Plānots palielināt atbalstu uzņēmējdarbībai 147,1 miljona eiro apmērā, tai skaitā uzņēmumu komercdarbības procesu digitalizēšanai, jaunu darba vietu radīšanai eksportējošos uzņēmumos un ārējo tirgu apgūšanas veicināšanai.
Cits optimizācijas risinājums ir palielināt finansējumu nevienlīdzības vai sociālās atstumtības riska mazināšanai un reģionālajai attīstībai 83,4 miljonu eiro apmērā, iekļaujot bērnudārzu būvniecību, bērnu tiesību un aizsardzības sistēmas pilnveidošanu, mājokļu pieejamības nodrošināšanu, kā arī veselības infrastruktūru.
Paredzētas arī investīcijas izglītības jomas attīstībai, tai skaitā infrastruktūrai 57,8 miljonu eiro apmērā. Investīcijas ietvers profesionālo izglītības iestāžu un augstskolu studiju vides modernizāciju, izglītības ēku energoefektivitātes pasākumus.
Plānots arī pārstrukturēt transporta infrastruktūras investīcijas 247,8 miljonu eiro apmērā, tai skaitā satiksmes drošības pasākumiem, elektrovilcienu iegādei, iepriekšējā perioda dzelzceļa projektu pilnīgai pabeigšanai.
Papildus tam paredzēts ieviest arī pilnīgi jaunas investīcijas 64,6 miljonu eiro apmērā Eiropas līmeņa iniciatīvas "Eiropas stratēģisko tehnoloģiju platforma" ietvarā. Mērķis ir izveidot zaļo industriālo teritoriju vēja atjaunīgās enerģijas tehnoloģiju un to komponenšu ražošanai.
Cēlonis līdzšinējam nepietiekamajam ES fondu investīciju progresam ir gan Covid-19 sekas, gan Krievijas agresija Ukrainā, kas rezultējusies pārrāvumos piegāžu ķēdēs ar lielu ietekmi uz transporta un veselības infrastruktūras projektiem, skaidroja Finanšu ministrija.
Līdz ar grozījumiem netiek mainīts kopējais investīciju programmas finansējuma apjoms, bet tikai tā sadalījums prioritātēm.
Šie ES fondu programmas grozījumi vēl tiks iesniegti apstiprināšanai Eiropas Komisijā.
