Ēnu ekonomika Latvijā pērn mazinājusies līdz 22,9% no IKP; iemesls – lielā mērā dabisks sarukums

Ēnu ekonomika mazinās dabiski

Pēc ilgāka laika ēnu ekonomika Latvijā mazinās. Kopš 2016. gada tendence diemžēl bija negatīva, tai skaitā arī laikos, kad ekonomikai Latvijā klājās labāk:

• 20,7% no IKP 2016. gadā,
• 24,2% no IKP 2018. gadā,
• 25,5% no IKP 2020. gadā,
• 26,6% no IKP 2021. gadā,
• 26,5% no IKP 2022. gadā,
• 22,9% no IKP 2023. gadā.

Visaugstākais ēnu ekonomikas līmenis 2023. gadā Latvijā ir vērojams Kurzemē (24,2%), kam seko Rīgas reģions (23,8%), Latgale (22,7%), Vidzeme (22,2%) un Zemgale (18%).

Nozaru griezumā visaugstākais ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā joprojām ir būvniecības nozarē – 34,2% (-0,3 procentpunkti salīdzinājumā ar 2022. gadu).

Ēnu ekonomikas apjoms 2023. gadā mazumtirdzniecībā Latvijā sasniedza 27% (30,5% 2022. gadā), pakalpojumu sektorā – 26,4% (28,6% 2022. gadā), ražošanā – 18,9% (23,9% 2022. gadā), bet vairumtirdzniecībā – 13% (20,5% 2022. gadā).

Neliels ēnu ekonomikas samazinājums 2023. gadā ir vērojams Igaunijā – tas ir 17,9% salīdzinājumā ar 18% no IKP 2022. gadā. Savukārt Lietuvā 2023. gadā ēnu ekonomika salīdzinājumā ar 2022. gada rādītājiem ir pieaugusi par 0,6 procentpunktiem un sasniedz 26,4% no IKP.

Ēnu ekonomikas indeksa aprēķini Baltijas valstīs tiek veikti kopš 2009. gada. Atbilstoši jaunākajiem datiem, 2023. gadā Lietuvā ir sasniegts augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs, kopš uzsākti ēnu ekonomikas mērījumi.

Šī ir arī pirmā reize kopš 2009. gada, kad ēnu ekonomikas apjoms Lietuvā ir lielāks nekā Latvijā.

Sauka gan norādīja, ka jau iepriekš bija prognozēts – ja situācija reģionā stabilizēsies, ēnu ekonomikai dabiski būtu jāmazinās. "Es domāju, ka viens no skaidrojumiem, ka ir iestājusies sajūtu līmeņa stabilitāte. Covid-19 krīze, ja ne pilnībā pārvarēta, tad tomēr. Krievijas karš Ukrainā joprojām notiek, bet arī ar to saistītie procesi – loģistika, preču piegāde – kaut kur ir sakārtojušies. Jā, domāju, ka uzņēmēji ir pielāgojušies," skaidroja pētnieks.

Turklāt ēnu ekonomikas sarukums ir atbilstošs iepriekšējiem aprēķiniem. "Tas ir tas 1%, ko ēnu ekonomikas apkarošanas plānā ir paredzējuši politikas veidotāji. Nu viņi ir pārpildījuši un izpildījuši plānu. Tā ir dabiska tendence. Šis nebija īpaši ambiciozs," sacīja Sauka.

"Un, kas ir pirmo reizi – kopš mēs pētām ēnu ekonomikas apjomu no 2009. gada, mēs esam apsteiguši Lietuvu. Proti, mums ir mazāka ēnu ekonomika nekā Lietuvā. Igaunija gan vēl ir mums nedaudz priekšā, bet arī nav vairs ļoti tālu. Tā kā tendence kopumā ir pozitīva," pastāstīja Sauka.

Aplokšņu algas un būvniecība

Tāpat viņš pastāstīja, ka jaunākie dati liecina – puse no ēnu ekonomikas kopapjoma joprojām ir aplokšņu algas. Otro daļu veido neuzrādīti biznesa ienākumi, neuzrādīti darbinieki un citi faktori.

