Panorāma

Rīgu pārņem hokeja "drudzis"

Panorāma

Panorāma

Trūkst politiskās gribas Valsts uzņēmumu akciju tirdzniecībai

Eksperti: Trūkst politiskās gribas valsts uzņēmumu akciju kotēšanai biržā

Sekojot abu pārējo Baltijas valstu piemēram, Latvija drīz varētu sākt piedāvāt publiski iegādāties dažādu valsts uzņēmumu akcijas. Vismaz tā cer premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība"), lai arī koalīcijā vienprātības vēl nav. LTV aptaujātie eksperti šo soli sauc par sen gaidītu un ļoti vajadzīgu ekonomikas attīstībai.

Plāns kotēt valsts uzņēmumu akcijas biržā nav jauns. Ieceri plaši apsprieda 2017. gadā pašreizējā iekšlietu ministra Māra Kučinska valdības laikā. Toreiz ideju atsauca, lai "pārtrauktu sabiedrībā radītās bažas par iespējamu šo kompāniju privatizāciju". Eksperti skaidro, ka šādam satraukumam pamata nav.

"Iepriekšējā pieredze Latvijai ir bijusi tāda, ka uzņēmumi ir privatizēti, pārdodot kontrolpaketi par privatizācijas sertifikātiem. Tā ir pagātne. Šodien mēs runājam par attīstības naudu uzņēmumiem un par izaugsmi," uzskata "Nasdaq Riga" valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne.

Latvija starp Baltijas valstīm palikusi vienīgā, kas par soli kotēt valsts uzņēmumu akcijas biržā vēl nav izšķīrusies. Pēdējos gados biržā ļoti veiksmīgi startējuši enerģētikas uzņēmumi – Igaunijas "Enefit Green" un Lietuvas "Ignitis".

"Tie piemēri, kas ir Lietuvā un Igaunijā, faktiski palīdz arī Latvijai pieņemt šos lēmumus," spriež Auziņa-Melalksne.

"Mēs esam 33 gadus atgriezušies civilizācijā un brīvībā. Mūsu kaimiņi pa labi un pa kreisi to var izdarīt. Tā ir "latvieš-fobiska" pieeja – uzskatīt, ka mūsu sabiedrība kaut kādā veidā nevar to darīt," apgalvo investīciju baņķieris Ģirts Rungainis.

Eksperti norāda, ka akciju kotēšana biržā palīdzētu valsts ekonomikai dažādos līmeņos. Tas sniegtu finansējumu attiecīgo kompāniju attīstībai, ļautu investēt savus ieguldījumus lielās Latvijas kompānijās sabiedrības pārstāvjiem. Tāpat šādā veidā var radīt interesi par ieguldījumiem arī no ārvalstu investoriem. Tomēr, iespējams, pats svarīgākais būtu labas pārvaldības nodrošināšana.

"Valsts aktīvu pārvaldība daudzos gadījumos ir stipri zemākas kvalitātes nekā privātajā sektorā. Tāpēc ka tā var, tāpēc ka nav caurspīdīguma.

Šeit tā būtu forma, kā tas caurspīdīgums un atbildība parādītos. Un nāktos strādāt vairāk. Es saprotu, ka daudzi ir birokrāti, un politiķiem tas nepatīk," spriež Rungainis.

"Nav bijusi politiskā griba. Jo, protams, kad uzņēmums kļūst publisks, visa sabiedrības uzmanība, investoru uzmanība tiek pievērsta pārvaldībai. Un tas ir bijis, man liekas, tas aspekts, ko politiķi nav gribējuši izlaist no savām rokām," uzskata Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile.

"Mēs jau redzam, kas joprojām notiek ar valsts kapitālsabiedrībām, kur visu laiku to pārvaldībā tiek virzīti ar nozari nesaistīti [cilvēki], ar profesionālajām iemaņām neesoši kandidāti. Un tas ir tas, man liekas, aspekts, kāpēc šobrīd tas līdz šim ir kavēts."

Visticamāk, par pirmo biržā kotēto valsts uzņēmumu varētu kļūt nacionālā lidsabiedrība "airBaltic", kurai šādu pienākumu uzlika valsts sniegtais atbalsts Covid pandēmijas laikā.

Pēc pēdējās informācijas kompānija savas akcijas biržā varētu sākt kotēt nākamā gada septembrī. Par citām valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrībām tik detalizētas informācijas pagaidām nav.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti