ĪSUMĀ:
- Reģistrētais bezdarbs martā – 6,1%, Rīgas reģionā – 4,5%.
- LBAS vadītājs to saista ar ekonomiskās situācijas uzlabošanos.
- Latgalē bezdarba līmenis nedaudz samazinājies – līdz 12,7%.
- NVA to skaidro ar sezonas darbu sākšanos – Latvijā un ārzemēs.
- NVA: Darbu aizvien biežāk atrod ilgstošie bezdarbnieki.
- NVA: Mazinās interese par darbu ārzemēs.
Kopumā situācija ar nodarbinātību uzlabojas
Marta beigās Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) bija reģistrēti kopumā gandrīz 54 000 bezdarbnieku, un tas ir par nepilniem 2000 mazāk nekā mēnesi iepriekš. Zemākais bezdarba līmenis marta beigās joprojām bija Rīgas reģionā – 4,5% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopuma, un tas ir par 0,1 procentpunktu mazāk nekā februārī.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Egils Baldzēns komentēja, ka darba meklētājiem tas nozīme, ka " šobrīd ir iespēja vieglāk atrast darbu nekā tas ir bijis kādā smagākā brīdī, piemēram, kovida krīzes laikā vai iepriekšējā finanšu un ekonomikas krīzē, kas bija 2008.–2009.gadā".
"Bet galvenais jau nav tikai atrast darbu, bet atrast darbu, kas būtu piemērots cilvēka kvalifikācijai, iepriekšējai profesionālajai pieredzei, iespējams, arī kaut ko pārkvalificējot u.tml," piebilda Baldzēns.
Salīdzinoši zems ir arī bezdarba līmenis Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē – no 6,3% līdz 6,6%, un tam ir tendence nedaudz samazināties.
Pēc Baldzēna domām, tas saistīts ar ekonomiskās situācijas pakāpenisku uzlabošanos.
"Zināmā mērā no Ukrainas kara ietekmes pakāpeniski uzņēmējdarbība attopas, jo nedaudz normalizējas pārrautās ķēdes, tiek atrasti jauni loģistikas maršruti," norādīja Baldzēns.
Latgalē gan bezdarba līmenis aizvien virs 12%
Stipri atšķirīga ir situācija Latgalē, kur bezdarba līmenis ir 12,7%, un tas ir gandrīz trīsreiz vairāk nekā Rīgā, taču arī tur ir kritums par 0,3 procentpunktiem pret februāri.
Tuvojoties vasarai, bezdarba samazināšanās ir ierasta un ikgadēja parādība, skaidroja Nodarbinātības valsts aģentūras Rēzeknes filiāles vadītāja Ināra Ducsaliete.
"Iestājoties siltākam laikam, mums parādās vairāk sezonas darbu. Aktivizējas darba devēji, vakances tiek vairāk aizpildītas.
Vakances tiek piedāvātas ne tikai Latvijā, bet piedāvātas, protams, ir arī ārzemju vakances.
Sezonālie darbi ir arī citās valstīs un, protams, pie mums. Zemnieki ir sarosījušies, kuri piedāvā darbu, tāpat ir atsākušies darbi ceļu būvē, būvniecībā, ēdināšanas uzņēmumos. Parādās arī ielu tirdzniecība, kur ir nepieciešami papildspēki; tāpat arī tūrisma jomā, viesmīlības pakalpojumi utt.," uzskaitīja Ducsaliete.
Pašlaik Latgalē vispieprasītākā profesija ir palīgstrādnieks; vajadzīgi arī kravas auto vadītāji, viesmīļi, pavāri, pārdevēji, autoatslēdznieki, būvstrādnieki, stāstīja Nodarbinātības valsts aģentūras pārstāve.
Darbiniekus Latgalē meklējot arī starpnieki uzņēmumiem Rīgā un tās apkaimē.
Pastāvīgu darbu arvien biežāk atrodot ilgstošie bezdarbnieki
Komentējot faktu, ka bezdarba līmenis Latgalē tomēr pakāpeniski mazinās un pašlaik atrodas pēdējo gadu zemākajā līmenī (vēl zemāks tas bija pērnvasar), Ināra Ducsaliete kā iemeslu minēja to, ka pastāvīgu darbu arvien biežāk atrodot ilgstošie bezdarbnieki – cilvēki, kuri darbu nevar atrast gadu vai ilgāk.
"Konkrēti par mūsu Rēzeknes filiāli var teikt, ka aizvadītajā gadā mums darbā ir iekārtojušies 499 ilgstošie bezdarbnieki. Tātad laikam jau sapratuši, ka debesmanna no gaisa nekritīs un ka jāsāk strādāt," stāstīja Ducsaliete.
Filiālē ik dienu varot piedāvāt līdz 300 vakancēm, tā kā vajagot tikai gribēt strādāt, pārliecību pauda vadītāja.
Viņa arī novērojusi, ka mazinājusies interese par pastāvīgu darbu ārvalstīs. Tagad esot tendence, ka cilvēki vēlas noskaidrot, kā pareizi nokārtot dokumentus valstī, kurā strādā, lai varētu saņemt sociālās garantijas, atgriežoties Latvijā.