Latvijā aplokšņu algas veido 48,2% no kopējās ēnu ekonomikas, savukārt Igaunijā – 45,3%, bet Lietuvā – 35,5%.

"Neuzrādītie ieņēmumi" Latvijā 2023. gadā veido 25,8% no kopējās ēnu ekonomikas, bet "neuzrādīto darbinieku" komponente – 26%.  "Neuzrādītie darbinieki" Igaunijā 2023. gadā veido 32% no kopējās ēnu ekonomikas, bet "neuzrādītie ieņēmumi" – 22,7%. Savukārt Lietuvā "neuzrādītie ieņēmumi" 2023. gadā veido 34,5% no kopējās ēnu ekonomikas, bet "neuzrādīto darbinieku" komponente – 30%.

Vidējās algas procentuālā daļa, ko uzņēmēji slēpj no valsts, jeb aplokšņu algas 2023. gadā Latvijā salīdzinājumā ar 2022. gadu samazinājās par 1,4 procentpunktiem un sasniedza 23,6%. Neliels aplokšņu algu samazinājums 2023. gadā salīdzinoši ar 2022. gadu vērojams arī Igaunijā – no 16,8% uz 16,5%. Savukārt Lietuvā aplokšņu algas 2023. gadā ir pieaugušas līdz 20,8% (+0.8 procentpunkti salīdzinājumā ar 2022. gadu). Tādējādi, lai arī vairs nav vērojamas ļoti lielas atšķirības Baltijas valstu starpā, Latvijā aplokšņu algas joprojām ir lielākas nekā Lietuvā un Igaunijā.

Ienākumu (peļņas) neuzrādīšanas jomā 2023. gadā salīdzinoši ar 2022. gadu vērojams samazinājums visās trīs Baltijas valstīs, bet vislielākais Latvijā, kur ienākumu neuzrādīšana samazinājusies no 16,3% uz 14,6% (-1,7 procentpunkti salīdzinājumā ar 2022. gadu). Ienākumu neuzrādīšana Igaunijā 2023. gadā samazinājās līdz 9,5% (11,1% 2022. gadā), bet Lietuvā tā ir visaugstākā Baltijas valstu starpā – 19,6% (19,7% 2022. gadā).

2023. gadā salīdzinājumā ar 2022. gadu visās trīs valstīs vērojams pieaugums  darbinieku neuzrādīšanas apjomā.

Proti, Latvijā darbinieku neuzrādīšana (vidējais % no darbinieku kopskaita, kas tiek nodarbināti bez līguma) 2023. gadā sasniedza 11,7% (+0,6 procentpunkti salīdzinājumā ar 2022. gadu), Lietuvā – 15,4% (+1,0 procentpunkti), bet Igaunijā – 10,7% (+1,2 procentpunkti). Tātad atbilstoši jaunākajiem ēnu ekonomikas indeksa rezultātiem arī darbinieku neuzrādīšanas apjoms 2023. gadā Lietuvā ir lielāks nekā Latvijā.

Attiecībā uz centieniem mazināt aplokšņu algas Sauka pauda, ka nodokļu sloga jomā būtu jānotiek pārejai no darbaspēka uz patēriņu. Tāpat būtiski ir sakārtot nodokļu morāli.

Aizvien augsta ēnu ekonomika ir būvniecības nozarē. "No 2019. gada bija nedaudz redzama pozitīva tendence, bet jau pagājušogad tā tendence vairs nebija tik laba. Un šogad (2023. gada pētījuma dati – red.) ēnu ekonomikas dati būvniecības nozarē bija 34,2%, kas ir aptuveni tikpat, cik 2022. gadā – 34,5%. Principā tas pats," stāstīja pētnieks.

Viņš gan atzina, ka arī citās valstīs būvniecības nozares daļa ir ēnu ekonomikā, taču Latvijā problēmas rada tas, ka šī tendence nav pozitīva.

Uzņēmēju apmierinātība

Datos arī redzams, ka 2023. gadā, salīdzinot ar 2022. gadu, nedaudz samazinājusies uzņēmēju apmierinātība ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID). 

