Rīta Panorāma

Polijā turpinās protesti pret Ukrainas graudu importu

Rīta Panorāma

Rīta Panorāma

"Rail Baltica" projekta īstenošana

«Rail Baltica» ieviesēji: Pašlaik finansējuma piesaiste netiek līdzi būvdarbiem

Dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" finansējuma piesaiste pašlaik netiek līdzi Latvijas posmā īstenotajiem būvdarbiem, intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja projekta nacionālā ieviesēja uzņēmuma "Eiropas Dzelzceļa līnijas" valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris.

Būvniecības uzņēmuma "BeReRix" pārstāvis Andis Linde pastāstīja, ka Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas apkārtnē pēdējos mēnešos būvnieki pabeiguši pārvada kolonnas, ieskicējoties stacijas aprisēm. Arī autoostas rajonā izbūvēti četri no astoņiem laidumiem.

"Ja neskaita pašā projekta sākumā ar kovidu un Ukrainas karu [saistītajām] pirmajām loģistikas problēmām, tad faktiski šobrīd ejam ar celtniecības darbiem tādā grafikā, kā plānots," pastāstīja Linde.

Pašlaik gan jautājums ir par Eiropas finansējumu, no kā būšot atkarīgs tas, vai rudenī pabeigs arkveida fasādes un jumta atbalsta konstrukciju.

"[Rīgas Centrālo] staciju mēs būtu gatavi pabeigt 2025.–2026.gadā, ja finanšu plūsma sekotu būvniecības iespējām. Šobrīd mēs vairāk pielāgojamies finansējuma plūsmai un veicam darbus par plānotajām, ienākošajām naudām.

Mēs varam atbildēt tikai par Rīgas staciju, un šobrīd izskatās, ka 2026.–2027. gadā šeit būs," sacīja Linde.

Arī Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris atzina, ka pašlaik izaicinošākā projekta sastāvdaļa ir finansējums: "Šobrīd  esam uzņēmuši tādu tempu, ka finansējuma piesaiste netiek līdzi."

Pašlaik plaša būvniecība notiek gan Rīgas Centrālās stacijas, gan Rīgas lidostas apkaimē. Šogad varētu sākt arī darbus Iecavas apkaimē virzienā uz Lietuvu.

"Līdzšinējā pieeja, kā esam finansējuši projektu, ik gadu piesakoties uz finansēšanas konkursiem, mums ir jāmaina.

Pie tā mēs šobrīd arī strādājam gan ministrijas, gan valdības, gan starpvaldību līmenī, arī ar Eiropas Komisiju," sacīja Vingris.

Arī satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (Nacionālā apvienība) atzina, ka iztrūcis "līganas finanšu plūsmas pieejamības".

Tāpat ministrs norādīja uz kavēšanos ar būvniecībai nepieciešamo zemju atsavināšanu. Tas esot saistīts ar procesa sarežģītību, un plāno sadarboties ar Tieslietu ministriju. Vingris skaidroja, ka problēmas attiecībā uz nepieciešamo zemju atsavināšanu ir saistītas ar to, ka pašlaik jāatrod risinājums, kā pasteidzināt atsavināšanu ārpus Rīgas.

KONTEKSTS:

"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Dzelzceļa līniju "Rail Baltica" plānots atklāt secīgi pa posmiem laikā no 2026. gada līdz 2030. gadam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti