarp, kā viņš kļuva par 20% daļu īpašnieku uzņēmumā "Vexoil Bunkering" .

Līdz 2014. gadam Inkēns bija arī uzņēmuma padomē. Ja viņš neko nezināja par pašam piederošajā uzņēmumā notiekošo, tad sanāk, ka gadījumā, ja apsūdzības apstiprināsies, draugi un biznesa partneri būs pamatīgi iedragājuši viņa reputāciju.

Inkēnam kriminālprocess bijis pārsteigums

Inkēnam kriminālprocesā ir liecinieka statuss. Viņš Latvijas Radio skaidroja, ka notikumi risinājās ļoti sen, un klātienes intervijai nepiekrita. 

Kā argumentu klusēšanai viņš minēja arī to, ka tiesas process vēl nav noslēdzies. Viņš apsvērtu iespēju publiski runāt, ja pats būtu iesaistīts notikumos, ko šobrīd vērtē tiesa, taču tā tas neesot. Viņam pašam kriminālprocess esot bijis pārsteigums.

Andrejs Vasks: "Es jums saku, kur tā disonanse rodas. Tā sajūta, ka jūs esat stāvējis pie Latvijas neatkarības atjaunošanas [idejas] šūpuļa, un te pēkšņi, bladāc -  krimināllieta par 33 miljonu nodokļu nesamaksāšanu!"
Edvīns Inkēns: "Palieciet šajā neziņā!"
Andrejs Vasks: "Bet jūs varat viest kaut kādu skaidrību!"
Edvīns Inkēns: "Nu, kādā veidā? Ja man pašam tas bija pārsteigums. Ja cilvēks dara kaut ko sliktu, piemēram, tad taču viņi neplātās!"

Īsajā telefonsarunā viņš deva mājienu, ka pret viņu izmeklēšanas sākumā izmantotas nelikumīgas metodes:

"Jūs varat darīt, kā gribat, tikai esiet uzmanīgs! Uzmanīgs tāpēc, ka tiesnese tika maldināta. Kad sākumā tika uzskatīts, ka es kaut kādā veidā kaut ko esmu zinājis, tiesnesi fiziski maldināja! Man vienkārši nav nekādas vēlēšanās manā vecumā ar to nodarboties. Ja jūs gribat, to gan jūs varat izrakt!"

Inkēna teiktais kaut kādā mērā saskan ar apsūdzētā Čebotarjova mēģinājumu attaisnoties ar argumentu, ka process nav bijis objektīvs, jo šīs lietas izmeklētāju vēlāk aizturēja par izspiešanu no cita uzņēmēja.

Summas ziņā apjomīgākā lieta konkrētajā prokuratūrā

Prokurors Toms Kalniņš vairākkārt akcentēja, ka lieta ir sarežģīta. Tā ir arī zīmīga ar milzu summām. Nodokļu un muitas lietu prokuratūrā šī summas ziņā esot visapjomīgākā lieta, viņš norādīja.

Kalniņš cer, ka līdz pirmajam spriedumam tiesvedība nonāks jau nākamā gada sākumā.

Muitojamos darījumos ar naftas produktiem VID ir pienākums pieprasīt papildu garantijas un galvojumus, ka uzņēmums nodokļus samaksās. Taču iestāde atsakās paskaidrot, kāpēc šajā gadījumā tāda nodrošinājuma nav.

Ja tiesa atzīs apsūdzētos par vainīgiem, VID tiem varēs prasīt samaksāt 33 miljonus. Pēc prokurora teiktā, procesā nav ne uzņēmējiem arestētas naudas, ne arī īpašumu.