Toties citos uzņēmēju apmierinātības rādītājos, piemēram, apmierinātībā ar valsts atbalstu, nodokļu politiku Latvija neatpaliek un daudz kur ir pat priekšā Lietuvai un pat Igaunijai. "Un mēs arī redzam, ka Igaunijā politikas veidotājiem ir ļoti nopietni jāpiedomā, piemēram, par valsts īstenoto nodokļu politiku," piebilda Sauka.

Vēl Baltijas valstīs mazinājusies apmierinātība ar biznesa likumdošanas kvalitāti. Proti, skalā no 1–5 Latvijā tā ir nokritusies no 3,11 2022. gadā uz 3,04 2023. gadā, bet Lietuvā no 2,97 uz 2,95, savukārt Igaunijā no 3,44 uz 3,20. Apmierinātība ar valdības atbalstu uzņēmējiem vērtējumā skalā no 1–5 Latvijā 2023. gadā ir samazinājusies līdz 2,57 (2,89 2022. gadā), Lietuvā līdz 2,77 (2,86 2022. gadā), bet Igaunijā līdz 2,43 (2,70 2022. gadā).

Kā norādīja Sauka:

"Ēnu ekonomikas mazināšana turpmākajos gados ir lielā mērā atkarīga no politiķu spējas ieviest ambiciozākus ēnu ekonomikas mazināšanas pasākumus.

Piemēram, ir svarīgi, lai dažādu ministriju un to pakļautībā esošo iestāžu starpā tiktu nodrošināta labāka koordinācija, politiķi rādītu labu piemēru paši un ēnu mazināšanai tiktu pielietotas modernākas pieejas. Tāpat būtu jāuzlabo ne tikai pieķeršanas mehānismi par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, bet arī tas, lai nodokļu nemaksātāji saņemtu atbilstošus sodus. Vēl svarīgāk, un to esam jau uzsvēruši arī iepriekšējos gados – ir nepieciešams vairāk  ieguldīt, lai veicinātu uzņēmēju vēlēšanos labprātīgi maksāt nodokļus, proti, celt nodokļu morāli. Atbilstoši mūsu aprēķiniem nodokļu morāle Latvijā diemžēl neuzlabojas – tā ir mazliet augstāka nekā Lietuvā, bet zemāka nekā Igaunijā. Tas lielā mērā atspoguļojas arī ēnu ekonomikas apjoma rezultātos."

Pārsteidz krasais kritums 

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) vadītājs Jānis Endziņš pētījuma prezentācijas laikā atzina, ka tik krass ēnu ekonomikas samazinājums pērn pārsteidz. Viņaprāt, pozitīva ietekme bijusi kovida atbalsta pasākumiem un apgrozībā esošas skaidras naudas samazinājumam.

Līdzīgi izteicās VID vadītāja Baiba Šmite-Roķe, arī norādot uz kovida laika nozīmi. "Sabiedrība pieprasīja maksāt godīgas algas, lai cilvēki krīzes laikā būtu sociāli nodrošināti," pauda Šmite-Roķe. Viņasprāt, liela loma ēnu ekonomikas mazināšanā Latvijā ir "efektīvajam VID analītiskajam darbam".

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība") savukārt atzīmēja, ka pētījuma dati liecina par to, ka Latvijas "ekonomika atslēdzas no Austrumu ekonomikas". "Tā ietekme ir palikusi ļoti maza. Mainās domāšana, ekonomikas pieeja un struktūra." 

Paziņojumā medijiem Finanšu ministrija pauda, ka ēnu ekonomikas mazinājums liecina, ka VID reforma un uzsāktie ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumi dod rezultātu. "Labs progress panākts arī tādu sistēmisku risinājumu izstrādē kā uzturlīdzekļu nemaksātāju atgriešana legālajā vidē, e-rēķinu ieviešana, naudas plūsmu caurskatāmības uzlabošana un koordinēts darbs starp iestādēm, tai skaitā efektīva datu apmaiņa starp tām," norādīja ministrija.