ĪSUMĀ:
- Tramps redz plašu nodevu noteikšanu 10%–20% apmērā.
- Tās var skart visas Eiropas Savienības eksportētās preces.
- EK cer, ka izdosies izvairīties no tirdzniecības kara ar ASV.
- Pētnieks: ASV nodevu ieviešanai patiesi būtu jāgatavojas.
- ASV plašās nodevas virzīs ES ekonomiku tuvāk Ķīnai.
- Var sagaidīt arī ES arvien lielāku pievēršanos pašas tirgum.
- Tikmēr Ķīnā mudina stimulēt iekšējo pieprasījumu.
Tramps jau priekšvēlēšanu laikā brīdināja Eiropu, ka tai būs jāmaksā liela cena par to, ka tā nepērk pietiekami daudz amerikāņu preču, tikmēr amerikāņi braukājot eiropiešu automašīnās. Kā risinājumu Tramps redz plašu nodevu noteikšanu 10%–20% apmērā. Un, ja pirmās prezidentūras laikā saspīlējums starp abiem partneriem bija alumīnija un tērauda produkcijas nodevu dēļ, tad šoreiz nodevas varot skart visas no ES eksportētās preces.
Eiropas Komisija (EK) pēc Trampa uzvaras pauž cerību par veiksmīgu sadarbību ar Trampu, kurš drīz pārstāvēs ES lielāko tirdzniecības partnervalsti.
Cerību par to, ka no tirdzniecības kara izdosies izvairīties, sarunā ar Latvijas Radio pauda arī Eiropas Komisijas prezidentes izpildvietnieks Valdis Dombrovskis.
"ASV uzlika nepamatoti tarifus eksportam uz ES attiecībā uz tēraudu un alumīniju, un ES attiecīgi bija spiesta veikt kaut kādu pretsoļus, uzliekot tarifus ASV precēm. Nu, cerēsim, ka no šādiem scenārijiem izdosies izvairīties, jo īpaši šajā ģeopolitiskajā situācijā ir ļoti svarīgi, lai demokrātiskās valstis strādātu kopā," pauda Dombrovskis.
Atšķirībā no pirmās Trampa prezidentūras, šoreiz Eiropai ir bijis laiks sagatavoties, un to Brisele ir darījusi jau vairākus mēnešus, lai būtu iespējami gatava ne tikai sadarbībai, bet arī konfrontācijai, tādēļ saraksts ar pretpasākumiem ir pie rokas. Un nodevu ieviešanai patiesi būtu jāgatavojas. To intervijā Latvijas Radio atzina Briselē bāzētās domnīcas "Bruegel" pētniecības līdzstrādnieks Niklass Puatjē.
"Manas prognozes ir, ka plaši tarifi būs. Tā ir viena no lietām, ko viņš ir ļoti pastāvīgi minējis un darījis to publiski. Ja klausāmies arī uz viņa padomniekiem un cilvēkiem, kas veido viņa politiku, viņi ir pārliecināti, ka ASV ekonomika ir jārestartē un nodevas ļautu tam notikt. Viņi ir pārliecināti, ka viņu stratēģijas izpildei šīs nodevas ir nepieciešamas."
Puatjē ieskatā, par precīzu nodevu apmēru un to, tieši kurām nozarēm tās piemērotu, šobrīd ir grūti pateikt, tādēļ būtu labi, ja Eiropa būtu gatava nodevu ieviešanai 20% apmērā visās jomās.
Runājot par sekām, Puatjē uzskata, ka tās galvenokārt būs divas – pirmkārt, Eiropas produkti kļūs dārgāki un patērētāji vairāk izvēlēsies iegādāties vietējās preces, un, otrkārt, ES būs jāatbild ar pretpasākumiem jeb nodevu noteikšanu pret ASV. Galu galā cietīs Eiropas ekonomika, kas ir daudz vairāk uz eksportu orientēta, salīdzinot ar ASV ekonomiku. Un, ja skatāmies uz tiem, kas Eiropā cietīs visvairāk, tā, visticamāk, būs Vācija.
"No visām Eiropas ekonomikām Vācijas ekonomika ir tā, kas ir visvairāk atkarīga no eksporta un cieši saistīta ar ASV. Vācija būtībā saskaras ar trīs krīzēm reizē. Tā saskaras ar daudz augstākām enerģijas cenām, jo ekonomika darbojās uz Krievijas gāzes. Otra ir demogrāfijas krīze, ar kuru saskaras visas Eiropas valstis. Trešā problēma ir Ķīna, ar kuras ekonomiku Vācija ir cieši saistīta," pauda Puatjē.
Lai gan ES arvien aktīvāk cenšas sargāt savu tirgu no Ķīnas produktiem, Puatjē pauda pārliecību, ka Trampa noteiktās nodevas virzīs ES ekonomiku tuvāk Ķīnai. Tas tādēļ, ka Tramps ir solījis noteikt nodevas arī Ķīnai, kas varētu tikt ieviestas pat 60% apmērā. Līdz ar to arvien vairāk Ķīnas produktu plūstu uz Eiropu. Savukārt Ķīnas atbilde uz Trampa ieviestajām nodevām mudinātu Pekinu vairāk importēt no Eiropas.
Tas viss novedīs pie ciešākām Briseles un Pekinas tirdzniecības attiecībām, kuru cēlonis būs ekonomikas procesi, nevis politiska vēlme to darīt.
Tajā pašā laikā Puatjē ieskatā neesot izslēdzama ES arvien lielāka noslēgšanās jeb pievēršanās pašas tirgum un pašas ekonomikas un drošības interesēm. Proti, jau tagad redzam, ka nodevas noteiktas Pekinas elektro automašīnām, kas pārpludinājušas Eiropas tirgu, tādēļ Briselei varētu būt vēlme izvairīties no līdzīgiem riskiem citās nozarēs.
Ķīnā mudina stimulēt iekšējo pieprasījumu
Tikmēr Ķīnas Attīstības un reformu komisija mudina valdību paaugstināt iekšzemes pieprasījumu, ņemot vērā Trampa ievēlēšanu, ziņo aģentūra "Bloomberg".
Ķīnas ietekmīgā plānošanas iestāde savā rakstā, kas publicēts nedēļu pēc Donalda Trampa pārvēlēšanas, uzsver, ka Pekinai ir jākoncentrējas uz ekonomikas stiprināšanu, ņemot vērā ASV tarifu draudus.
"Bloomberg" vēsta, ka deklarācija, kurā nav minēts Trampa vārds, liecina par Pekinas pieaugošo piesardzību saistībā ar globālās ekonomikas lejupslīdi un neskaidrību par ievēlētā prezidenta otro pilnvaru termiņu.
Jau pirms Trampa uzvaras tika paustas šaubas par Ķīnas spēju sasniegt savu 5% izaugsmes mērķi, neraugoties uz vairākkārtējiem stimulēšanas pasākumiem.
Ķīna šogad ir lielā mērā paļāvusies uz eksportu, lai palīdzētu sasniegt savus ekonomiskos mērķus, jo iekšzemes patēriņš joprojām ir lēns deflācijas draudu un nekustamā īpašuma krīzes dēļ.
Tomēr šie centieni ir izraisījuši attīstīto valstu, piemēram, ASV un Eiropas Savienības, kā arī jauno tirgus ekonomikas valstu, piemēram, Brazīlijas, pretestību.
