ĪSUMĀ:
- Darba stundu skaitu nedēļā šonedēļ lēma samazināt Čīle.
- OECD dati: Latīņamerikā darba stundu skaits nedēļā ir vislielākais.
- Interese par četru darba dienu nedēļu daudzviet pasaulē pieaug.
- Valstīs un uzņēmumos domas par četru darba dienu nedēļu dalās.
- Eksperimenti liecina – īsāka darba nedēļa var uzlabot produktivitāti un darbinieku labsajūtu.
Darba stundu skaitu nedēļā šonedēļ lēma samazināt Čīle
Dienvidamerikas valsts Čīle šonedēļ lēma samazināt darba stundu skaitu nedēļā. 45 stundu vietā darbiniekiem turpmāk būs jāstrādā 40 stundas nedēļā. Tas gan joprojām ir augstāks nedēļā nostrādāto stundu skaits, ja salīdzinām to ar citām pasaules valstīm.
Čīles kreisā valdība šīs nedēļas pārliecinošo balsojumu par darba stundu samazināšanu sveica kā lielu panākumu un izrāvienu darbinieku tiesību jomā. Nākamo piecu gadu laikā darba stundu skaits nedēļā no 45 stundām tiks samazināts līdz 40.
Šī ir jau otrā reize, kad šī Dienvidamerikas valsts samazina darba stundu skaitu. Pirmo reizi tā to izdarīja 2005. gadā. Toreiz čīliešiem nedēļā darbā bija jāpavada 48 stundas.
OECD dati: Latīņamerikā darba stundu skaits nedēļā ir vislielākais
Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD datiem Latīņamerika joprojām ir tā pasaules daļa, kur darba stundu skaits ir vislielākais. 48 stundu darba nedēļa joprojām ir Argentīnā, Meksikā, Peru un Panamā. Savukārt Brazīlijā cilvēki strādā 44 stundas nedēļā.
Citādāka situācija vērojama Eiropā. Piemēram, Francijā darba nedēļā tiek nostrādātas 35 stundas, bet produktivitāte ir viena no augstākajām Eiropas Savienībā un starp OECD valstīm. Arī Islandē darba nedēļa ir 35 vai 36 stundas gara. Tikmēr citās Eiropas valstīs tā pārsvarā ir ap 40 stundām un cilvēki strādā piecas dienas nedēļā.
Latvijā Saeima decembrī lēma nodot komisijām tālākai izvērtēšanai 11 510 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu "Par četru dienu un 32 stundu darba nedēļu".
Latvijas Ekonomikas ministrija un uzņēmēju organizācijas ir skeptiskas par ideju ieviest četru darba dienu nedēļu.
Interese par četru darba dienu nedēļu pasaulē pieaug
Tomēr arvien biežāk tiek runāts par pāreju uz četru darba dienu nedēļu. Ar šādu ideju pārsvarā eksperimentē uzņēmumi. Un uz šādām pārmaiņām aicina arī darbinieki.
Piemēram, Eiropas lielākā industriālā arodbiedrība, Vācijas "IG Metall", šomēnes aicināja nevis vienkārši palielināt atalgojumu valsts metālapstrādes darbiniekiem, bet pāriet uz četru dienu darba nedēļu, saglabājot pašreizējo algu.
Ar četru darba dienu nedēļu eksperimentējušas arī Skotija, Velsa, Zviedrija, Spānija, Islande un citas. Beļģija jau piedāvā četru darba dienu nedēļu tiem, kas to vēlas.
Valstīs un uzņēmumos domas par četru darba dienu nedēļu dalās
Jauns eksperiments sācies šonedēļ Spānijā, Valensijā, kura laikā četru darba dienu nedēļu izmēģinās gan privātā sektora pārstāvji, gan administratīvā līmeņa darbinieki. Pilsētas iedzīvotāju viedokļi atšķiras.
Kāds vīrietis uzskata, ka darba dienu skaitam nav nozīmes: "Es strādāju izglītības organizācijā un mēs tiecamies pēc mērķiem, pēc rezultātiem. Tas ir tas, ko priekšnieks vēlas redzēt. Tāpēc es domāju, ka nevajadzētu runāt par stundām vai dienām, bet gan par rezultātiem."
Savukārt kāda sieviete uzskata, ka četrās darba dienās nekāda strādāšana nesanāk: "Agrāk strādājām sešas dienas. Un, manuprāt, no pirmdienas līdz piektdienai ir labi. Bet četras dienas? Tas jau ir tā, it kā nestrādātu vispār."
Globālā personāla atlases uzņēmuma "Manpower Group" valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors Jonas Pricings neuzskata, ka pāreja uz četru darba dienu nedēļu notiks masveidā un būs ļoti izplatīta, taču tas nenozīmē, ka šī ideja nevērsīsies plašumā.
Pricings norādīja: "Es domāju, ka ir interesanti uz to palūkoties arī no vēstures perspektīvas. 20. gadsimta sākumā nedēļā bija 70–80 darba stundas. Tas bija normāli. Vēlāk jau brīvas kļuva svētdienas, un tad nonācām pie piecu darba dienu nedēļas ar 40 darba stundām, dažās valstīs mazāk, citās vairāk. Es domāju, ka četru darba dienu nedēļa ir kārtējā darbinieku vēlme pēc lielākas fleksibilitātes. Vai tas strādās, tas būs ļoti atkarīgs no organizācijām un to darbiniekiem. Es nedomāju, ka redzēsim milzīgas izmaiņas, kādas bija vēsturē, jo tagad ir tik daudz citu opciju."
Eksperimenti liecina – īsāka darba nedēļa var uzlabot produktivitāti un darbinieku labsajūtu
Joprojām turpinās pētījumi. Pērn Lielbritānijā tika veikts vērienīgs eksperiments, kurā piedalījās 61 organizācija ar aptuveni 2900 darbiniekiem. Pusgadu organizāciju darbinieki piekrita strādāt četras darba dienas nedēļā.
Viens no eksperimenta autoriem, nevalstiskās organizācijas "Darba laika samazināšanas izcilības centrs" pārstāvis Džo O’Konors atzīmēja: "Pēdējā gada laikā eksperimentos ASV, Lielbritānijā un citviet esam redzējuši, ka lielākā daļa kompāniju plāno saglabāt četru daba dienu nedēļu un to ieņēmumi ir bijuši stabili vai pieauguši, un produktivitāti ir iespējams uzturēt vai pat uzlabot. Novērojām arī uzlabojumus dažādos darbinieku labsajūtas rādītājos."
Pēc šī eksperimenta par četru darba dienu nedēļu aktīvāk sākuši interesēties arī ASV štati. To vidū ir Kalifornija, Ņujorka un Merilenda, kas jau izstrādājuši dažādas izmaiņas. Arī federālā līmenī ASV nesen tika rosināts darba stundu skaitu nedēļā samazināt no 40 līdz 32. Šī nav pirmā reize, kad amerikāņi centušies īsināt darba stundu skaitu, taču līdz šim tas nav beidzies veiksmīgi.
