Dienas ziņas

Skolēnu datorprasmes kopumā labas, bet ir uz ko tiekties

Dienas ziņas

EP izvaicā ES nākamo augsto pārstāvi ārlietās Kaju Kallasu

Reģionālo ceļu sakārtošanai nākamgad būs mazāk naudas

Reģionālo ceļu sakārtošanai nākamgad būs mazāk naudas

Reģionālo ceļu sakārtošanai naudas būs mazāk – no 2026. gada Eiropas Savienības atveseļošanās fonda līdzekļu tam vairs nebūs. Jau pašlaik gandrīz visa fondu nauda ir iztērēta. Savukārt valsts budžetā Satiksmes ministrija (SM) nākamgad ceļiem paredzējusi tērēt vairāk nekā šogad, taču tas ir uz palielinātās ceļu lietošanas valsts nodevas rēķina. Lielāko daļu naudas tērēs valsts nozīmes ceļiem, bet reģionālās nozīmes ceļiem – mazāk.

Zantes pagastā atklāts jaunākais, pilnībā pārbūvētais ceļš Latvijā, kas izmaksāja 7,5 miljonus eiro, no kuriem lauvas tiesu jeb 6,2 miljonus sedza no Eiropas fonda naudas. Ministrijas savulaik solītā iecere – ar asfaltētiem ceļiem savienot pagastu centrus ar novadiem – atlikta līdz 2030. gadam.

Daudz atjaunojamu un sakārtojamu ceļu

"Tad bija apsolījums – tās naudas vairāk gan vietējiem, gan reģionāliem, – bet nu 2023., 2024. gadā diemžēl, neteikšu – sapnis, bet iecere apstājās, netika tādā apjomā, kā plānojām, piešķirts šis finansējums," stāsta SM Autoceļu infrastruktūras departamenta direktors Tālvaldis Vectirāns.

No fondu naudas atlikuši 39,5 miljoni eiro – tos paredzēts tērēt nākamgad, bet ceļu nozarē tā ir maza summa. Pārējais būs uz valsts un pašvaldību pleciem. Nākamā gada budžeta projektā SM ielikusi 354,7 miljonus eiro, Taču, lai saglabātu autoceļu tīklu labā stāvoklī, katru gadu būtu nepieciešami 620 miljoni eiro.

"Diemžēl vietējam un reģionālajiem tas finansējums samazināsies, un arī, tai skaitā Zemīte–Kandava  diemžēl nākošajā gadā, visticamāk, nevarēsim realizēt," teic Vectirāns.

Biedrības "Latvijas Ceļu būvētājs" valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš savukārt norāda: ja paskatāmies divus trīs gadus atpakaļ, samazinājums ir par simtiem miljonu. "Īstenībā mums ir ļoti, ļoti daudz atjaunojamu un sakārtojamu ceļu. Reģionālo ceļu mums ir pietiekoši daudz, bet no tiem ar grants segumu ir vēl 712 kilometri, kurus visus bija plānots, ka tie jau 2025. gadā būs ar melno asfaltu. Ar valsts pārziņā esošajiem vietējiem ceļiem situācija ir vēl sarežģītāka, tur 53,4% visu šo ceļu ir ar grants segumu, tur asfalta vispār nav," atzīst Bērziņš.

"Rail Baltica" projektam?

Ceļu nozarē strādājošie šobrīd tikai apzinās, kas viņus sagaida nākamgad, taču tendence skaidra: darba un līdz ar to naudas būs mazāk. Tieši tāpēc arvien asāka kritika izskan par SM darbu.

"Mums ir viens aktīvs līgums nākamajam gadam, bet šobrīd mums nav citu projektu ar valsts ceļiem. Šo ceļu būves budžetu ietekmēs arī  "Rail Baltica" projekts, jo šobrīd arī es dzirdu, ka tiks Satiksmes ministrijas piešķirtā valsts ceļu naudas daļēji pārvirzīta uz reālu "Rail Baltica" projektu.

Mums [jau] tā ir, manuprāt, ļoti, ļoti mazs valsts ceļu budžets," atzīmē SIA "Ceļu būvniecības sabiedrība "IGATE"" valdes loceklis Jurģis Pučka.

SM skaidro, ka visai valstij nākamais ir taupības budžets. Tomēr vēl tikšot meklētas finansējuma iespējas, jo izskatīšanā joprojām esot vairāku  Eiropas Savienības fondu līdzekļu sadalīšana, kas varētu dot klāt vēl aptuveni 70 miljonus eiro ceļu remontiem Latvijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti